14 gadu vecumā zēns sver 155 kilogramus
Diemžēl Covid-19 pandēmija un ar to saistītie dažādie ierobežojumi atstājuši nelabvēlīgu iespaidu uz bērnu lieko svaru - tas ievērojami palielinājies. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) endokrinoloģe un pediatre Iveta Dzīvīte-Krišāne intervijā Jauns.lv uzsvēra, ka ierobežojumu laikā vecākiem vajadzētu īpaši padomāt par emocionālo klimatu ģimenē, veselīgu uzturu, fiziskām aktivitātēm un miegu, lai tādā veidā regulētu arī bērna svaru. Nevajadzētu sagaidīt, kad bērns sver jau 155 kg, un tikai tad meklēt palīdzību.
Vērojot bērnus, kas ierodas pie mediķiem pēc palīdzības, ir redzams, ka pēdējā laikā samilzušas bērnu liekā svara problēmas. "Pēdējā gada tendence ir tāda, ka svars pieaug bērniem visās vecuma grupās," ārste teica, piebilstot, ka liekais svars ir parādījies gan iepriekš veseliem bērniem, gan arī tādiem, kuriem ir dažādas citas slimības.
Viņa sacīja, ka kopumā "viennozīmīgi svara pieaugums pēdējā gada laikā ir diezgan ievērojams". Ir daļa bērnu, kuriem jau pirms pandēmijas bija liekais svars, bet pēdējā gada laikā viņi kļuvuši vēl smagāki. Bet citi bērni pirms tam bijuši ar normālu svaru, bet pēdējā laikā strauji apvēlušies.
Liekā svara pieaugums vērojams gan puišiem, gan meitenēm. Turklāt ne tikai skolnieki, bet arī bērndārznieki kļuvuši apaļāki.
Ilgstošs emocionāls stress
Ir vairāki bērnu liekā svara pieauguma cēloņi. "Protams, pirmajā vietā es gribētu akcentēt emocionālās problēmas, kas no medicīniskā viedokļa veido hronisku stresu. Es nebaidos teikt to, ka patiesībā mūsu bērni pēdējā vairāk nekā gada laikā dzīvo hroniskā stresā. Domāju, ka dominējošās emocijas patlaban mūsu bērnos ir bailes, nedrošība, neziņa. Šīs emocijas ir cilvēku degradējošākās emocijas. Mūsu organisms darbojas kopā - mēs nevaram izdalīt kādu orgānu sistēmu vai nevaram izdalīt atsevišķi fizisko ķermeni no garīgās un emocionālās puses.(..) Emocijas ietekmē arī mūsu fizisko ķermeni."
Bērni izjūt stresu gan par globālo Covid-19 situāciju, gan attālināto mācīšanos, kā arī saistībā ar vecāku attiecībām ģimenē. "Problēmu ir ļoti daudz, un patlaban numur viens ir bērnu emocionālā sfēra, psihiskā veselība. Redzam, ka bērniem, pusaudžiem rodas depresijas."
Mazāk kustību, vairāk ekrānu
Tāpat lieko svaru veicina ilgstoša viedierīču lietošana, kas īpaši aktuāla pusaudžiem un vecāko klašu skolēniem - viņi pie ierīcēm tagad, pandēmijas ierobežojumu laikā, pavada gandrīz visu dienu.
Trešais būtiskais liekā svara veidošanās aspekts ir mazkustīgums. Pandēmijas laikā daudz bērnu lielāko dienas daļu pavada pie datoriem, telefoniem, kuros notiek gan attālinātās stundas, gan jāveic mājas darbi, gan norit saziņa ar vienaudžiem. Vecākiem un bērniem jādomā ne tikai par regulāru izkustēšanos, bet arī telpu vēdināšanu, lai vienmēr būtu svaigs gaiss. Diemžēl ne visās ģimenēs par to aizdomājas, tāpēc pārsvarā bērni ir istabās pie datoriem un viedierīcēm, turklāt fiziskās aktivitātes ir minimālas.
"Ja bērns nekustas, tas ir nākamais lielais faktors, kādēļ nāk klāt svars. Cilvēks evolūcijas gaitā ir uzbūvēts tā, ka tiek uzņemtas un nodedzinātas kalorijas."
Pašlaik daudziem, tostarp pieaugušajiem, uzņemto kaloriju daudzums ir lielāks nekā iztērēto apjoms.
