Uzmanīgi ar pārtikas plēvi!
Laikā, kad gandrīz katra smalkmaizīte ir iepakota pārtikas plēvē un teju ikviens pasūtītais ēdiens ir plastmasas traukos, vides draugi aicina padomāt, kā mēs katrs varētu samazināt savu miskastē izmetamo plastmasas daudzumu. Turklāt daļa no plastmasas izstrādājumiem var nodarīt kaitējumu ne tikai dabai, bet arī cilvēkiem.
Biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” valdes locekle Ilze Neimane sarunā ar portālu Jauns.lv neieteica aizrauties ar pārtikas plēves pārmērīgu lietošanu. Lai gan tā, pareizi lietota, ir droša un, protams, nerada nekādas nopietnas sekas, tomēr kopā ar citu plastmasu, kuras šobrīd mūsu ikdienā ir ļoti daudz, tā var veicināt dažādas problēmas.
Turklāt, ja pārtikas plēvi lieto nepareizi - liek saldētavā vai lielā siltumā - no tās var atdalīties kaitīgas vielas, kas nonāk pārtikā.
Papildus vielas, kas dara bažīgu
Viņa atgādināja, ka plastmasai tiek pievienotas dažādas ķīmiskas vielas, lai panāktu, ka tā var pildīt to funkciju, kas mums nepieciešama. Pārtikas plēvju gadījumā ražotāji vēlas panākt, ka plastmasa kļūst elastīga. Par šīm papildus pievienotajām vielām vides draugiem ir vislielākās bažas.
Pārtikas plēves, kas tiek izgatavotas no PVC - polivinilhlorīda, var izraisīt daudzu toksisku ķīmisko vielu izdalīšanos (BPA, svins, dzīvsudrabs, kadmijs un ftalāti) un nopietnas veselības un vides problēmas. Noārdīšanās rezultātā var rasties toksiskidioksīni (kancerogēni, noturīgi organiskie piesārņotāji). Izejviela vinilahlorīds ir zināms kā kancerogēns.
"Tādu labāk neizvēlēties!"
Pārtikas plēve no LDPE - zema blīvuma polietilēna - ir nekaitīga, kamēr neatrodas tiešos saules staros, jo pretējāgadījumā noteiktos apstākļos var izdalīties hormonālās sistēmas bojātājviela – nonilfenols.
Kopējā ietekme var būt lielāka
Speciāliste vērsa uzmanību, ka ražotāji droši vien apgalvos, ka pārtikas plēvē iespējami kaitīgās vielas ir minimālā un drošā daudzumā, taču viņa uzsvēra, ka šobrīd mūsu sadzīvē ir ļoti daudz plastmasas izstrādājumu un, iespējams, to nelabvēlīgā ietekme uz cilvēka veselību summējas. Kopā tā var būt lielāka nekā katram izstrādājumam atsevišķi.
Viņa atgādināja, ka pandēmijas laikā gandrīz katra smalkmaizīte lielveikalos ir iepakota pārtikas plēvē. Arī restorānu un kafejnīcu piegādātais ēdiens ir iepakots plastmasas traukos. Tāpat līdzņemšanai domātā kafija un citi dzērieni ir plastmasas krūzītēs.
Protams, ne jau visi plastmasas izstrādājumi ir kaitīgi, bet tas, ka kafijas krūzīte ir nokrāsota brūnā krāsā un uz tās ir uzdrukāta pienene, nepadara to videi draudzīgāku.
Turklāt ļoti daudz ietekmju vēl joprojām nav izpētītas un tikai nākotnē varēs redzēt to negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un dabu.
Kā senāk varēja izdzīvot bez pārtikas plēves?
Neimane aicināja padomāt pat alternatīvām, ko varētu lietot pārtikas plēves vietā, piemēram, bišu vaska drāniņas ir pilnībā dabīgas. Tāpat pārtiku var ievietot dabai un cilvēkiem draudzīgākā kārbā vai bļodā. Lai atrastu iespēju neizmantot pārtikas plēvi, var pamēģināt iedomāties, kā mūsu vecmāmiņas un vectētiņi iztika bez pārtikas plēves - ko viņi darīja citādāk?
Var iet uz veikalu ar savu pudeli
Lai analizētu savu plastmasas patēriņu, var ielūkoties savā miskastē. Visticamāk, tajā būs daudz dažādu plastmasas iepakojumu. Daļu noteikti varētu aizstāt ar labāku risinājumu.
Piemēram, pienu var nepirkt lielveikalā pakās vai maisiņos, bet gan ar savu stikla pudeli doties uz veikalu, kur pārdod izlejamo pienu.
Neimane arī zināja stāstīt, ka klientu pieprasījuma dēļ daļa restorānu sākuši domāt par dabai un cilvēkiem draudzīgāku iepakojumu. Piemēram, salātus mierīgi var likt kartona kārbiņās. Protams, karstas zupas un mērces joprojām nevarēs likt kartona iepakojumos, jo tie vienkārši juks ārā.
Ne vienmēr vajadzīga revolūcija
Rezumējumā speciāliste sacīja, ka neaicina uz revolūciju savā mājsaimniecībā un dzīvesveidā, bet gan iespēju robežās pārskatīt savus paradumus un, iespējams, pamainīt tos.
Ja izdodas atteikties jau no vienas lietas, piemēram, pārtikas plēves, tas jau ir labi.
