Rimšēvičs jau 2013.gadā Taureņu pirtī Martinsonam stāstīja: ASV “taisās taisīt ciet” ABLV banku

Kā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto”, KNAB lēmumā pausts, ka Berņa sniegtajām liecībām par Rimšēviča prasītajiem 80 tūkstošiem eiro lobistiem neticēt neesot pamata, tomēr pierādīt to, ka prasītā summa bijis kukulis, birojs arī nevarēja.

2018.gada februārī ASV Finanšu ministrijas struktūra FinCEN publicēja ziņojumu par ABLV banku, kurā bankai tika pārmesta iesaistīšanās naudas atmazgāšanā un mēģinājumi piekukuļot Latvijas amatpersonas, lai mazinātu draudus savām augsta riska  finanšu darbībām. FinCEN priekšlikums bija aizliegt ABLV bankai atvērt un uzturēt korespondentkontus ASV. Ziņojums faktiski apturēja bankas darbu, un dažas nedēļas vēlāk ABLV banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju.

Ap to pašu laiku KNAB uz ABLV bankas akcionāra un bijušā valdes priekšsēdētāja Ernesta Berņa iesnieguma pamata uzsāka kriminālprocesu par iespējamu kukuļa pieprasīšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Gan iesniegumā, gan vēlāk savās liecībās Bernis norādīja uz versiju, ka pret banku bijusi vērsta mērķtiecīga kaitnieciska rīcība, ko varētu būt īstenojis toreizējais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un ar viņu saistītas personas.

2018.gada februārī Rimšēvičs jau bija nonācis KNAB redzeslokā. Viņš tika turēts aizdomās par kukuļņemšanu no “Trasta komercbankas” amatpersonām kriminālprocesā. Lieta jau bija nonākusi tiesā, taču nu jau pusotru gadu ir apturēta, gaidot Eiropas Savienības tiesas lēmumu par to, vai Rimšēvičam kā Eiropas Centrālās bankas padomes loceklim šai procesā bija imunitāte.

Bernis KNAB liecināja, ka 2014.gada augustā, kad viņš bijis atvaļinājumā, viņu uz neoficiālu tikšanos uzaicināja arī atvaļinājumā esošais Rimšēvičs. Saruna notika viesnīcā “Latvija” Rīgā. Tās laikā Rimšēvičs esot stāstījis, ka ir ļoti svarīgi “draudzēties ar ASV”. Lai ABLV banka varētu izvairīties no “vairākiem riskiem”, nepieciešams veikt maksājumus viņa ieteiktajiem “lobistiem” - pirmais maksājums būtu 80 tūkstoši eiro. 

Kompāniju nosaukumus Rimšēvičs toreiz neesot nosaucis, taču ļāvis saprast, ka ar šiem lobistiem sadarbojas Arnis Lagzdiņš, kas vēlāk kļuva par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvi ASV. Bernis no šī piedāvājuma esot attiecies, par ko Rimšēvičs esot bijis neapmierināts. 

Sākot ar 2014.gada beigām esot ļoti pastiprinājusies FKTK uzraudzība pār ABLV banku, KNAB liecināja Bernis, kurš arī pauda uzskatu, ka Rimšēvičs apzināti nomelnojis ABLV banku un apzināti sniedzis ASV iestādēm nepatiesas ziņas.

2018.gada jūlijā Rimšēvičs, kurš tikšanos ar Berni viesnīcā noliedza, šai procesā tika atzīts par aizdomās turēto. Procesā tika nopratinātas vairākas FKTK amatpersonas, arī bijušais “Norvik” bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs. kurš stāstījis: 2017.gada jūnijā Rimšēvičs viņam tikšanās laikā esot teicis, ka ABLV bankai drīz būšot problēmas un ka viņš to aiztaisīšot.

ABLV lietas izmeklēšanā KNAB izmantoja arī Taureņu pirtī ierakstītās sarunas. Šai pirtī Rimšēvičs tikās ar “Trasta komercbankas” valdes locekli Viktoru Ziemeli, no kura saskaņā ar apsūdzību prasīti kukuļi, un uzņēmēju Māri Martinsonu, kurš “Trasta komercbankas” lietā ir Rimšēviča līdzapsūdzētais. 

Kādā sarunā 2013.gada 8.aprīlī Rimšēvičs ar Martinsonu pārrunāja arī aktualitātes saistībā ar ABLV  banku (agrāk – “Aizkraukles banku”) un Berni. “de facto” rīcībā esošā informācija ļāvusi šo sarunu rekonstruēt.