Ledusskapja skatījumu skaits būtiski pieaug
Ārste norādīja, ka, esot mājās, parasti ledusskapja skatījumu skaits būtiski pieaug gan bērniem, gan pieaugušajiem. "Bērns ir mājās, un arī ledusskapis ir mājās. Protams, gribas panašķoties. Ja ir emocionāla spriedze, gribas to kaut kādā veidā mazināt. Ēdiens ir viens no emocionālās spriedzes mazinošiem faktoriem. Ja pie datora ir klāt bļoda ar kaut ko, tad roka vienmēr sniedzas pat tad, ja negribas ēst."
Bieži vien cilvēks ēd tikai tāpēc, lai mazinātu stresu, kas rodas no attālinātajām mācībām un pārbaudes darbiem.
"Šeit mēs varam runāt par emocionālo ēšanu, kas šobrīd ir loti aktuāla. Arī tādā veidā savācās liekās kalorijas dienas laikā. Protams, te ir jautājums, cik ģimene spēj nodrošināt siltās un veselīgās maltītes bērnam."
Gadās, ka bērni visu dienu tikai našķojas un ēd uzkodas, bet lielākā ēdienreize ir vakarā, kad vecāki pārnāk no darba.
Negulēt no pulksten 3 naktī līdz 12 dienā
Saistībā ar svara regulāciju svarīgi ievērot arī savlaicīgu, pilnvērtīgu miegu. Daktere arī savā ģimenē redz, ka bērniem vairs nav jāceļas agri no rītiem, lai pagūtu uz skolu, un vakaros, kad datoros pabeigti mājasdarbi, sākas čati ar draugiem, spēles.
"Viss turpinās tālāk pie viedierīcēm un ievelkas vēlās un pat dziļi nakts stundās." Arī citi vecāki atzinuši, ka bērnus mājsēdes laikā ir ļoti grūti savlaicīgi nolikt gulēt.
"Neizgulēšanās un sliktā miega kvalitāte arī veicina svara pieaugumu, tāpēc mūsdienās ļoti daudz jārunā par pareizu miega higiēnu un pareizu miega režīmu. Cilvēka organisms strādā pēc bioloģiskā pulksteņa principa diennakts laikā."
Ja pusaudži aiziet gulēt pulksten trijos naktī, bet pamostas nākamās dienas pulksten 12, viņi ir nogulējuši vajadzīgo stundu skaitu, bet izjaukuši bioloģisko pulksteni un hormonālās sistēmas darbu. "Ja diennakts ritms tiek izjaukts, tad arī hormonālā sistēma strādā nepareizi. Tas ir vēl viens veicinošs faktors svara pieaugumam."
Sniega bumbas efekts
Dzīvīte-Krišāne atzina, ka liekais svars uzreiz nav slimība, bet tas var būt sākums un riska faktors ļoti lielām problēmām vēlāk bērna dzīvē.
"Ja mēs nepievēršam uzmanību un neko nedarām, tam ir sniega bumbas efekts - pielīp, pielīp, pielīp un kļūst arvien lielāks un lielāks."
Apaļos bērnus var piemeklēt emocionālas problēmas: "Ļoti daudz redzam, ka bērni, kuriem ir liekais svars, kaut kādā veidā jūt, es negribētu teikt vardarbību, bet attieksmes maiņu no citiem bērniem. Tāpat ir apsaukāšanās, izolācija, negribēšana draudzēties utt. Bērns pats sāk justies mazvērtīgāks, nevērtīgāks. Viņš nevar izdarīt to, ko pārējie var izdarīt. Tas var vainagoties ar dažādiem psihiskiem traucējumiem, piemēram, depresiju. Uz šo psihoemocionālo traucējumu fona var attīstīties slimīgi ēšanas traucējumi, piemēram, bulīmija un anoreksija."
