Latvijas problēma, kas palika Covid-19 ēnā

Sarunas sākumā Eglītis norādīja, ka nav jaunu datu, ar kuriem varētu objektīvi manipulēt, jo pēdējie pilnvērtīgie skaitļi saistībā ar onkoloģiju valstī ir par 2017.gadu. Par 2018. un 2019.gadiem šī informācija varētu būt ap 80% pieejama, bet par 2020.gadu vēl mazāk.

Līdz ar to ir ļoti grūti analītiski pateikt, cik pacientu pēdējā laikā vērsušies pēc palīdzības novēloti. Bet ārsti, ikdienā strādājot gan ambulatori, gan stacionāros, redz, ka pēdējā laikā vairāk cilvēku nāk pēc palīdzības novēloti.

Diemžēl trešā vai pat ceturtā stadija

"Itin bieži "zaļā koridora" pieņemšanā ir nevis agrīni atklāti audzēji, kur nāk tūlīt uz operāciju, bet kur ir jāsāk ārstēšana ar ķīmijterapiju tādēļ, ka tā diemžēl ir trešā vai pat jau ceturtā stadija. Šādi gadījumi, man liekas, katru nedēļu kādam ir. Nav salīdzināts, kā tas bija iepriekš, bet sajūta, ka to ir vairāk," Eglītis teica.

Viņš norādīja, ka Covid-19 pandēmijā, īpaši sākumā, iedzīvotāju attieksme bija ļoti nogaidoša - likās, ka jātiek galā ar šo infekciju, bet tagad redzam, ka ar infekciju visticamāk nāksies sadzīvot vēl ilgi un vajadzēs revakcinēties. Vienlaikus jāsaprot, ka onkoloģiskās saslimšanas pa to laiku jau nekur nepazudīs, bet gan attīstīsies tālāk.

Turklāt pagājušā gada sākumā uz vairākiem mēnešiem tika piebremzētas skrīninga programmas, kas arī kaut kādā mērā kavēja agrīno diagnostiku. Tagad diagnostika būtu pieejama, bet problēma ir ar iedzīvotāju atsaucību.

Ģimenes ārsti ir ļoti noslogoti

Eglīša skatījumā vēl viena problēma ir tā, ka ģimenes ārsti ir tiešām noslogoti pamatā ar Covid-19 pacientiem, viņu ārstēšanu un vakcinēšanu, līdz ar to varbūt viņiem neatliek laika, lai spētu parūpēties par visiem pārējiem pacientiem, izmeklējot viņus un nosūtot pie vajadzīgajiem speciālistiem.

Arī vairāki ģimenes ārsti sarunā ar portālu Jauns.lv iepriekš sacīja, ka viņiem pēdējā gada laikā ir tik daudz darba, ka profilakses pasākumiem tiešām gandrīz vairs neatliek laika. Turklāt daļa pacientu jau arī pie ģimenes ārstiem vēršas novēloti.

Eglītis īsti neredz, kā varētu atrisināt ģimenes ārstu noslodzes jautājumu. Viņš negribētu pieļaut arī situāciju, kad jebkurš pacients par jebkurām aizdomām uzreiz brauktu uz lielajām slimnīcām. "Tas atkal būtu diezgan muļķīgi, bet kaut kādam skrīninga izmeklējumam vai sūdzību kopai tomēr būtu jābūt pirms tam apzinātai. Ja tā nav, tas ir ļoti, ļoti grūti."

Ārstu ierauga tikai tad, kad dzīvībai jau draud briesmas

Runājot par vēžu veidiem, kuros ir visvairāk ielaistu gadījumu, onkologs norādīja uz arī iepriekš dominējošiem ļaundabīgiem audzējiem. Viens no tiem ir plaušu vēzis, kura mazināšanai ļoti svarīgs ir profilakses darbs, piemēram, vajadzētu apzināt smēķētājus un veikt viņiem regulārus izmeklējumus vismaz reizi pāris gados.

Tāpat daudz ir resnās un taisnās zarnas vēžu gadījumu. Šai jomā skrīnings īsti nedarbojas - atsaucība nav sasniegusi pat 20%. Lai skrīnings būtu efektīvs, vajadzīga vismaz 50% iedzīvotāju aktivitāte. Ja skrīnings darbotos, šo slimību lielākoties varētu izķert pirmsvēža stadijā. Diemžēl Latvijā 60% šo audzēju atklāj trešajā vai pat ceturtajā stadijā, kur cilvēkus atved ar ātro palīdzību vai dzīvībai draudošām briesmām. Šādas situācijas jārisina uzreiz un nevar vienmēr dot garantijas, ka rezultāts būs sekmīgs.

Arī ar krūts vēzi bieži vien pacientes vēršas pēc palīdzības novēloti.

Daudz cilvēki slimo arī ar prostatas vēzi. Šogad ir plānots sākt jaunu skrīninga programmu, bet ir jautājums, kuri speciālisti tālāk strādās ar pacientiem, kam būs slikti analīžu rezultāti.

Arī ādas vēža gadījumu ir daudz. Tiesa, to zināmā mērā nav uzskatīt par nosacīti labdabīgu situāciju, jo lielākoties tas ir radikāli uzvarams ar operāciju, staru terapiju vai specifiskām smērēm.

Vēl ir daudz aizkuņģa dziedzera un kuņģa vēža pacienti, turklāt lielākā daļa pie ārstiem vēršas novēloti, jo šajā jomā nav profilaktiskās skrīninga programmas.

