Lielbritānijas latvieši sauc pēc palīdzības vardarbības gadījumos

Jau sarunas sākumā Anastasia atklāja, ka daudz cilvēku neatpazīst un negrib atpazīt mājās notiekošo vardarbību. Viņasprāt, tas saistīts ar padomju laikiem, kad ģimenes locekļiem bija normāli vienam pret otru pacelt roku un kontrolēt.

Katrs gadījums ir dramatisks

"Nevar pateikt, vai tie ir bieži vai atsevišķi gadījumi, bet katrs atsevišķs gadījums ir dramatisks, jo tur ir iesaistīta ģimene, bērni, otrās pusītes un ģimenes locekļi, kas varbūt to neredz. Mājas vardarbība šausmīgi ietekmē ne jau tikai sievieti vai vīrieti, kas ir apbižots. Tā ietekmē pilnīgi visu apkārtējo, visu dzīvi. Gan attiecības ar draugiem, gan attiecības ar radiem, gan attiecības darbā. It īpaši darbā, jo darbā bieži vien jākoncentrējas, bet, ja mājās visu laiku ir kaut kādas problēmas, darba kvalitāte arī zūd," Anastasia teica.

Ja mājās draud briesmas, nevar pastrādāt darbā

Viņa uzsvēra: lai gan vardarbība ģimenē var šķist katras ģimenes individuāla liela, tomēr patiesībā tā ietekmē visas dzīves jomas.

Ir grūti pateikt, cik daudz latviešu ģimenes Lielbritānijā skar vardarbība, jo Anglijas statistika liecina, ka tikai par 12% vardarbības ģimenē gadījumu tiek ziņots. Pārsvarā iestādes uzzina par vardarbību, kas jau ir nonākusi pēdējā stadijā, piemēram, ir paceltas rokas, notikuši skaļi skandāli vai kaimiņi vairs nav spējuši izturēt trokšņošanu, tāpēc saukuši palīgā policiju.

Svarīgi signāli jau pirms tam

Anastasia atzina, ka lielu daļu vardarbības situāciju cilvēki pat neatpazīst: "Vardarbība ģimenē jau nav tikai tad, kad ir pēdējā stadija. Līdz pēdējai stadijai ir ļoti daudz atpazīšanas zīmju, ka šajās attiecībās ir kaut kas jāmaina un tajās ir kaut kas noticis."

Otra pazīme ir tad, kad cilvēku sāk norobežot no draugiem un paziņām, un radiniekiem. Tās ir divas ļoti spēcīgas atpazīstamības zīmes, ka šīs attiecības nav veselīgas."

Pazemo partneri draugu priekšā

Vēl viens signāls par vardarbību ir tad, ja viens no partneriem sāk otru pazemot, apsaukāt. "Tā arī ir ļoti spēcīga zīme. Zinu, ka daudzi domā: viņš vienkārši dusmās pateica. Ja tas ir dusmās pateikts, tas ir viens, bet, ja tas notiek jau regulāri un sievieti vai vīrieti visu laiku pazemo, tad tā ir vardarbība."

Turklāt mēdz būt, ka vīrs vai sieva draugu lokā saka par otru: "Ko tad viņš, viņš jau neko nevar," "Viņa jau ir muļķe." Nereti negatīva morālā ietekme netiek uzskatīta par vardarbību. Bet patiesībā vārdiska pazemošana ir viens no tās paveidiem.

Apburtais loks ar bērniem

Anastasia atklāja, ka nereti vardarbības situācijās ir iesaistīti arī bērni. "Bērni visu to redz, un tas visvairāk ietekmē bērnu attīstību. Tas, ko bērns redz no vecākiem, un tas, kā vecāki izturas viens pret otru, un tas, kāda ir mājas situācija, pilnībā maina bērna attīstību. Mainās viņa viedoklis par dzīvi, tās uztveri, vērtībām, ģimeniskām vērtībām."

Turklāt jāsaprot, ka bērni pārņem no vecāku vardarbības modeli un pēc tam to īsteno arī savā dzīvē. "Līdz ar to ir apburtais loks. Man vecākiem bija tā, tāpēc man arī tāpat jābūt." Var teikt, ka bērni savā ziņā kopē vecāku mājās piedzīvoto uzvedības modeli. "Ir ļoti grūti pārraut šo apburto loku."

