Ierobežojumu atvieglošana patlaban nebūtu atbalstāma, jo prognozes nav piepildījušās, valdības sēdē pauž eksperti

Pirms mēneša valdība vienojās pārskatīt ierobežojumus pakāpeniski. Pirmajā solī tika pārskatīti ierobežojumi tirdzniecībā un izglītībā. Savukārt Operatīvās vadības grupas piedāvātais otrais solis paredzēja, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 320, provizoriski aprīļa beigās varētu lemt par nākamajiem soļiem ierobežojumu pārskatīšanā.

Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis otrdien valdības pārstāvjus informēja, ka patlaban saslimstība ar Covid-19 ir daudz augstāka, nekā tika prognozēts pirms mēneša, tāpēc patlaban nebūtu atbalstāms pārskatīt noteiktos ierobežojumus.

Citskovskis atsaucās uz datiem, kas liecina, ka iedzīvotāji ir sākuši vairāk pārvietoties, ko viņš saista ar aprīļa sākumā ieviestajiem atvieglojumiem tirdzniecībā.

Citskovskis uzsvēra, ka jebkura turpmāka ierobežojumu atvieglošana ir riskanta, tāpēc Operatīvās vadības grupa iesaka neatbalstīt drošības pasākumu atvieglošanu. Vienlaikus Operatīvās vadības grupa atzīst, ka būtu iespējams izskatīt atsevišķus, sabiedrībai neatliekamus pasākumus, piemēram, atvieglojumus centralizēto eksāmenu organizēšanā.

Tajā pašā laikā Operatīvās vadības grupa neiesaka otrdien valdībai diskusijām piedāvātos priekšlikumus atļaut ārā nodrošināt sabiedrisko ēdināšanu un ārā organizēt sporta nodarbības plašākā grupā.

Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Vladislavs Vesperis informēja par akadēmiskās ekspertu grupas viedokli, kas arī uzskata, ka pie pašreizējā saslimstības rādītāja ierobežojumu mīkstināšana nav atbalstāma, jo tādējādi būtiski pieaugs saslimstība ar Covid-19.

Ekspertu ieskatā, valdībai būtu konsekventi jāpieturas pie saviem lēmumiem, tostarp "luksofora principa" ieviešanas.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rezumēja, ka saslimstība ar Covid-19 pieaug, pacientu skaits slimnīcās nemazinās, kā arī nedaudz pieaug mirstības rādītāji. "Uzklausot abus ziņojumus, tie silti neiesaka spert tālākus soļus atvieglojumu ieviešanā, jo epidemioloģiskā situācija tam nav atbilstoša," secināja premjers.

Kariņš atzina, ka valdības lēmumus Covid-19 krīzes risināšanā nereti kritizē kā "nepareizus", tomēr viņš uzsvēra, ka, salīdzinot epidemioloģisko situāciju citviet, Latvijā situācija bijusi atšķirīga. "Mēs neesam piedzīvojuši strauju saslimšanas un hospitalizācijas pīķi. Mēs no tā esam izvairījušies," pauda Kariņš. Viņš uzsvēra, ka Latvijā epidemioloģiskā situācija nav bijusi tik dramatiska kā Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Dānijā un citviet.

Komentējot atsevišķu ministru vēlmi pārskatīt ierobežojumus un tos mīkstināt, Ministru prezidents norādīja, ka pēc definīcijas politiķis grib būt populārs.

Kariņš pauda izpratni par neziņu, cik ilgi vēl nāksies sadzīvot ar ierobežojumiem, tajā pašā laikā premjers uzsvēra, ka atbilde ir rodama vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanā.

Ministru prezidents uzsvēra, ka līdz brīdim, kamēr neaugs vakcinēšanās apjomi, viņš negribētu mīkstināt ierobežojumu. "Es gribu dot iespēju visiem, kam ir galva uz pleciem, sevi pasargāt," piebilda premjers.

Savukārt Citskovskis skaidroja, ka patlaban mērķis ir nepieļaut Covid-19 izplatības trešo vilni, tāpēc lēmumu pieņemšanā tiek balansēts starp epidemioloģisko drošību un to, cik daudz ierobežojumus iespējams pārskatīt.

"Patlaban būtu vieglprātīgi novest valsti tik tālu, ka būtu jāievieš lokdauns. Neviens nav gatavs lokdauna ieviešanai," uzsvēra Citskovskis, atgādinot, ka valdība ir pieņēmusi tā dēvēto plānu "D", kas paredz, ka, epidemioloģiskajai situācijai strauji pasliktinoties, tiktu ieviests lokdauns.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) sacīja, ka šodienas lēmumu kontekstā būtu jārunā par diviem jautājumiem - jaunu atvieglojumu neieviešanu un lēmuma pieņemšanua par konkrētām, fokusētām lietām, kā, piemēram, izglītību. "Ja šodien mēs faktiski lemjam par moratoriju - šai brīdī nepieņemt lēmumu spert nākamo soli - tad uz cik ilgu laiku? Un otrs ir - ja mēs varam pieņemt lēmumu par konkrētām lietām, piemēram, eksāmeniem klātienē, kur ir konkrēta fokusēta vajadzība, ierobežots cilvēku skaits, ierobežots risks, un skaidra sociāla vajadzība," pauda Pavļuts.

Tāpat veselības ministrs skaidroja, ka ierobežojumu mīkstināšanai ir ne tikai tiešais efekts, proti, to ietekme uz epidemioloģisko situāciju, bet arī netiešais efekts - tas, kā sabiedrība uztver valdības lēmumus par atvieglojumiem. Līdz ar to, ministra vērtējumā, pašreizējais sabiedrības redzējums par valdības rīcību Covid-19 krīzes pārvaldīšanā ir saistīts ar faktu, ka Ministru kabinets nav spējis vienmēr "runāt vienā balsī" un tas nav vienmēr bijis konsekvents.

Tādēļ, pēc Pavļuta sacītā, šobrīd nepieciešama saprotama un konsekventa rīcība no valdības puses. "Līdz ar ko ir tikai viena atbilde uz to, kā turpmāk rīkoties - ir sapratīga, konsekventa uzvedība no valdības puses, un tieši tāpat ar šādu uzvedību mēs varam atbalstīt sabiedrību saprātīgi, piesardzīgi rīkoties savā ikdienas dzīvē," skaidroja ministrs.