Vējonis: "Ir diezgan sarežģīti pateikt, ka Latvija uzņems tikai 250 bēgļus"
Valsts prezidents Raimonds Vējonis nav pārliecināts, ka bēgļu jautājums tiks atrisināts un uzskata, ka to uzņemšana valstu darba kārtībā parādīsies arī turpmāk.
Prezidents intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" norādīja, ka ir diezgan sarežģīti pateikt, ka Latvija uzņems tikai 250 bēgļus. "Mēs redzam, kas pēdējo nedēļu laikā notiek Eiropas dienvidu valstīs, kad tūkstošiem patvēruma meklētāju šķērso Vidusjūru. Tas nozīmē, ka bēgļu skaits Eiropā kopumā pieaug. Risinājums par 60 tūkstošu bēgļu [uzņemšanu], par ko vienojušās ES dalībvalstis, manuprāt ir pagaidu risinājums," atzina Vējonis.
"Šis ir risinājums diviem gadiem, lai iegūtu laiku kaut kādu procedūru un mehānismu radīšanai. Vai šajos divos gados izdosies šādus mehānismus radīt? Es patiesībā neesmu pārliecināts. Bēgļi nāk un nāks uz Eiropu, un patvēruma meklētāju jautājums darba kārtībā pacelsies atkal," sacīja prezidents.
Runājot par Latvijas gatavību uzņemt bēgļus, Vējonis skaidroja, ka līdz šim valstij nav bijis pieredzes šādos jautājumos un tādēļ ir izveidota darba grupa, kura izvērtē dažādus apstākļus - kā bēgļi tiks integrēti sabiedrībā, kā viņiem tiks mācīta latviešu valoda un kādi būs risinājumi, lai tos izmitinātu. "Tie ir jautājumi uz kuriem patlaban nav atbildes. No likumdošanas aspekta mēs esam gatavi, bet tajā pašā laikā mums precīzi nav skaidrs, kā to ieviest dzīvē," teica prezidents.
Savukārt LNT rīta ziņu blokā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Andris Jaunsleinis sacīja, ka Latvijas pašvaldības nav gatavas bēgļu uzņemšanai.
"Mums [Latvijai] nav rīcības plāna un es ceru, ka šajā situācijā, spriežot par brīvprātīgi uzņemamo bēgļu skaitu, mēs tādu rīcības plānu sagatavosim. Attiecībā uz pašvaldībām - problēma pārceļas uz pašvaldībām. Cilvēki dzīvo konkrētā vietā, viņiem ir jānodrošina bērniem izglītība, sociālā palīdzība, valodas apmācības. Piemēram, Zviedrijā valsts tērē 90 tūkstošus eiro vienam bēglim, lai šos pasākumus varētu īstenot," teica Jaunsleinis.
LPS vadītājs arī norādīja, ka Latvijas pašvaldības izvērtē praktiskos aspektus, kas tām ir nepieciešams, lai bēgļus uzņemtu. "Viena lieta ir sabiedrības emocijas - pieņemt, nepieņemt. Otra lieta ir tīri praktiski jautājumi, kas jārisina, kad cilvēki šeit praktiski ierodas," sacīja Jaunsleinis.
Viņš arī atzina, ka šobrīd pašvaldībām nav priekšstata par to, cik daudz bēgļu uzturēšana tām izmaksātu. Jaunsleinis arī uzsvēra, ka pašvaldībām pašām nepietiek līdzekļu, lai šādus jautājumus varētu atrisināt, īpaši situācijā, ja bēgļu skaits palielinātos. LPS vadītājs arī norādīja, ka pašvaldības apzinās to, cik bēgļu uzturēšana tām izmaksās un kādas ir to iespējas. "Mums ir atklāti jāpasaka, ka ir liels nezināmais par visu. Kamēr vēl ir laiks - mums ir jāsagatavojas un tas mūs pasargātu no lielākām problēmām," teica Jaunsleinis.
BNS/LETA/Foto: EPA/LETA
