Latvijas Televīzijai nākamgad varētu samazināt valsts dotācijas

"Varam apliecināt, ka publiski izskanējusī informācija par plānoto 2016.gada budžetu, ir pareiza - ir paredzēts samazināt valsts dotācijas apjomu. Pats bīstamākais, ko saskatām šajā situācijā, ir valdības signāls, ka Latvijas informatīvās telpas aizsardzība un sabiedrisko mediju loma tajā nav valdības prioritāte," sacīja Radziņš.

Viņš informēja, ka 2015.gada LTV dotācijas finansējuma bāzes summa, tai skaitā jaunām politikas iniciatīvām (JPI), bija 12,2 miljoni eiro, savukārt 2016.gada prognozētā bāzes summa ir 12,1 miljons eiro, tai skaitā 144 000 eiro neatliekamām vajadzībām Briseles korespondentam. Budžeta samazinājums ir 94 000 eiro.

Savukārt 2015.gadā bija piešķīrumi saistībā ar Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē un XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, bet 2016.gadā izbrīna fakts, ka nav piešķirti līdzekļi olimpisko spēļu translācijai, informēja Radziņš.

"Ja valdības iecere par budžeta samazinājumu tiks īstenota, tas sabiedrisko mediju vadībai būs skaidrs signāls, ka valsts informatīvās telpas stāvoklis nav valdības prioritāte, un būsim spiesti pārskatīt sabiedrisko mediju stratēģiskos plānus. Lai kompensētu dotācijas samazinājumu, strādāsim pie saimnieciskās darbības ieņēmumu palielināšanas, kā arī samazināsim ražošanas izmaksas," sacīja Radziņš.

Viņš uzvēra, ka LTV pieļauj iespēju vērsties pie pārraugošās institūcijas un valdības ar aicinājumu izstrādāt jaunu, šī brīža reālajai situācijai atbilstošu sabiedrisko mediju attīstības koncepciju, kura skaidri nodefinētu sabiedrisko mediju lomu valstī un valdības redzējumu uz to attīstību. "Šajā brīdī esam situācijā, kad pretrunā esošajai koncepcijai sabiedrisko mediju finansējums, sākot no 2014.gada, samazinās, arī sabiedrisko mediju attīstības centieni netiek atbalstīti," sacīja Radziņš.

"Izskatām iespēju visdrīzākajā laikā vērsties pie Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) ar aicinājumu nekavējoties pārskatīt "Koncepciju par jauna elektroniskā Latvijas sabiedriskā medija izveidi", jo tā ir pretrunā ar pašreiz valstī notiekošo kā vienota medija izveides jautājumā, tā nu jau divus gadus arī finansējuma jautājumā. Mēs uzskatām, ka šis jau ir kritiski svarīgs NEPLP atbildības jautājums, jo situācija apliecina, ka valdībai šis dokuments nav saistošs, tai pašā laikā nekāds darbs pie jaunas, situācijai atbilstošas attīstības koncepcijas, nenotiek," informēja Radziņš.

Jau rakstīts, ka bažas par nākamā gada budžetu Latvijas Radio iepriekš paudis arī Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš.

Vakar paziņojumā medijiem Pauliņš informēja - ja netiek atbalstīti Latvijas Radio priekšlikumi 2016.gadam, raidorganizācijai 2016.gadā esot jārēķinās ar jūtamu kopējo valsts dotācijas līdzekļu samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem - par 7%, salīdzinot ar 2015.gadu, un 10%, salīdzinot ar 2014.gadu. Tas nozīmējot aptuveni 800 000 eiro iztrūkumu Latvijas Radio budžetā nākamajam gadam. Šāda apjoma samazinājums uzskatāms par pietiekami būtisku, kas var radīt riskus darbības nodrošināšanai līdzšinējā apmērā un Latvijas Radio uzdevumu un funkciju pienācīgai izpildei, teikts paziņojumā.

"Ja būtiski tiks samazināts Latvijas Radio finansējums, tas neizbēgami ietekmēs Latvijas Radio veidotā oriģinālsatura apjomu. Ņemot vērā, ka Latvijas Radio tirgus daļa radio programmu apraidē Latvijā ir ap 40%, satura apjoma samazinājums neapšaubāmi rada riskus īstenot Latvijas informatīvās telpas stiprināšanas stratēģiju," savu viedokli iepriekš pauda Pauliņš.

Papildu pieprasījumi bāzes finansējumam jau iepriekš noraidīti, savukārt priekšlikumus jauno politikas iniciatīvu finansējumam atbildīgā ministrija nav atbalstījusi, teikts Latvijas Radio paziņojumā.

Latvijas Radio ir lūdzis Ministru kabinetu ņemt vērā šos apsvērumus, veidojot un lemjot par 2016.gada valsts budžetu.