Vāc parakstus par treniņu atsākšanu trenažieru zālēs
foto: Zane Bitere/LETA
Vēlas, lai var trenēties trenežieru zālēs, nosakot maksimālo pieļaujamo cilvēku skaitu.
Sabiedrība

Vāc parakstus par treniņu atsākšanu trenažieru zālēs

Jauns.lv / LETA

Iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par treniņu atsākšanu trenažieru zālēs.

Vāc parakstus par treniņu atsākšanu trenažieru zāl...

Kā iniciatīvas autors norādīts Toms Lauris Sondors, un viņš vēlas, lai Saeima groza likumu, kas liedz Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā trenēties trenežieru zālēs, nosakot maksimālo pieļaujamo cilvēku skaitu treniņos.

Viņš vēlas, lai ļautu atvērt trenažieru zāles ar zināmiem drošības noteikumiem, piemēram, inventāra noslaucīšanu aiz sevis, masku lietošanu treniņu laikā, kā arī nosakot, ka grupu treniņos nedrīkst būt vairāk par trim cilvēkiem.

Parakstu vākšanas iniciators norādīja, ka pirms sporta zāļu slēgšanas Covid-19 dati neliecināja, ka šajās trenažieru zālēs ir kāds saslimis vai izplatījis Covid-19. "Tiesa, piesardzība ir nepieciešama, un uz tādas iespēju norāda arī prakse citur pasaulē, piemēram, kaut ar daļēju jaudu atkal atverot sporta zāles Ņujorkā. Tas pats - Norvēģijā, kur testi nav atklājuši nevienu infekcijas gadījumu starp tūkstošiem sportotāju, kuri ir atgriezušies treniņos zālēs," paudis Sondors.

Viņaprāt, tas pierādot, cik operatīvi un stratēģiski strādā šo treniņzāļu īpašnieki un personāls, kā arī to, cik apzinīgi ir šo vietu klienti.

"Sabiedrības ieguvums no tā būs iespēja cilvēkiem kaut ko darīt arī Covid-19 laikā ārpus savām mājām, TV, dīvāna un viedierīcēm. Var jau trenēties arī ārā, tomēr ne katram tas der," pauda iniciatīvas autors.

Jau ziņots, ka Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas biedru apgrozījums šī gada sākumā ir samazinājies par 90% un zaudējumi sasniedz gandrīz pusmiljonu eiro mēnesī, aģentūrai LETA pavēstīja asociācijā.

Tajā norādīja, ka jau pērn visa gada griezumā asociācijas biedru zaudējumi sasniedza 554 500 eiro, bet pašreiz zaudējumu apmērs ir pieaudzis līdz nepilnam pusmiljonam eiro mēnesī. Piemēram, janvārī asociācijas biedru zaudējumi sasniedza 412 500 eiro, bet valsts atbalsts ir bijis trīs reizes mazāks par zaudējumiem - 140 400 eiro, turklāt no tiem 100 000 eiro, pēc asociācijā vēstītā, veido grants vienam uzņēmumam.

Šā gada janvārī sporta klubu ienākumi veidoja 14 600 eiro, bet uzturēšanas izmaksas - 427 200 eiro.

"Sliktāk vairāk nav kur. Runājot veselības ministra [Daniela Pavļuta (AP)] žargonā, sporta nozares luksoforā jau no gada sākuma ir ieslēgusies sarkanā lampiņa. Tas nozīmē, ka ir jāsāk apsvērt, vai nav vieglāk slēgt sporta centrus un sporta klubus, nevis mēģināt izdzīvot laikā, kad redzams, ka valdībai nav cita plāna, kā tikai sagaidīt pandēmijas beigas pasaulē. Varbūt valdība to var atļauties, bet mēs kā nozare to nevaram, jo valsts atbalsts ir nepietiekams," situāciju raksturoja asociācijas vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs.