Būvvalde Rīgas pilsētā piesaka karu nelegālo kabeļu mučkuļiem
foto: Rīgas pilsētas būvvalde
Sabiedrība

Būvvalde Rīgas pilsētā piesaka karu nelegālo kabeļu mučkuļiem

Kārlis Seržants

Kas Jauns Avīze

Rīgas būvvalde sākusi apsekot galvaspilsētas namu jumtus, meklējot gaisa kabeļu tīklus, kas ievilkti bez saskaņotas būvniecības dokumentācijas. Visus nelegālos kabeļus novāks, šajos meklējumos plānots izmantot arī bezpilota lidaparātu.

Būvvalde Rīgas pilsētā piesaka karu nelegālo kabeļ...

Rīgas būvvaldes runasvīrs Edgars Butāns "Kas Jauns Avīzei" teic, ka jau vairākus gadus pilsētā aizliegts ierīkot jaunas gaisa kabeļu līnijas. Gan jaunām līnijām, gan veco līniju rekonstrukcijai atļauts tikai apakšzemes risinājums.

Uzņems foto no gaisa

Tomēr uz namu jumtiem, tostarp arī pilsētas vēsturiskajā centrā, joprojām redzams milzīgs skaits kabeļu, kas tur atrodas jau ilgus gadus.

“Kaut arī daļas kabeļu ierīkošana savulaik veikta tiesiski, tomēr, pēc būvvaldes rīcībā esošās informācijas, pilsētvidē ir ļoti liels kabeļu daudzums, kuriem nav pierādāma dokumentācija vai kuri laika gaitā ir kļuvuši par bezsaimnieka mantu. Šādi kabeļi ne tikai vizuāli bojā pilsētvides izskatu, bet arī var radīt zināmus drošības riskus, tāpēc būvvalde saziņā ar namu apsaimniekotājiem un elektronisko sakaru turētājiem sāks neatbilstošu gaisvadu apzināšanu un demontāžu,” saka Butāns.

Lai maksimāli ātri un efektīvi apzinātu situāciju, būvvalde izmantos dronu – ar to no gaisa uzņemtās konkrētu jumtu aerofotogrāfijas salīdzinās ar informāciju būvvaldes lietvedībā. Nelikumīgu tīklu demontāža to turētājiem būs jāveic 30 dienu laikā, bet bezsaimnieka vadus novāks būvvalde. Pirmos plānots apsekot jumtus Krišjāņa Barona ielā.

Bizness rajona un pat mājas robežās

Kaut arī neviens nezina kaut aptuvenu šādu kabeļu kopējo apjomu, skaidrs, ka tas ir ļoti liels. To vilkšana masveidā sākās jau deviņdesmitajos gados, kad savus pakalpojumus sāka kabeļtelevīzijas.

Darbības princips bija vienkāršs – firma iegādājās satelīttelevīzijas iekārtu vai izveidoja cita veida savienojumu un, bieži apejot autortiesību likumdošanu, kabeļus ievilka dzīvokļos. Nereti šādu pakalpojumu sniedzēji darbojās viena mikrorajona, dažu dzīvojamo ēku vai pat tikai viena daudzdzīvokļu nama ietvaros.

Līdzīgi notika ar pirmajiem interneta pakalpojumiem. Šie datu pārraides kabeļi no televīzijai izmantotajiem atšķiras un bija jāierīko no jauna. Tolaik bija arī ne mazums gadījumu, kad šādu firmiņu pārstāvji bez jebkādas saskaņošanas un citu mājas iedzīvotāju informēšanas pat uzlauza bēniņu durvis, lai nokļūtu uz konkrētā rajonā dominējošā augstuma jumta.

Bija arī situācijas, kad šādu darbību dēļ sabojāti jumti un dzīvokļos sāka tecēt ūdens. Šobrīd gaisa kabeļi redzami teju visur, un dažviet attālumi, kādos tie pārvilkti no jumta uz jumtu, ir visai pārsteidzoši.

Legālie uzņēmumi vēlas kārtību

Ilgus gadus par šo jomu neviens vispār nelikās ne zinis, taču, sakārtojoties šo pakalpojumu tirgum, ienākot lieliem, legāliem uzņēmumiem, izmaiņas ir sākušās. Arī Valsts policija pēdējos piecos gados sākusi visai aktīvu cīņu ar nelegālajiem kabeļtelevīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējiem.

Pārsvarā nelegālo kabeļtelevīziju pakalpojumu sniedzēji izmanto Krievijas digitālo produkciju, sevišķi populāra kādreiz bija programmu pakete "NTV Mir". Tās maksimālajā piedāvājumā ir līdz pat 600 programmām, kuras tiek vienkārši nozagtas daudzām pasaules televīzijām.

Tās retranslācijai izmantoja arī satelītantenas ar viltotām kodu kartēm. Pēdējos gados nelegālā televīzijas apraide ir pārcēlusies uz interneta vidi, taču reiz izvilktie kabeļi ir palikuši.

Dzīvokļu īpašuma likuma 16. pants paredz, ka tikai dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu, ievērojot normatīvo aktu prasības dažādu komunikāciju ierīkošanai. Tātad tikai nama iedzīvotājiem ir tiesības kopsapulcē atļaut vai liegt jauna kabeļa ievilkšanu. Tiesa gan, daudzviet šādas tiesības deleģētas arī mājas apsaimniekotājiem.

Ievērojams kritums

Šobrīd Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome televīzijas izplatīšanas atļaujas oficiāli izsniegusi 34 kabeļoperatoriem, kas kopumā piedāvā vairāk nekā 400 kanālu.

Pēc Valsts policijas datiem, vēl 2016. gadā nelegālu kabeļtelevīzijas operatoru pakalpojumus izmantoja ap 100 000 mājsaimniecību, taču šobrīd to izdevies samazināt vismaz par 60%, vēstīts biedrības Par legālu saturu mājaslapā. Šogad aizturēta četru darboņu grupa, kuru pakalpojumus izmantoja ap 1000 mājsaimniecību – gada laikā tikai diviem televīzijas kanāliem, pārkāpjot to autortiesības, nodarīti ap 20 000 eiro lieli zaudējumi.

Tā kā būvvalde plāno apsekot arī namu fasādes, lai novērstu nelikumīgu elektronisko ierīču, tostarp satelītantenu, uzstādīšanu, nelegālo TV biznesu gaida problēmas.