Redzot vardarbību mājās, var veidoties divas galējības. Pirmā: bērns to var uztvert kā pilnīgu normalitāti un praktizēt arī savā dzīvē. Otrā: bērns var būt traumēts tik tālu, ka viņš nākotnē nevēlēsies attiecības, nemācēs tās veidot un varbūt pat sāks no tām baidīties.

13 smagi gadījumi

Kopš pagājušā gada jūlija Anastasia palīdzējusi 82 latviešu ģimenēm - sniegta palīdzība gan vardarbības jomā, gan sniegts finansiāls, sociāls, drošības, imigrācijas un cita veida atbalsts. No visiem šiem 13 situācijās palīdzēts tieši smagos vardarbības gadījumos.

Patlaban viņa strādā ar kādu sievieti, kura piedzīvojusi vienu no vardarbības veidiem - seksuālo vardarbību. Diemžēl ir situācijas, kad partneris izvaro savu otro pusi.

Bieži vien cilvēki pat neiedomājas, ka seksuālā vardarbība var notikt ģimenēs. Šajā gadījumā sievietei ir vairāki bērni, un Anastasia palīdz visu sakārtot tā, lai viņai atrastu dzīvesvietu.

"Situācijas ir daudz un dažādas, bet šīs 13 situācijas ir bijušas tādas, kur tiešām fiziski cilvēki jāsadala, iesaistot policiju, sociālos darbiniekus, dažādas organizācijas, kas strādā Apvienotajā Karalistē un palīdz. Es kā viens cilvēks, protams, nevaru daudz palīdzēt. Man jānovirza attiecīgās organizācijās, kur ir speciālisti, kas ar to darbojas."

Upuris jūtas kā tukša vieta

Anastasia arī atklāja vienu no lielākajām latviešu problēmām Lielbritānijā - daļa tautiešu domā: ko tad es iešu policiju, viņi jau mums neko nepalīdzēs, man taču nav valoda, viņi mūs nesapratīs, mēs jau neesam šeit vietējie, viņi mūs neuzklausīs.

Ir arī gadījumi, kad vardarbība notiek tādās ģimenēs, kur tikai viens no partneriem ir latvietis, bet otrs ir brits vai iebraucējs no citām valstīm. Tad latvietim/latvietei mēdz iestāstīt: "Tu jau nekā nezini, tev neviens nepalīdzēs." "Tas ir viens no vardarbības veidiem - cilvēku ietekmē un liek saprast, ka neviens viņu neuzklausīs." Upuris var sākt domāt, ka viņš ir kā tukša vieta un attiecībās var darīt tikai to, ko agresors grib. Šādās attiecībās valda kontrole un draudi: "Ja tu aiziesi uz policiju, tev pašam/pašai būs sliktāk."

Nezina savas tiesības

Turklāt ne visi Lielbritānijā dzīvojošie latvieši zina savas tiesības un pienākumus. Piemēram, kaimiņiem ir pienākums ziņot, ja blakus mājoklī notiek vardarbība.

Taču Anastasia norādīja, ka palīdzības organizācijās, kas strādā ar vardarbības jautājumiem, ir iespēja lūgt tulka pakalpojumus: "Viņi vienmēr nodrošinās tulkus. (..) Daudzi to nezina un daudzi no tā arī laikam baidās."

Lūgt palīdzību aptiekā  

Tāpat daļa latviešu nezina, ka Apvienotajā Karalistē pēc palīdzības var vērsties ne tikai policijā. Protams, to var darīt policijā, bet parasti likumsargi iesaistās, ja ir vardarbības "smagais gals", piemēram, roku palaišana, skaļa vārdu apmaiņa, atkārtota vardarbība, kaimiņu traucēšana.

"Bet patiesībā ir ļoti daudz organizāciju, kas palīdz pilnīgi savādāk. Ja viens no partneriem ir zem kontroles, viņš arī nevar piezvanīt. Daudzi nezina, ka ir iespēja dot ziņojumu, ka kaut kas notiek mājās, un lūgt pēc palīdzības dažādos veidos, piemēram, ieejot aptiekās un pasakot atslēgvārdus." Aptiekā strādājošie tos piereģistrē kā zīmi, ka kaut kas nav kārtībā, un ziņo par to tālāk atbildīgajām organizācijām. Tas pārsvarā notiek aptiekās, kas izsniedz zāles pēc receptēm un tāpēc aptiekāri zina klienta vārdu, uzvārdu.

