Ārste par vakcināciju: uzskats "esmu jauns un izturēšu" var būt arī maldīgs
Lai gan to cilvēku skaits, kuri ir gatavi vakcinēties, pieaug, aizvien ir liela daļa šaubīgo un neizlēmušo. Tas ir rezultāts mūsu dzīvei katram savā ikdienas informatīvajā burbulī, kuru vēstījumi atšķiras, norāda ārste pediatrijā un divu pirmsskolas bērnu mamma Ieva Šlēziņa, kura jau saņēmusi abas vakcīnas devas.
Viņa skaidro, ka jautājums par vakcināciju nav stāsts tikai par sevi, bet par atbildīgu rīcību pret apkārtējiem. Šaubu gadījumā viņa aicina nebaidīties uzrunāt ārstus un cilvēkus, kuri jau ir vakcinēti.
Kritiski izvērtēt informāciju
Šlēziņa norāda, ka šobrīd vakcinēšanās, visticamāk, ir viena no visplašāk apspriestajām tēmām, tāpēc ir ļoti būtiski izvērtēt, no kā mēs saņemam informāciju. Ja meklējam to internetā, jāpievērš uzmanība avotiem. Tāpat ir vērts uzdot jautājumus ārstiem, piemēram, savam ģimenes ārstam. Lai gan mediķi šobrīd ir noslogoti, viņi centīsies atbildēt. Un noteikti ir vērts vērot citu cilvēku vakcinācijas pieredzi un uzdot jautājumus tiem, kuri ir vakcinēti.
Iedot ķermenim instrukciju
Vakcīna nesatur vīrusu, bet tās būtība ir iedot ķermenim instrukciju, kā atpazīt vīrusu un sākt pret to cīnīties, radot antivielas. "Esmu saņēmusi abas vakcīnas devas un abas reizes tas bija ļoti gaidīts brīdis. Tā bija "BioNTech/Pfizer" izstrādātā vakcīna. Sajūtas pēc pirmās devas bija emocionāli pacilājošas. Man bija un joprojām ir liels prieks par zinātnes sasniegumiem, turklāt dati par vakcīnām ir pārliecinoši. Pēc pirmās vakcīnas nebija arī nevēlamu reakciju, tikai minimāls injekcijas vietas jutīgums, kas nebija traucējošs," stāsta ārste.
Sajūtas pēc vakcinācijas otrās devas
Pēc vakcīnas otrās devas nākamajā dienā bijusi paaugstināta temperatūra, drebuļi, slikta dūša, nelielas muskuļu sāpes un kaulu laušana, kas turpinājusies vienu dienu.
"Lai gan pēc otrās vakcīnas pašsajūta bija slikta, tas noteikti nav salīdzināms ar simptomiem un sekām, ko var radīt saslimšana ar Covid-19, turklāt no visiem ģimenes locekļiem, kuri arī strādā veselības aprūpē un vakcinējās (vīrs, brālis un mamma pensijas vecumā), tikai man bija nevēlama reakcija. Statistika liecina, ka nevēlamas reakcijas ir vidēji katram desmitajam cilvēkam. Divas dienas pēc vakcīnas ar ģimeni jau slēpoju Milzkalnā. Svaru kausi noteikti joprojām ir par labu vakcinācijai," teic Šlēziņa.
Vienīgais veids, lai atgrieztos pilnvērtīgā dzīvē
Lai gan esam vakcinēti, ikdienā turpinām lietot masku, ievērot distanci, mazgāt un dezinficēt rokas. Ir svarīgi atcerēties, ka vakcīna pasargā no saslimšanas smagā vai vidēji smagā formā, līdzīgi kā ar vakcīnām pret jebkuru saslimšanu, piemēram, gripu. Covid-19 vakcīna nav izņēmums. "Šobrīd tieši vakcinēšanās ir vienīgais veids, lai pilnvērtīgi atsāktu ikdienas aktivitātes, turklāt tas nav stāsts par sevi, bet par atbildīgu rīcību pret apkārtējiem. Tas ir stāsts par līdzcilvēkiem," atgādina Šlēziņa.
Bērnu saslimstība un sekas
Viņa uzsver, ka diemžēl pēdējie mēneši ir pierādījuši, ka uzskats “esmu jauns un izturēšu” var būt arī maldīgs un bīstams. Turklāt, jaunais un spēcīgais cilvēks var nodot šo vīrusu kādam, kura veselība nav tik laba vai kura organisms tikai attīstās, piemēram, bērniem. "Lai gan bērni nereti slimo viegli un bez simptomiem, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas veiktais pētījums liecina, ka katram trešajam bērnam, kurš pārslimojis Covid-19, ilgstoši saglabājas nogurums, grūtības koncentrēties, miega traucējumi un galvassāpes. Turklāt retos gadījumos 2-4 nedēļas pēc vieglas vai pat nepamanāmas Covid-19 pārslimošanas, bērniem imūnā sistēma reaģē pastiprināti un attīstās multisistēmu iekaisuma sindroms, kas visbiežāk izpaužas ar augstu temperatūru, izsitumiem, vēdersāpēm, sirds un citu orgānu bojājumiem. Īpaši tas novērojams sākumskolas un pirmskolas vecuma bērniem, tāpēc pedagogiem, kuri strādā ar viņiem, jābūt īpaši piesardzīgiem, jāizprot sava loma un vakcinēšanās nozīme. Bērni ar Covid-19 retāk saslimst no citiem bērniem, bet vairāk tieši no pieaugušajiem," stāsta Šlēziņa.
Pedagogu saslimšana ietekmē daudzas ģimenes
Ārste atklāj,ka abas viņas meitas visu pandēmijas laiku apmeklē bērnudārzu un tas esot liels atbalsts. "Diemžēl pavisam nesen saņēmām ziņu, ka vecākās meitas grupiņa tiek slēgta, jo audzinātājas ir Covid-19 pozitīvas. Šāds situācijas pavērsiens ietekmē ļoti daudzu ģimeņu ikdienu, mūsu gadījumā arī pacientu, jo nevaram pilnvērtīgi veikt savus darba pienākumus slimnīcā, piemēram, vīram kā ķirurgam jāpārplāno operāciju norise. Vecvecāku iesaiste bērnu pieskatīšanā šādā situācijā būtu pilnīga bezatbildība. Atliek vien meklēt aukli ar augstu antivielu titru. Vakcīna ledusskapī vēl nav risinājums, jābūt vakcinētai lielākajai daļai sabiedrības. Tāpēc ļoti ceru uz līdzcilvēku atsaucību un atbildību," aicina Šlēziņa.