Ik gadu vairāk nekā 10 tūkstoši jaunu vēža gadījumu

Ik gadu Latvijā atklāj 11,5 līdz 12 tūkstošus jaunu vēžu gadījumu. Tāds skaits bija 2017.gadā, bet arī iepriekšējos desmit gadus katru gadu bija 10 līdz 11 tūkstoši jauno pacientu.

Pasaulē šo saslimstības pieaugumu skaidro pamatā ar diviem iemesliem. Pirmais ir iedzīvotāju novecošanās, kas zināmā mērā varētu skart arī Latviju. Otrais ir populācijas pieaugums, kas viennozīmīgi Latviju neskar un, visticamāk, arī neskar tuvākajos gados un gadu desmitos. Līdz ar to var cerēt, ka līdzīgs ikgadējo jauno vēža pacientu skaits būs vēl 10 līdz 15 gadus.

Katru dienu no vēža nomirst padsimt cilvēku

Ik gadu no vēža Latvijā mirst gandrīz 6000 cilvēku.  Eglītis rēķināja, ka šos 6000 izdalot ar 365 dienām, sanāk, ka ik dienas Latvijā no vēža mirst vairāk par 16 cilvēkiem. 

"Ja mēs vēl paskatāmies kardioloģiju, tad tur mirstība no sirds un asinsvadu slimībām, infarktiem un citām slimībām ir vēl vismaz divas reizes lielāka. Tur mēs katru dienu zaudējam vairākus desmitus cilvēku. Jā, kovids tagad ir problēma, tā ir jārisina, bet nedrīkst aizmirst arī par citām lietām. Tās jau atsitīsies tik pat smagi atpakaļ,"  brīdina Onkologu asociācijas vadītājs.

Kam jāuzņemas atbildība? Katram pašam!

Kā galveno ieroci cīņā ar ielaistajām vēža kaitēm Eglītis minēja aicinājumu cilvēkus apzināties, ka veselība ir pamata vērtība un ir regulāri jāseko līdzi veselības stāvoklim. 

Kopumā sabiedrības izglītotības līmenis šai ziņā vērtējams kā ļoti zems.

Pirms aptuveni desmit gadiem bija pētījums, kurā noskaidroja, ka daudz krūts vēža pacienšu novēloti vēršas pēc palīdzības, jo viņas, pirmkārt, netic, ka viņas tas var skart, bet, otrkārt, viņas netic, ka Latvijā var no tā izārstēties. Turklāt bieži vien šīm pacientēm bija salīdzinoši zemāks izglītības līmenis un viņas dzīvoja laukos. Tāpēc tagad daudz uzmanības būtu pievēršamas jaunās paaudzes izglītošanai - skolēniem, vidusskolēniem un arī tagadējiem 30-40 gadus veciem ļaudīm.

Cilvēkiem būtu vairāk jāpiedomā pie veselīga dzīvesveida un jāseko līdzi savam veselības stāvoklim. Aptuveni 30-40% vēžu gadījumu varam samazināt ar savu dzīvesveidu un sekošanu līdzi veselības stāvoklim. Ir jādomā līdzi, ko mēs ēdam un cik daudz kustamies.

Mediķi jau tagad ir izsīkuši

Mediķu, tostarp ģimenes ārstu intensīvāka strādāšana, viņaprāt, vairs nav iespējama. Jau tagad saistībā ar Covid-19 mediķi ir izsīkuši. Protams, ja parādīsies jauns pacients, kuram ir aizdomas un kuram vajag izmeklējumus, tos visus veiks un visus pacientus ārstēs. Bet resursu un kapacitātes rezerves pašā sistēmā Eglītis patlaban neredz. Pat, ja iepludina papildus finansējumu, vissmagākā problēma ir darbinieku trūkums, nevis tehnoloģiju un naudas nepietiekamība.

Lai gan vienmēr ir vēlme pēc jaunākiem medikamentiem, diagnostikas iespējām un operāciju tehnoloģijām, iespēju robežās šīs vēlmes tiek izskatītas. Svarīgi, lai onkoloģijas jomā būtu ilgtspējīgs plāns, nevis ieceres gadam, diviem vai trīs gadiem. Vajadzētu jau šodien veidot vīziju, kāda būs onkoloģiskā aprūpe pēc 10-15 gadiem. Pašreiz top plāns 2022.-2024.gadam. Vajadzīga programmās iekļauto plānu pēctecība.

Latvija viena no pēdējām Eiropā

Rezumējumā Eglītis vērsa uzmanību, ka Eiropā onkoloģiskās apkarošanas plāns postulēts kā viens no prioritātēm. Pamatmērķis ir panākt, ka Eiropas Savienībā 2030.gadā vairāk nekā 70% onkoloģisko pacientu dzīvo ilgāk par 10 gadiem.

Latvijas dati par 2016.,2017.gadu liecina, ka pat 60% onkoloģijas pacientu nedzīvo piecus gadus. Tāpēc var teikt, ka mums izaicinājumi onkoloģijas jomā ir ļoti lieli.

Eiropas Savienības dalībvalstīs situācija onkoloģijas jomā atšķiras, un noteiktais mērķis nav obligāts. "Taču negribētos, ka mēs ilgstoši paliekam nopakaļ gājēju bariņā." Laika gaitā vajadzētu tikt augstākā līmenī - pie vidusmēra rādītājiem. Patlaban Latvija onkoloģijas ārstēšanas jomā cīnās par pēdējām vietām ar Rumāniju un Bulgāriju. Pat Igaunija un Lietuva ir augstākā pozīcijā. "Ja mēs sasniegtu kaut vai Igaunijas līmeni, tas jau būtu diezgan labs stāsts," onkologs teica.