Latvijas “melnais saraksts” un Krievijas oligarha mīlas stāsts
Portāla Jauns.lv rīcībā ir nonākusi informācija, ka Latvijas Augstākajā tiesā ir vērsušies Krievijas uzņēmēja Sergeja Lomakina pārstāvji – viņi ir pārsūdzējuši Latvijas iekšlietu ministra Sanda Ģirģena lēmumu par šī uzņēmēja iekļaušanu mūsu valsts tā saucamajā “melnajā sarakstā”.
Nonākšana šajā sarakstā nozīmē aizliegumu iebraukt Latvijā, un tas savukārt apgrūtina Lomakina darbošanos viņa patrona, Krievijas valstij piederošās bankas “VTB Bank” vadītāja Andreja Kostina interesēs.
Uzņēmējs vai naudas “atmazgātājs”?
Krievijas informatīvajā telpā pieejamā informācija liecina, ka Lomakinam patiešām varētu būt labi sakari šīs valsts ietekmīgu cilvēku vidū, jo savulaik viņam visai nesaprotamā kārtā ir izdevies izvairīties pat no draudošas kriminālatbildības.
Šobrīd Lomakins ir vairāku Krievijā strādājošu mazumtirdzniecības veikalu īpašnieks, kuri viņam pieder kopā ar Krievijas pilsoni Artjomu Hačatrjanu. Tas ir zemo cenu veikalu tīkls “Fix Price”, kuram nesen, startējot akciju biržās Londonā un Maskavā, izdevies piesaistīt divus miljardus dolāru, tādā veidā iekļūstot Krievijas bagātāko cilvēku sarakstā. Tomēr Krievijā pieejamā informācija liecina, ka viņa veiksmes stāsts, visticamāk, ir patiešām saistīts ar jau pieminēto Kostinu. “VTB BANK” vadītājs pats kopš 2018. gada ir iekļauts ASV sankciju sarakstos, tāpēc Krievijas prese uzskata, ka patiesais Lomakinam it kā piederošo aktīvu īpašnieks ir tieši viņš.
Vēl 2016. gadā pret Lomakinu Krievijā tika uzsākta krimināllieta, jo viņu turēja aizdomās par ievērojamu finanšu līdzekļu piesavināšanos. Viņš kopā ar Hačarjanu bija izveidojis uzņēmumu “Centroobuvj”, kas pēkšņi izpelnījās Kostina vadītās bankas labvēlību, un tajā tika iepludināti milzīgi kredīti. Kredīti, savukārt, tika izmantoti, lai par tiem ārvalstīs iegādātos nekustamos īpašumus un veiktu dažādas investīcijas.
Tādā veidā caur Lomakina uzņēmumu tika apgūti vairāki desmiti miljardi rubļu, un viņš pat bija izsludināts Krievijas federālajā meklēšanā, taču viņam no jebkādām soda sankcijām izdevās izvairīties. Kaut arī “VTB Bank” Lomakinam aizdotos līdzekļus tā arī neatguva, visas pretenzijas pret viņu tika atsauktas. Vēl vairāk, tieši šī pati banka nevilcinoties sāka investēt līdzekļus jaunizveidotajā veikalu tīklā “Fix Price”, kur tiek izmantota tieši tāda pati naudas līdzekļu izvešanas shēma.
Šo naudu Lomakins ir investējis arī sportā – viņam it kā piederošie finanšu līdzekļi, izrādās, ir ieguldīti Latvijas un Kipras futbola klubos “Riga” un “Paphos”. Viņš pat bija paspējis iegūt arī Kipras pilsonību, taču tā viņam nesen ir anulēta un tieši tāpēc uzturēšanās iespējas Latvijā Lomakinam ir ļoti svarīgas.
Krievijas interneta telpā ir atrodama informācija, ka Lomakinam un viņa biznesa partnerim pieder arī ārzonā reģistrētā firma “Retail Brand Collection” un tieši tās finanšu līdzekļi ir izmantoti, lai iegādātos dārgus apartamentus Kostina mīļākās – žurnālistes Nailas Askerzades vajadzībām.
Oligarha dārgā mīla
Krievijas žurnālisti ir izpētījuši, ka oligarha Kostina un žurnālistes Askerzades attiecības ilgst jau vismaz desmit gadu, un viņiem, iespējams, ir arī kopīgs bērns. Iepazinušies viņi esot kādā ekonomikai veltītā forumā Pēterburgā, uz kuru žurnāliste devusies ar mērķi uzrakstīt atmaskojošu rakstu par pašu Kostinu. Tomēr acīmredzami intervija ir izvērsusies citādi un no tā laika viņas labklājība ir strauji augusi, turklāt 2013. gadā Kostins bija spiests oficiāli šķirties no savas sievas.
