Saeima nepabeidz izskatīt likumprojektu vienkāršota nodokļa nomaksas risinājuma ieviešanai

Likumprojektu pakete sastāv no grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Finanšu stabilitātes nodevas likumā un Kredītiestāžu likumā.

Šodien parlaments paguva lemt par grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" un uzsākt debates par izmaiņām Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.

Janvārī valdība atbalstīja un nodeva Saeimai Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz ieviest vienkāršotu nodokļa nomaksas risinājumu.

FM likuma grozījumus pamatoja ar nepieciešamību radīt motivējošu vidi nodokļu samaksai, mazināt administratīvo slogu, ierobežot ēnu ekonomiku, radīt modernu un uz jaunākajām tehnoloģijām balstītu nodokļu administrēšanas rīku. Vienlaikus ar minēto rīku iecerēts sekmē mazā biznesa attīstību.

Vienkāršotais nodokļa nomaksas risinājums ir paredzēts mazajiem uzņēmējiem - fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību.

Risinājums paredz nodokļa aprēķināšanu un iekasēšanu praktiski bez nodokļa maksātāja iesaistes, proti, ka no katras saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā ienākošās transakcijas nodoklis tiks ieturēts uzreiz. Tādējādi nauda, kas paliks saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā, uzreiz būs pieejama nodokļa maksātājam un izmantojama pēc tā ieskatiem.

No likumprojekta izriet, ka vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums ļaus veikt nodokļa nomaksu, izmantojot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, kuru paredzēts izmantot tikai vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma ietvaros.

Likumprojekts paredz, ka vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu piemēros, lai no saimnieciskās darbības ietvaros gūtajiem ieņēmumiem aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus un pārskaitītu tos vienotajā nodokļu kontā. Nodokļu maksātājam būs jānodrošina saimnieciskās darbības ieņēmumu nodalīšana no personiskajiem līdzekļiem.

"Lai nodokļu maksātājam būtu tiesības izmantot vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājumu un tā galvenās priekšrocības, proti, pašam neaprēķināt nodokļa maksājumu, neveikt maksājumu valsts budžeta kontā un nesniegt nodokļa deklarāciju, tam ir jānodrošina, ka visi ar saimniecisko darbību saistītie ieņēmumi tiek ieskaitīti vai iemaksāti saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā," skaidroja FM.

Tikmēr grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem no 2021.gada 1.jūlija ir izvēles iespēja mikrouzņēmumu nodokļa aprēķināšanā un nomaksā izmantot vienkāršotu nodokļa nomaksas risinājumu likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka lēmumu par mikrouzņēmuma kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja reģistrēšanu rakstveidā neizdod, bet lēmumu paziņo, informāciju publicējot Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē.

Savukārt grozījumu Finanšu stabilitātes nodevas likumā mērķis ir radīt vienreizēju kompensējošu instrumentu kredītiestādēm, kas līdz 2021.gada 1.jūlijam būs ieviesušas saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē.

Piedāvātās izmaiņas paredz kredītiestādēm, kas līdz norādītajam termiņam būs ieviesušas minēto saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, tiesības samazināt budžetā maksājamo finanšu stabilitātes nodevas par 2021.gadu summu par minētā konta ieviešanas faktiskajiem izdevumiem nepārsniedzot 50 000 eiro.

Tikmēr Kredītiestāžu likuma grozījumi ir izstrādāti, lai rastu risinājumu saistībā ar juridisko personu, kuru darbība ir izbeigta, tostarp, kas tika likvidētas vienkāršotā kārtībā, naudas līdzekļu ilggadīgo glabāšanu kredītiestāžu kontos. Likumprojekts paredz paplašināt kredītiestāžu pienākumu apjomu, paredzot tām pienākumu sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par minēto juridisko personu naudas līdzekļu atlikumiem.

Plānots, ka vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums varētu sākt darboties no šā gada 1.jūlija.