Pēdējā laikā paradījušās arī tādas iespējas, ka vardarbību var parādīt ar zīmēm un lūgt palīdzību. Tāpat ir iespēja sūtīt e-pasta vēstules. Var vērsties arī pie ģimenes ārsta un izrunāties par vardarbības jautājumiem.

Staigā kā pa tepiķīti

Cilvēkiem ir jāapzinās - ja viņi pieļauj vardarbību attiecībās vienu reizi, visticamāk, tā atkārtoties arī nākotnē.

"Citreiz cilvēki paši pieļauj, ka pār viņiem staigā pāri kā pa tepiķīti."

Anastasia uzskata, ka jebkādus jautājumus var risināt runājot. Taču, ja redzams, ka runājot cilvēks necenšas saprast un veidot attiecības, tad šīm attiecībām nav jēgas. Viņa zina, ka daļa cilvēku uzskata, ka ar attiecībām ir jāstrādā. Anastasia piekrīt - jā, jāstrādā.

"Nav tā, ka partnerus vajag mainīt kā zeķes. Es arī tam nepiekrītu. Bet, ja šajās attiecībās ir vardarbības pazīmes dažādos līmeņos, tad ar tām ir jāstrādā, lai tās vairs nebūtu, vai arī tas novedīs līdz dramatiskām beigām." Anglijā statistika vēsta, ka vardarbība mājās ir viens no biežākajiem slepkavību iemesliem. Tāpēc, ja policija saņem zvanu par mājas vardarbību, tas ir noteikts kā prioritārais zvans un policija uz to reaģē pēc iespējas ātrāk.

Ierobežojumu laikā attiecības samezglojas vēl vairāk

Anastasia uzsvēra, ka par vardarbības upuriem kļūst ne tikai sievietes. Protams, sievietes veido lielāko daļu no cietējiem, bet mēdz būt gadījumi, kad arī vīrieši cieš no agresijas. 

Vēl viņa novērojusi, ka daļa attiecību problēmu saasinājās Covid-19 pandēmijas laikā, kad daudz cilvēku uzturējās mājās. Ja attiecības bija problemātiskas jau iepriekš, tad ierobežojumu laikā tās kļuva vēl problemātiskākas. Ja tās nebija izrunātas un saprotošas, ja tajās kaut kas nebija kārtībā, tad mājsēdes laikā tās vēl vairāk samezglojās.

Vienlaikus pandēmijas laikā daļā gadījumu ir vieglāk palīdzēt, piemēram, nav jādodas pie cietušā klātienē, bet var sazvanīties video zvanā, tādā veidā dzirdot ne tikai vārdus, bet arī redzot sejas izteiksmi un ķermeņa valodu. Ja cilvēks ir satraukts un baidās, ka kāds var ienākt sarunas telpā, tas var liecināt, ka mājās kaut kas nav kārtībā.

Galvenais - pašam jāvēlas pārtraukt vardarbīgās attiecības

Pagājušā gada pavasarī, kad bija Covid-19 pandēmijas pirmais vilnis, Anastasia izveidoja vietni "AK noteikumi", kas vēstī par latviešu diasporas integrāciju Apvienotajā Karalistē. Lielbritānijā dzīvojošie latvieši tajā var saņemt palīdzību saistībā ar sociālās jomas problēmām, īpaši par vardarbību mājās un moderno verdzību. Tāpat Anastasia palīdz Latvijā dzīvojošajiem tautiešiem, organizējot drēbju sūtīšanu.

Sarunas noslēgumā Anastasia uzsvēra, ka sarežģītās dzīves situācijās, tostarp vardarbības gadījumos, ļoti svarīga ir pašu iesaistīto cilvēku vēlme mainīties un pārveidot savu dzīvi. Ja cilvēks vēlas palikt vardarbīgās attiecībās un negrib tās mainīt, tad tā var būt viņa izvēle, bet jāsaprot, ka tā var novest pie smagām sekām. Pašattīstība ir svarīga jebkurā vecumā.