Viņu visai ilgajām attiecībām Aleksandra Navaļnija vadītais fonds “Cīņai ar korupciju” ir pat veltījis veselu izmeklēšanu. Fonda darbinieki ir noskaidrojuši, ka žurnālistes īpašumā pa šo laiku ir nonākuši vairāki ekskluzīvi dzīvokļi un vasarnīcas Maskavā, kā arī apartamenti Ņujorkā, Centrālparka tuvumā.
Lai pārvietotos ikdienā, viņai ir iespēja izmantot luksusa automašīnas, 60 miljonu dolāru vērtu personālo reaktīvo lidmašīnu “Bombardier”, kā arī 62 metrus garu jahtu, kas maksā tikpat, cik lidmašīna. Gan lidmašīna, gan jahta savulaik ir bijusi "VTB Bank" īpašumā, bet tad nonākušas nevienam nezināma ofšora rokās. Žurnālistes personīgo kopējo īpašumu vērtību Navaļnija fonds lēš aptuveni 12 – 15 miljonu eiro apmērā. Kā īpašu gadījumu fonds piemin Askerzades dāvanu savam sponsoram – 10 tūkstošus vērtu plāksnīti ar aizkustinošu veltījumu, kas piestiprināta uz Ņujorkas Centrālparkā esoša soliņa atzveltnes.
Tikpat strauji attīstījusies arī Askerzade profesionālā karjera, un viņai 1. Krievijas kanālā uzticēts vadīt interviju raidījumu “Darbojošās personas”. Kā uz burvju mājienu, intervijas viņai piekrituši sniegt teju vai visi Krievijas bagātākie, Putinam pietuvinātie oligarhi, tostarp arī tādi, kas parasti nevienam citam intervijas nesniedz.
Viņa ir intervējusi arī Čečenijas vadoni Ramzanu Kadirovu un Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko un, protams, ka uz intervijām viņa dodas ar jau pieminēto lidmašīnu. Kaut arī raidījums ir ļoti maz skatīts un intervijas absolūti komplimentāras, Askerzad pat ir saņēmusi Krievijas žurnālistikas galveno balvu "TEFI" kategorijā "labākā intervētāja"
Krievijas "VTB Bank" ir valsts īpašums, un Kostins to vada jau 18 gadus. Žurnālistiem gan tā arī nav izdevies noskaidrot, kāda ir viņa alga. Pēc dažādiem minējumiem tā esot 5 līdz 10 miljoni dolāru gadā, tāpēc skaidrs, ka ar algu vien viņš šādus izdevumus atļauties nevarētu. Tikmēr valsts šajā mūžīgos mīnusos esošajā bankā pēdējo 10 gadu laikā ir ieguldījusi vairāk nekā vienu triljonu rubļu jeb 12 miljardus dolāru.
Savukārt pēc tam šī nauda uz neatdošanu kredītu veidā tiek iepludināta dažādos Putinam pietuvināto oligarhu projektos. Fonda “Cīņai ar korupciju” darbinieki aprēķinājuši, ka caur "VTB Bank" tādā veidā katram no Krievijas 140 miljoniem iedzīvotāju ir nozagti vidēji 100 eiro.
Savukārt kādā citā Navaļnija izmeklēšanā tika atklāts, ka "VTB Bank" īpašumā slēpti ir vēl vairākas reaktīvās pasažieru lidmašīnas un jahtas, kuras regulāri izmanto vairāki Krievijas valsts ministri un viņu ģimenes locekļi, tostarp arī bijušā prezidenta un premjera Dmitrija Medvedeva ģimene.
Jāatzīmē, ka iespējas tiesā pārsūdzēt lēmumus par iekļaušanu “melnajā sarakstā” ieinteresētās personas ieguva pēc Satversmes tiesas šī gada 1. marta sprieduma. Lieta tika izskatīta pēc Putinam simpatizējošās motociklistu organizācijas “Nakts vilki” Latvijas nodaļas vadītāja Igora Lakatoša iesnieguma. Līdz tam šādu iekšlietu ministra lēmumu varēja pārsūdzēt tikai ģenerālprokuroram, taču ST lēma, ka ārzemniekam ir jābūt nodrošinātām tiesībām pārsūdzēt lēmumu neatkarīgā un objektīvā institūcijā.
Atgādināsim arī, ka nesen Baltkrievijas opozīcijas lielu neizpratni izpelnījās Latvijas lūgums - neiekļaut sankciju sarakstā šīs valsts uzņēmēju Alekseju Oleksinu. Viņš Baltkrievijā nodarbojas ar cigarešu ražošanu un tiek uzskatīts arī par vienu no kontrabandas organizētājiem, tādējādi apgādājot Lukašenko režīmu ar nelikumīgā veidā iegūtiem naudas līdzekļiem.