Bērnam ar lieko svaru ir grūti izturēt fizisko slodzi: "Viņam ir slikta slodzes tolerance, viņš nevar veikt fiziskos vingrinājumus, fiziskās aktivitātes, viņam paliek grūti. Ja viņam paliek grūti, tad viņš to dara mazāk. Savukārt tas atkal ietekmē liekā svara veidošanos. Protams, liekais svars var radīt ietekmi uz skeleta sistēmu, muskuļu sistēmu, radīt locītavu, kaulu un muguras sāpes. Tie ir redzamie efekti, bet nākotnē liekais svars ir riska dažādām sirds un asinsvadu problēmām, agrīnai aterosklerozei, otrā tipa cukura diabēta attīstībai, holesterīna līmeņa pieaugumam, paaugstinātam asinsspiedienam. Tās ir problēmas, kas īstenībā ir pieaugušo problēmas, bet var sākties agrīnāk - līdz pieaugušo vecumam, ja mēs pilnīgi nepievēršam uzmanību bērna svara pieaugumam.
Jo mēs ātrāk šo problēmu apzināmies un sākam domāt par to, kā mēs varētu to mazināt, jo vieglāk varam to atrisināt. Jo mēs šo problēmu esam aizlaiduši, jo pēc tam ir grūtāk to atrisināt un panākt vēlamo efektu.
Bērnam svars 155 kilogrami
Ja mēs sagaidām, kad bērns ir, piemēram, 155 kilogramu smags, tad mēs visi saprotam, ka panākt atgriešanos pie normāla svara prasa milzīgu darbu gan no paša bērna, gan vecāku puses. Bet, ja mēs pievēršam uzmanību mazākam svara pieaugumam un sakām: "Stop, te kaut kas notiek! Mums ir jāpadomā visiem, kā mēs varam to sākt risināt un darīt," tad arī rezultāts daudz ērtāks un labāks," viņa teica.
Ārstes darbā bērni ar svaru virs 100 kilogramiem nav retums, un pirms intervijas viņa konsultēja bērnu ar 155 kilogramu svaru. Pusaudžu svars bieži vien mēdz pārsniegt arī 100, 120, 130 kilogramu svaru. Parasti šāds svars ir 14, 15, 16 gadus veciem tīņiem.
Biežāk tik liels svars ir puišiem. Arī meitenēm ir liekā svara problēmas, bet parasti ne tik radikāli milzīgas. Mediķi novērojuši, ka meitenes un viņu vecāki ātrāk un vairāk uzmanības pievērš meitenes liekajam svaram nekā puiša masas pieaugumam. Zēni un viņu vecāki lieko svaru nereti neuzskata par problēmu. Dažkārt šķiet, ka topošā vīrieša svaram jāpievērš mazāka uzmanība, tāpēc pēc palīdzības vēršas vēlāk. Apaļo meiteņu vecāki palīdzību mēdz sākt meklēt ātrāk.
Bikses vairs neder
Dzīvīte-Krišāne norādīja ka nevar iedot vienu konkrētu recepti, kad vecākiem vajadzētu sākt uztraukties par bērna svaru un meklēt palīdzību tā mazināšanai, jo katrā vecuma posmā normāls svara pieaugums gada laikā ir citādāks, piemēram, normāls svara palielinājums piecgadniekam atšķiras no 16 gadus veca pusaudža svara pieauguma. Lai laikus pamanītu lieko svaru, svarīgi bērnu vērot.
Ikdienā viegli izmantojama metode ir: ja bērns vairs nevar aizpogāt bikses, kas labi derēja pirms gada, tad var aizdomāties par svara jautājumiem. Arī vizuāli vecāki var viegli pamanīt, ka bērns kļuvis apaļāks. Savukārt ģimenes ārsts ir pirmais speciālists, kas pamana bērna svara un garuma dinamikas novirzes.
Paši dūšīgi, bērns dūšīgs
Daktere norādīja, ka nākas saskarties ar daudz bērniem, kuriem ne tikai pašiem, bet arī viņu vecākiem ir liekais svars. Neskatoties uz to, ģimene sēž uzgaidāmajā telpā pirms ārsta kabineta un ēd saldējumu. Pandēmijas laikā bērnu drīkst pavadīt tikai viens vecāks, bet arī tad ir pamanāma sakarība starp bērna un vecāka apļumu. Dažkārt mediķi sastop vecāku, kuram pašam ir 100 un vairāk kilogramu, un runājot ar viņu par veselīgu uzturu, piemēram, aicinājumu izslēgt saldumus, balto miltu izstrādājumus, gāzētos saldos dzērienus, kā arī vairāk ēst dārzeņus, vecāks sašutis izsaucas: "Ko tad mēs vispār varam ēst!"
