Arvien biežāk iedzīvotāji saņem krāpnieku zvanus ar aicinājumiem iesaistīties finanšu shēmās
Arvien biežāk pēdējā laikā Latvijas un citu kaimiņvalstu iedzīvotāji saņem zvanus ar aicinājumiem iesaistīties peļņu nesošās finanšu shēmās. Valsts policija (VP) brīdina par krāpniekiem, kuri aicina investēt naudas līdzekļus apšaubāmās finanšu platformās vai, kuri uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes pārstāvjiem – finanšu regulatoriem, vai arī, kas ar viltu cenšas izvilināt banku lietotāju personas datus (internetbankas un karšu datus, PIN kodus utt.).
Lai īstenotu noziegumu, krāpnieki zvana no ārvalstu numuriem un stādās priekšā kā dažādu uzņēmumu finanšu brokeri vai arī kā dažādu cita aroda „finanšu speciālisti”. Būtiski zināt, šo krāpnieku darbības shēmu:
-
krāpnieki stādās priekšā kā erudīti „finanšu speciālisti”, piedāvājot palīdzību visā investīciju ieguldīšanas procesā;
-
ja persona atsakās iesaistīties komunikācijā, krāpnieki kļūst uzstājīgi un pat rupji;
-
pārsvarā krāpnieki runā krievu valodā. Mēģinot uzsākt komunikāciju latviešu valodā, viltus brokeri atzīst, ka nerunā latviski. Taču nedrīkst izslēgt arī iespēju, ka krāpnieki turpmāk var komunicēt citās valodās;
-
komunikācijā ar personām, kuras piekritušas iesaistīties investīciju ieguldīšanā apšaubāmās virtuālās platformās, „finanšu speciālisti” izmanto telefona numurus, kas reģistrēti dažādās valstīs, piemēram, Lietuvā, Igaunijā, Portugālē, Itālijā, Austrijā, Francijā, Beļģijā, Anglijā un citās valstīs;
-
iesākumā saziņa ar krāpniekiem notiek telefoniski, bet vēlāk potenciālajiem ieguldītājiem, piekrītot piedāvājumam, komunikācija turpinās izmantojot tērzēšanas lietojumprogrammu „Skype” vai citu tērzēšanas programmu;
-
visos gadījumos krāpnieki izmanto paņēmienu, kas liek cilvēkiem noticēt peļņas iespējai, proti – iesākumā cilvēki redz kapitāla pieaugumu. Taču šādu kapitāla pieaugumu var uzģenerēt jebkurš datorspeciālists;
-
krāpnieki pārliecina cilvēkus uzsākt investīciju darbības, izmantojot dažādas Latvijas Republikā nereģistrētās virtuālas interneta platformas.
Ar „finanšu speciālistu” palīdzību uzticīgie iedzīvotāji savos datoros izveido norēķina kontus virtuālās interneta platformās un tiek uzsākta investīciju ieguldīšana. Krāpnieki var lūgt arī ieinstalēt datoros programmatūras, kā piemēram, „TeamViewer QuickSupport”, „AnyDesk” u.c., ar kuras palīdzību krāpnieki attālināti pieslēdzas personas datoram, veicot krāpnieciskas darbības ar šīs personas kontiem un maksājumu līdzekļiem.
Lai pasargātu sevi no šāda veida krāpniekiem, Valsts policija atgādina, ja zvanītāja numurs nav pazīstams, tad sarunas laikā jābūt īpaši piesardzīgam un nedrīkst izpaust savus personas datus, tas varētu būt krāpnieku mēģinājums sazināties. Tāpat, ja nav pārliecības, vai zvanītājs ir tas, par ko uzdodas – jāpārtrauc saruna, jo krāpnieki izdara spiedienu – steidzina un izmanto personas vājās vietas, lai mudinātu pieņemt ātrus un nepārdomātus lēmumus.
Pirms investīciju platformu izmantošanas un darījumu veikšanas, Valsts policija aicina pārliecināties, vai minētais uzņēmums (uzņēmējdarbība) ir reģistrēts Latvijā, kādi ir tā darbības veidi un cita veida informācija, kas liecina par uzņēmuma darbspēju, kā arī izvēlētais pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) licenci, jo tikai pie šādiem noguldījumu piesaistītājiem klientu aizsargā valsts.
Informācija par licencētām ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ir pieejama FKTK mājas lapā.