“Māris Martinsons: Amerikāņi nav Rīgā? Vai būs? Viņi it kā esot solījuši šonedēļ būt.
Ilmārs Rimšēvičs: Pirmdien.
MM: Pirmdien? Pēc nedēļas. Ā. Un tur gatavojot it kā visus tos papīrus. Es saprotu, kad.
IR: Nu, tu saproti, tur ar, tur ar papīriem būs par maz šoreiz. Jā?
MM: Jā?
IR: Jo papīrus varēja, nu, sagatavot, aizvest, atdot un tā tālāk. Ja, ja brauc – tas jau, nu, tad ir konkrēti. Tur pat par-, nevis te gatavos, bet viņi jau ved. Es varu parādīt. Nu.
MM: Tad n**uj. Jā?
IR: Nē, nē, n**uj nē. Bet nu, mēs jums dodam sešus mēnešus. Jā? Un, ja te nebūs, nu, jūs nesapratīsiet, un mēs brauksim vēlreiz, paskatīsimies un tad būs, tad prasiet (?)   ceturtos, piektos gadus, kad aiztaisīja „Multi”, „VEF”-u un „Ogri”. Jā? Trīs.
MM: Jā. Bet ko viņi taisās taisīt tagad ciet?
IR: Nu, es jau Viktoram [Ziemelim] stāstīju. Ir četras kandidātes.
MM: „Aizkraukle”.
IR: „Aizkraukli”. ...
MM: Nu jā, jā.
IR: Tā ir tava, tava, tava mīļākā. Vai ne? Tā kā es jau arī Viktoram stāstīju, jā, kad, nu, tobiš, es...
MM: A „Balta”?
IR: Ē.
MM: ”Baltikums”?
IR. Ē, arī. Numur divi. Un.
MM: Ļoti labi.
IR: Numur divi. Viss.... Bet tad ir, tad ir „Citadele”.
MM: Arī?
IR: Jā. Baigi interesanti. Jā? Bet nu viņiem būs vieglāk. Tāpēc, ka viņu.
MM: Kāpēc „Citadele”?
IR: Nu tāpēc, ka, nu, tu jau saproti, vecais rokraksts ir saglabājies.
MM: Jā, jā.
IR: Ne jau tā, ka tur, tur jau tie džeki salikuši ir. Jā? Bet viņi kaut kā nu tā, nu. Un „Norviks”.
MM: „Norviks”, jā?
IR: Mh. Bet nu šito toč nesaki nevienam. Nu tas, jā.
MM: Nē, nē, nē, nē. (..)
[..]
IR: Mums nākamais datums jāsarunā ir. Es aizbraukšu pirmdien projām. Un.
MM: Tu brauc projām, jā?
IR: Es esmu Amerikā uz, uz visu kaut ko. Uz j**ku,  uz informāciju un tā tālāk. Jā? Jā. Nu, šitas te, par tiem amerikāņiem, to, ko es tev teicu, nu, tas ir, tas ir tik nopietni. Jā?
MM: Nu, vot, ko viņi „Citadeli”? Par ko viņi grib p*****ies?
IR: Nu, vecais, es jau nezinu. Jā? Par „Aizkraukli”, tur ir...
MM: Nu, tur skaidrs.
IR: ...būvniecības cash-s izņemts laukā ...
MM: Tādā veidā?
IR: ... Un viņiem visi tie papīri ir. ... pa telefonu, viņš jau man nestāstīs....  Viņš jau brauks... mēs jums parādīsim. Jā? Bet nu, tu saproti, es tev izstāstīšu, kā bija. Toreiz bija tā situācija, kad bija kaut kādas sešas vai septiņas bankas, Amerikā tur, kur nevarēja norēķināties. Jā?
MM: Ā.
IR: Tad bija.... un šitie. Šitos visus nokopu. Nokoptu...šitiem... Nav ko nokopt! Ja šitie džeki pasaka, ka .... vienkārši viss, tev viss beidzās. Tu nevari vairāk norēķināties. Saproti? Tev paliek darbs Eiropā.... tu esi tā kā ar vienu kāju. Jā?
MM: Un ko tad.... ?
IR: Nu, tu vari taisīt ciet principā savu banku. Jā? Tā kā es visiem džekiem, es saku: „Nu, veči, nu drusku, drusku, nu, saprotiet, nu, to situāciju! Nu, novācieties tagad no tanka tā kursa. Nu, ko jūs tur, zini!” A Bernis staigā, p**pis, apkārt, ar prezentāciju – Ministru Kabinets, premjers, Saeimas budžeta komisija. Vienkārši stāsta, nu: „Johaidī, mēs te pievelkam, tā teikt, naudiņu, mēs te darba vietas radam. Paskatieties, cik mēs nodokļus nomaksājam!” B**ģ, nu kas tie par stāstiem, vecais! Nu! Nu, tak bērnišķīgi kaut kādi ir, nu!
MM: Nu jā.”