"Mēs varam runāt par sabiedrības izpratni, kas ir veselīgs uzturs," ārste teica un atzina, ka daļai cilvēku joprojām pietrūkst izpratnes par šiem jautājumiem.
Savukārt citi mēģina ievērot veselīga uztura principus, dažkārt pat aizejot galējībās ar produktu izvēli un specifisku diētu ievērošanu.
Labā omīte, kas dod saldumus
Dzīvīte-Krišāne uzsvēra, ka šādos gadījumos nevar palīdzēt tikai bērnam, nestrādājot ar ģimeni kopumā: "Nē, noteikti nē. Tikai šādam bērnam palīdzēt neviens nevar. Vispār bērns ar svara problēmām ir ģimenes problēma. Tā nav tikai bērna problēma. Lai mēs varētu palīdzēt bērnam, neapšaubāmi šeit ir darbs ar visu ģimeni, tostarp, iesaistot vecvecākus.
Daudz gadījumos vecvecāki ir "labie", kas mazbērnus atalgo ar saldumiem un visu to, ko viņi vēlas. Vecvecākiem jādarbojas vienoti ar vecākiem gan uztura jautājumos, gan dienas ritma un miega organizēšanā, kā arī fizisko aktivitāšu jomā."
Paši burgeri, bet bērnam sakņu sautējumu
Turklāt jāatceras, ka bērnam uztura paradumi veidojas pirmajos dzīves gados. Tāpēc svarīgi bērnu veselīgi barot jau no pirmajām dzīves dienām. "Patiesībā vecākiem ir doti bērna pirmie divi dzīves gadi, lai ieliktu pamatu bērna veselīga uztura priekšnosacījumiem, jo bērna garšas sajūtas un tālākās dzīves uztura uztvere veidojas līdz divu gadu vecumam. Ja mēs bērnam neesam iemācījuši ēst dārzeņus līdz divu gadu vecumam, vēlāk mēs varam izstiepties vai sarauties, lai viņu piespiestu dārzeņus ēst. Vecākiem ir ļoti jāstrādā, lai bērnam iemācītu jau agrīnā vecumā pareizi ēst un izvēlēties produktus."
Tas nozīmē arī pašiem ēst veselīgi: "Protams, vecākiem jārada priekšstats par veselīgu uzturu un jārāda priekšzīme bērnam. Nevaram mēs ēst burgeru, bet bērnam uztaisīt sakņu sautējumu un teikt, ka tas ir veselīgs, tāpēc tu ēd to, bet es ēdīšu burgeru. Tā nekas nestrādās!"
No 155 kilogramiem uz normālu svaru - grūts darbs
Speciāliste vērsa uzmanību, ka labāk ir jau bērnībā iemācīt veselīga uztura principus, nevis sākt tos mācīties pusaudža vai pat pieaugušā vecumā. Ja 14 gadus vecs jaunietis atnāk pie ārsta ar 155 kg svaru, ir ārkārtīgi grūti viņam nokļūt līdz normālam svaram.
Lai to izdarītu, pusaudzim vienā dienā neaizliedz visus iespējamos našķus, bet gan mēģina atrast dažas jomas, kurās varētu ieviest pirmos uzlabojumus. Piemēram, samazināt saldināto krāsaino dzērienu, saldo sieriņu vai čipsu patēriņu.
Nolikt dārzeņu bļodu pie datora
Tāpat vecākiem jāpārdomā, kādi produkti atrodas mājās un ir pieejami bērnam. Iespējams, ģimenei būs jāmaina arī iepirkšanās kultūra.
"Ja mēs bērnam no rīta pirms aiziešanas uz darbu sagriežam dārzeņus un to bļodu noliekam pie datora, ticiet man, viņš tos nograuzīs dienas laikā, jo viņam vienkārši emocionāli prasīsies!"
Bet, ja mēs neatstājam neko un mājās ir čipsu paka vai saldumi, viņš, protams, paņems to un apēdīs. "Ir starpība - vai viņš izēd dārzeņu bļodu vai apēd čipsus un saldumus tā vietā."
Speciāliste aicināja atcerēties, ka pandēmijas ierobežojumu laikā bērna ēdienkarte, fiziskās aktivitātes, miega režīms un emocionālā labsajūta vēl lielākā mērā nekā iepriekš atkarīga no vecākiem un viņu rūpēm.
