Kultūras iestādēm sāp: jau tā niecīgā peļņa jāmet kopējā katlā budžeta lāpīšanai. VIDEO
(Papildināta 14:31 ar Straujumas domām par situāciju) Pabērna lomā nonākušas vairākas kultūras iestādes, kuru reizēm pat simboliskā peļņa tiek pieprasīta kopīgam katlam, kamēr citu nozaru uzņēmumi var paturēt savām vajadzībām miljoniem eiro vērtus ienākums, trešdienas vakarā vēstīja LTV "Panorāma".
Valsts budžetā plaisa starp ieņēmumiem un izdevumiem arvien palielinās un finanšu ministrs jau brīdina, ka drīz Latvija var sagaidīt Eiropas Savienības sankcijas. Viens no budžeta lāpīšanas paņēmieniem ir paņemt peļņu no valsts kapitālsabiedrībām. Patlaban likums paredz, ka kapitālsabiedrībām budžetā jāpārskaita 90% peļņas, bet praksē ir iespējami izņēmumi - atkarībā no konkrētā uzņēmuma piederības mazāk vai vairāk ietekmīga politiskā spēka kūrētai ministrijai.
Šādā veidā, piemēram, Leļļu teātrim sava niecīgā peļņa jāatdod valstij, lai gan teātra krēslu rindas brēktin brēc pēc jauniem sēžamajiem. Līdzīgi ir ar Nacionālo operu, kurai lauvas tiesa jānodod valstij. Ministrijas lēmums gan nav diskutējams, un "apdalītās" kultūras organizācijas pat gribēdamas nevar panākt citādāku lēmumu. Situācijas izklāstu skaties LTV sagatavotajā sižetā!
Ceturtdien pēcpusdienā premjere Straujuma nāca klajā ar informāciju, ka tomēr jāpārskata lēmums par kultūras iestāžu peļņu ieskaitīšanu valsts budžetā.
"Personīgi es uzskatu, ka mums tomēr šis lēmums ir jāpārskata, un piektdien es tikšos ar kultūras ministri," sacīja Straujuma.
Pēc viņas teiktā, summas, par kuras ieskaitīšanu valsts budžetā balsots, ir mazas - apmēram 100 tūkstoši eiro līmenī.Straujuma norādīja, ka nākamotrdien valdības sēdē Kultūras ministrija vēlreiz nāks ar piedāvājumiem un gaidāmas asas diskusijas, jo, pēc viņas teiktā, finanšu ministrs varētu nepiekrist premjeres viedoklim.
Kasjauns.lv/LTV/BNSFoto: LTV video