Rimšēvičs izskaidrot šo sarunu KNAB atteicās – gan to, kas domāts ar nokopšanas darbiem, gan to, kādiem “džekiem” un kādus padomus viņš devis iepriekš, gan to, no kurienes uzzinājis par ASV plāniem aizvērt četras bankas, par ko stāstījis Martinsonam. Savukārt Martinsons KNAB vispārīgi liecināja, ka Rimšēvičs viņam stāstījis savu bēdu stāstu par situāciju ar Latvijas bankām, bet neko sīkāk par to viņš nezinot.

KNAB lēmumā norādīts, ka Rimšēviča liecības kopumā jāvērtē kritiski, jo tās saturot dažādas nepatiesības. Piemēram, KNAB viņš liecināja, ka līdz FinCEN paziņojumam neesot zinājis par priekšlikumu slēgt ABLV korespondetkontus ASV dolāros. Taču bijušās FKTK darbinieces Gunta Razāne un Maija Treija liecināja, ka par to runāts sanāksmēs ASV, kurās piedalījies arī Rimšēvičs. Abas liecinājušas arī par Rimšēviča ietekmi uz toreizējo FKTK priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un   to, ka komisijā bijis labi zināms par Latvijas Bankas prezidenta nesaskaņām ar Berni.

Gan Berņa liecības par tikšanos ar Rimšēviču, gan Guseļņikova stāstītais par Latvijas Bankas prezidenta solījumiem slēgt ABLV banku KNAB lēmumā komentēti šādi: “nav pamata neticēt”. Tomēr pietiekamus pierādījumus tam, ka Rimšēviča prasītie 80 tūkstoši eiro būtu kukulis, KNAB neieguva. Nebija iespējams noskaidrot arī to, vai šīs viņa darbības nesatur krāpšanas pazīmes. Tāpēc visas saprātīgās šaubas, kuras nevarēja novērst, KNAB bija jāvērtē par labu Rimšēvičam.

Rimšēvičs ar advokāta starpniecību “De Facto” norādīja, ka gribot apkopot domas un vismaz pagaidām komentārus nesniegt. Savukārt bijušais FKTK priekšsēdētājs Putniņš interviju sniegt kategoriski atteicās. 

Tikmēr Bernis, kurš pats šobrīd ir aizdomās turētā statusā policijas izmeklētajā tā dēvētāja ABLV bankas pamatlietā, tika informēts par lietas izbeigšanu, taču pašu KNAB lēmumu nesaņēma.  Pirms intervijas ar “De Facto” ar dokumentu iepazinies, Bernis bijis šokēts: “Man grūti bija lasīt. Vispār no vienas puses šeit ir uzrakstīts viss tas, par ko es meklēju patiesību pēdējos trīs gadus. Šajā lēmumā viss šis ir. No otras puses, ļoti grūti lasīt tāpēc, ka ir redzams – daudzu gadu garumā bijušais Latvijas Bankas prezidents darīja visu, lai mūs nogremdētu.”

KNAB mēģinājumi noskaidrot, kas ir FinCEN ziņojumā minētās Latvijas amatpersonas, kuras it kā mēģinājusi piekukuļot ABLV banka, atdūrās pret ASV atteikumu kā atbildi uz tiesiskās palīdzības lūgumu. ASV Tieslietu departaments norādīja, ka starpvalstu līgums pilnvaro ASV noraidīt pieprasījumu valdības reģistriem, kas nav publiski pieejami. Saistībā ar FinCEN izmeklēšanas sensitivitāti un informācijas avotu, kas iekļauts ziņojumā, FinCEN reģistri par Latvijas banku izmeklēšanas lietām nav un nebūs publiski, tāpēc pieprasītā informācija Latvijas iestādēm netikšot sniegta.

Šogad februārī KNAB izbeidza arī kriminālprocesu, kurā tika vērtēta iespējamā kukuļu izspiešana no “Norvik bankas” akcionāra Grigorija Guseļņikova. Šai lietā Rimšēvičam aizdomās turētā status piemērots nemaz netika. 

Lieta tika izbeigta, jo KNAB neieguva pierādījumus tam, ka starp Guseļņikovu un Rimšēviču notikušo sarunu mērķis un patiesais saturs būtu saistīs ar tādām darbībām no Latvijas Bankas prezidenta puses, kas jebkādā veidā ietekmētu Guseļņikova kā “Norvik bankas” akcionāra  intereses. Rimšēvičs un viņa paziņa Renārs Kokins tikšanās ar Guseļņikovu nenoliedza, tomēr sarunas ar baņķieri komentēja izvairīgi: tikšanos laikā Guseļņikovs vēlējies saņemt no Rimšēviča padomus, to mērķis esot bijis pārrunāt  politiskas un sadzīves rakstura tēmas, jautājumi par naudu nekad neesot risināti.