Dāvanā saņemta tamborēta skudra sajūsmina profesoru un vaboļu pētnieku no Daugavpils
Tamborēt var ne tikai sedziņas – vaboļu pētnieku, Daugavpils universitātes profesoru, zinātņu prorektoru Arvīdu Barševski patīkami pārsteigusi viņa studentes mātes Gaļinas Galicinas uzdāvinātā tamborētā skudra.
Gaļina ir liela rokdarbniece, un profesors ar dzīvesbiedri, mākslas doktori Zeltīti Barševsku par viņu uzrakstījuši pat bioloģiski māksliniecisku publikāciju, jo čaklā kundze bija uzadījusi arī džemperi, kuram virsū uzadīta briežvabole.
Viss kā skudrai pieklājas
“Tamborēto skudru viņa man uzdāvināja, lai būtu prieks. Cilvēks no malas noklausījies interviju ar mani un pēkšņi pasaka – man jums ir dāvana! Nodomāju – ar Latviju viss ir kārtībā, ja šādi cilvēki mūsu valstī dzīvo. Skudru darinot, ieguldīts milzīgs darbs, materiāls arī kaut ko maksā. Ļoti glīti viss ir nostrādāts,” jūsmo profesors.
“Gaļinas kundze, pirms sāka to darināt, interesējās dažādās enciklopēdijās un no bioloģiskā viedokļa kukaini izveidojusi perfektu. Citi veido, vadoties pēc asociācijām, bet tas nav bioloģiski precīzi. Man dāvinātai skudrai ir sešas kājas, reti kurš tam pievērstu uzmanību, taču es kā biologs par to ļoti priecājos,” dāvanas autori slavē profesors.
Kukaiņi rokdarbos
Barševskis pēta vaboles, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī tālajās Filipīnās, kur atklājis un aprakstījis jaunas sugas. Līdztekus tam viņu interesē entomoloģiskie rokdarbi, kā meistari izvēlas adījumos un tamborējumos izmantot kukaiņa atveidu.
Piemēram, rīdziniece Laura Riekstiņa uzadījusi dūraiņu sēriju ar briežvaboļu, skudru un bišu rakstiem, vienu pāri dāvanā saņēmis Barševskis – "Kas Jauns Avīze" to aprakstīja pērn janvārī.
“Man ir vairākas publikācijas par šo tēmu. Ir pat zinātnes virziens, kuru dēvē par kultūras entomoloģiju, kas pēta, kā kukaiņus izmanto kultūrā un mākslā. Tā ir tēma, par kuru Latvijā vēl samērā maz runā. Eiropā ir žurnāli, kuri nodarbojas ar kultūras bioloģijas un etnobioloģijas popularizēšanu, bet pie mums tas vēl nav populāri,” stāsta profesors.
Barševsku pārim ir iecere Daugavpils universitātē izveidot nelielu centru, kurā būs bioloģiskie objekti tautas mākslas darinājumos.
Mārīte mežģīnē
Barševska dzīvesbiedre Zeltīte pēta mežģīnes tautas mākslā un pilnīgi negaidīti Latvijā uzgājusi ornamentu, kas izskatās pēc mārītes. Šī mežģīne, šķiet, darināta pagājušajā gadsimtā. Latvijā tas ir ārkārtīgs retums, pie mums ornamentos izmanto galvenokārt ziedus, putnus, bet kukaiņi ne visiem patīk, varbūt tikai bites.
“Mārīte, kas mani ļoti pārsteidza, ir arī latviešu nacionālais kukainis, tomēr parādīties ornamentā – tas ir brīnums,” spriež Barševskis.
