Kariņš situāciju ar neparedzētiem gadījumiem pieejamiem līdzekļiem raksturo kā satraucošu

Ceturtdien valdības sēdes sākumā premjers skāra jautājumu par budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurā šogad pieejami līdzekļi virs 800 miljoniem eiro, tomēr šajā programmā pieejamā nauda strauji sarūk.

"Tas, kas notiek, ir satraucoša tendence. Pieprasījumi [pēc šiem līdzekļiem] sāk augt ģeometriskā progresijā," pauda Ministru prezidents.

Viņš norādīja, ka no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" nauda tiek novirzīta gan neparedzētiem gadījumiem, kā, piemēram, Zemkopības ministrija aicina piešķirt tai līdzekļus putnu gripas apkarošanai, gan arī līdzekļi no programmas tiek novirzīti ar Covid-19 pandēmiju saistītiem izdevumiem.

Kariņš piebilda, ka visi līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir nauda, ko valsts aizņemas.

Premjers sagaida, ka Finanšu ministrija nākamnedēļ varētu sniegt ziņojumu par situāciju ar budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" pieejamo naudu.

LETA jau vēstīja, ka otrdien valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par vēl papildu 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniedz 826,73 miljonus eiro.

Todien finanšu ministra pienākumu izpildītājs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) skaidroja, ka ministrijas pieprasa ļoti daudz līdzekļu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šie līdzekļi tiek tērēti "kosmiskā ātrumā".

Savukārt FM skaidroja, ka papildu līdzekļu piešķiršana budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" nepieciešama, jo līdz šā gada 15.februārim programmā no 326,73 miljoniem eiro bija atlikuši 164 663 939 eiro. Savukārt, ņemot vērā arī ar Ministru kabineta rīkojumiem jau akceptētās pārdales, programmā ir izveidojas līdzekļu deficīts 105 312 110 eiro apmērā.

Turklāt FM jau ir saņēmusi jaunus pieprasījumus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un šie pieprasījumi atrodas dažādās saskaņošanas stadijās. Tāpat vēl ir sagaidāmi papildu finansējuma pieprasījumi no nozaru ministrijām saskaņā ar pieņemtajiem Ministru kabineta konceptuālajiem lēmumiem saistībā ar izstrādātiem atbalsta pasākumiem Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai.

FM piebilda, ka, palielinot apropriāciju par 500 miljoniem eiro, attiecīgi palielināsies valsts konsolidētā budžeta finansiālais deficīts.

Ministrijā informēja, ka Latvijai, tāpat kā citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tiek atļauts pēc nepieciešamības īstenot budžeta atbalsta pasākumus gan ieņēmumu, gan izdevumu pusē, lai ierobežotu Covid-19 negatīvo ietekmi uz valsts ekonomiku.

"Tas nozīmē, ka valsts budžeta deficīts pieaugs un normālā situācijā tas novestu pie Eiropas Savienības budžeta disciplīnas nosacījumu pārkāpuma. Tomēr šajā situācijā valstīm tiek ļauts neievērot budžeta disciplīnas nosacījumus tik tālu, cik tas nepieciešams, lai dalībvalstis varētu īstenot pasākumus Covid-19 uzliesmojuma ierobežošanai un mazinātu tā negatīvo sociālekonomisko ietekmi," atzina FM.