Dace Berkolde: "Pašvaldība kā uzņēmums"

Programmu ietvaros plānots veikt ieguldījumus uzņēmējdarbībai nepieciešamo teritoriju, pievedceļu un inženierkomunikāciju atzaru sakārtošanā, kā arī komersantiem un investoriem nepieciešamajā infrastruktūrā. Tādējādi tiktu veicināta uzņēmējdarbības attīstība, kas ir nepieciešama komersantiem darbības uzsākšanai vai paplašināšanai. Tāpat tiktu palielinātas nodarbinātības iespējas iedzīvotājiem Latvijas reģionos, un nodrošināta šo teritoriju salīdzinošo priekšrocību veiksmīgāka izmantošana ekonomiskās aktivitātes sekmēšanā.

Pašvaldības šajās programmās ir plānotas kā projekta iesniedzēji un finansējuma saņēmēji. Ņemot vērā, ka pašvaldība, ja tā iesaistās saimniecisko aktivitāšu veikšanā, faktiski ir uzskatāma par uzņēmumu – saimnieciskās darbības veicēju un valsts atbalsta saņēmēju valsts atbalsta regulējuma izpratnē, likumsakarīgs ir jautājums, kādēļ un kādos gadījumos pašvaldībai ir jāievēro valsts atbalsta regulējums?

Ja pašvaldība veic ekonomiskas aktivitātes, ko brīvā tirgus ekonomikas apstākļos var veikt arī privāts uzņēmums, tad tā kvalificējama kā lielais uzņēmums, turklāt tāds, kas konkurē tirgū kā līdzvērtīgs tirgus dalībnieks. Citiem vārdiem sakot, ja pašvaldība izbūvē infrastruktūru, kuru pēc tam plāno iznomāt vai pārdot komersantiem, pašvaldība ir saimnieciskās darbības veicējs, jo tā piedāvā preces un pakalpojumus tirgū, ko vispārējā gadījumā brīvā tirgus situācijā spētu nodrošināt arī cits tirgus spēlētājs.

Svarīgi atzīmēt, ka saimnieciskās darbības subjekta juridiskais statuss saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav noteicošs. Turklāt fakts, ka potenciālais atbalsta finansējuma saņēmējs tiek pilnībā finansēts no valsts resursiem un oficiāli pieder pie valsts pārvaldes, neizslēdz iespējamību, ka tas var tikt kvalificēts kā uzņēmums (saimnieciskās darbības veicējs). Vienīgais būtiskais kritērijs šajā kontekstā ir tas, vai subjekts veic saimniecisko darbību, proti, ir iesaistīts ekonomiskās aktivitātes īstenošanā, piedāvājot preces vai pakalpojumus tirgū. Otrkārt, kā atzīts ES tiesu praksē, arī bezpeļņas subjekti var tirgū piedāvāt preces un pakalpojumus, un, ja publiskais subjekts (šajā gadījumā pašvaldība) veic saimniecisko darbību, ko var nošķirt no tā valsts varas pilnvaru īstenošanas, šis subjekts saistībā ar attiecīgo darbību rīkojas kā uzņēmums.

Lai neradītu konkurences kropļojumu, piešķirot pašvaldībai vai tās dibinātam uzņēmumam ekskluzīvas tiesības, pašvaldībai ir piemērojami tādi paši valsts atbalsta nosacījumi, kā tie tiek piemēroti attiecībā pret citiem tirgus spēlētājiem. Piemēram, tādas pašas samazinātās atbalsta intensitātes, iespējas saņemt aizdevumus uz tirgus nosacījumiem, nevis Valsts kasē uz atvieglotiem nosacījumiem, un publiskā finansējuma apjoma ierobežojumi.

Papildus jāvērš uzmanība, ka, lai pašvaldību uzskatītu par pilnvērtīgu tirgus dalībnieku, kuram jāpiemēro valsts atbalsta regulējuma nosacījumi, tai nav obligāti jādibina publiskai personai piederošs uzņēmums Komerclikuma izpratnē. No iepriekšminētā izriet, ka gadījumos, kad pašvaldība veic saimniecisko darbību un ir uzskatāma par publisku uzņēmumu, valsts nedrīkst ieviest vai uzturēt spēkā tādus pasākumus, kas ir pretrunā valsts atbalsta nosacījumiem, un attiecībā uz pašvaldību ir jāpiemēro valsts atbalsta regulējums.

Attiecībā uz infrastruktūru papildus jānorāda, ka Eiropas Savienības (ES) tiesu praksē ir atzīts, ka jebkādam saimnieciskam izmantojumam paredzētas infrastruktūras būvniecība ir saimnieciskā darbība. Tādēļ neatkarīgi no tā, kādā veidā tā ir finansēta no publiskiem resursiem, ir piemērojami valsts atbalsta nosacījumi. Savukārt, ja infrastruktūru nav paredzēts izmantot komerciāli, tās publiskajam finansējumam valsts atbalsta noteikumi nav piemērojami (piemēram, autoceļi, tilti vai kanāli, kas ir nodoti sabiedriskā lietošanā bez atlīdzības). Gadījumā, ja pašvaldība izbūvē infrastruktūru (piemēram, parku), kas pēc tam tiks nodots publiskai lietošanai par brīvu, valsts atbalsta nosacījumi nav piemērojami, jo tā būs publiska infrastruktūra.

Savā būtībā valsts atbalsts ir ekonomisku un finansiālu priekšrocību piešķiršana atsevišķiem subjektiem, kas vienlaicīgi ietekmē konkurenci un tirdzniecību ES iekšējā tirgū. Piešķirot vai saņemot atbalstu, ir jāņem vērā, ka pastāv papildus prasības, kas ir jāievēro. Valsts atbalsta kontroles normu ievērošana nodrošina vienlīdzīgu principu piemērošanu valsts atbalsta piešķiršanas politikā visā ES iekšējā tirgū. Vienlaicīgi iespējams nodrošināt, ka ierobežotie finanšu resursi – gan nacionālie, gan ES – tiek izmantoti racionāli, kā arī tiek veicināta teritoriju ilgtspējīga attīstība.

Savukārt, ja pastāvošie ierobežojumi netiek ievēroti, tas var novest pie publisko resursu neracionālas izmantošanas, vienlaikus potenciāli radot situāciju, ka finansējuma saņēmējam saņemtie līdzekļi jāatmaksā, turklāt vēl ar soda procentiem. Tāpat attiecīgo lēmumu pieņēmējiem pašvaldībā var nākties atskaitīties saviem iedzīvotājiem par neracionāli izlietotiem pašvaldības līdzekļiem, ko citādi varētu izmantot lietderīgi – iedzīvotāju aktuālām interesēm un kvalitatīvu publisko pakalpojumu nodrošināšanai.

Galu galā nedrīkst aizmirst, ka pašvaldību galvenie uzdevumi ir rūpēties par savu iedzīvotāju labklājību, veicināt uzņēmējdarbības attīstību reģionā un nodrošināt atbilstošu infrastruktūru iepriekšminēto uzdevumu sekmīgai izpildei. VARAM izstrādātās valsts atbalsta programmas būs labs atspēriena punkts, lai pašvaldības spētu ne vien nodrošināt papildus atbalstu un attīstības iespējas komersantiem, bet arī sniegtu savu ieguldījumu Latvijas kopējās ekonomiskās izaugsmes veicināšanā.

Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta direktore

Dace Berkolde / Publicitātes foto