Dumpis nosauc galveno iemeslu sliktajai epidemioloģiskajai situācijai Latvijā
foto: Rojs Maizītis
Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis par epidemioloģisko situāciju Latvijā: "Esam vienā no sliktākajām situācijām ES".
Sabiedrība

Dumpis nosauc galveno iemeslu sliktajai epidemioloģiskajai situācijai Latvijā

Jauns.lv / LETA

Pašreizējā epidemioloģiskajā situācijā noteikti nevajadzētu atjaunot tādu pakalpojumu sniegšanu, kas liktu cilvēkiem vienam ar otru klātienē tikties telpās ilgāk par 15 minūtēm, jo jebkura šāda tikšanās ir riskanta, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

Dumpis nosauc galveno iemeslu sliktajai epidemiolo...

Viņš atzina, ka Latvijā saslimstība ar Covid-19 patlaban ir augsta, tāpēc cilvēkiem, pirmkārt, vajadzētu pēc būtības ievērot noteiktos distancēšanās ierobežojumus. Vaicāts, kuri slimības izplatības rādītāji ir visobjektīvākie, speciālists atbildēja, ka tā ir 14 dienu kumulatīvā saslimstība un arī hospitalizēto skaits. "Šie parametri izskatās slikti. Esam vienā no sliktākajām situācijām Eiropas Savienībā. Pagājušajā nedēļā bija neliels uzlabojums, bet tas tiešām bija neliels uz citu Eiropas valstu fona," atzīmēja infektologs.

Viņaprāt, galvenais iemesls Latvijas sliktajiem saslimstības rādītājiem ir cilvēku nespēja saprast, ka jāizvairās no kontakta ar citiem cilvēkiem telpā. "Ejamais ceļš viennozīmīgi ir ievērot esošos ierobežojumus - pēc iespējas netikties ar citiem cilvēkiem telpās," atkārtoti uzsvēra Dumpis.

Vaicāts par iespējām pašreizējā situācijā atjaunot, piemēram, skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu, speciālists uzsvēra, ka daudzas nozares patlaban nestrādā ar pilnu jaudu, bet galvenais uzdevums vispirms ir samazināt saslimstību, un tikai pēc tam, kad tas tiks izdarīts, varēs domāt par pakāpenisku pakalpojumu sniegšanas atjaunošanu.

Komentējot, kādā secībā varētu atgriezties pie iepriekš ierastās dzīves, ja saslimstība ievērojami mazinātos, Dumpis atbildēja, ka vispirms varētu sākt ar klātienes mācību atjaunošanu mazāko klašu skolēniem. Viņš arī neizslēdza, ka Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātā reģionālā pieeja skolu atvēršanai varētu darboties, taču tas vēl būtu rūpīgi jāvērtē.