Atbildot uz ģenerālprokurora kritiku, KNAB un IDB uzsver nepieciešamību ciešākai sadarbībai

KNAB norāda, birojs ir pārliecināts, ka pretkorupcijas iestādei un Ģenerālprokuratūrai jāskatās vienā virzienā un abu iestāžu sadarbībai jābūt kā nevainojamam pulksteņa mehānismam.

Tas īpaši svarīgi tāpēc, ka KNAB un prokuratūra katrā krimināllietā kopīgi strādā jau no pirmās izmeklēšanas dienas. Vienots skatījums uz izmeklēšanas standartiem un veicamajām darbībām ir obligāts nosacījums, lai noziedzīgie nodarījumi Latvijā tiktu izmeklēti pēc iespējas efektīvā veidā, bet nodarījumos iesaistītās personas - tiktu sauktas pie atbildības.

KNAB gan ģenerālprokuroram personīgi, gan publiski ir paudis atbalstu nepieciešamībai meklēt risinājumus sadarbības uzlabošanai.

Tikmēr IDB norādīja, ka viena no neveiksmīgākajām pieejām problēmu risināšanā ir nevis atrast situācijas cēloni un izveidot taktiku šīs problēmas mazināšanai vai izskaušanai, bet gan atrast šķietami vainīgo, kādēļ kaut kas nav izdevies kā cerēts.

Lai gan Latvijā korupcijas tēma sabiedrības dienas kārtībā ik nedēļu, tomēr - kā to pierāda gan IDB ikdienas darba rezultāti un plašais izmeklēto kriminālprocesu skaits, gan arī Korupcijas uztveres indekss patlaban šo problēmu nav atrisinājusi.

Iekšējās drošības biroja pārstāvji diemžēl nebija iekļauti šonedēļ Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas sēdes dalībnieku sastāvā, un ar šajā sanāksmē pārrunāto varēja iepazīties tikai masu mediju izklāstā, tādējādi birojs pieļauj, ka ģenerālprokurora teiktais par prokuratūras nesaņemtajām IDB izmeklētajām lietām valsts austrumu robežas izbūves lietā masu medijos varētu būt interpretēts neprecīzi.

Kopumā prokuratūrā pašlaik atrodas vairāk nekā 15 IDB kriminālprocesi, to skaitā arī vērienīgs un komplicēts kriminālprocess, kas ir saistīts ar valsts austrumu robežas vajadzībām piegādātās robežapsardzības iekārtas neatbilstību tehniskajai specifikācijai, kurš prokuratūrā atrodas jau kopš 2020.gada maija.

IDB ir pārliecināts, ka pamatnosacījums, lai Latvija spētu sekmīgi virzīties uz priekšu korupcijas apkarošanā ir - visu kriminālprocesu izmeklēšanā un atbildīgo personu saukšanā pie atbildības iesaistīto iestāžu cieša un saliedēta darbība, turklāt maksimāli samazinot termiņu starp kriminālprocesa nodošanu kriminālvajāšanai un iespējamā tiesas sprieduma pasludināšanu. 

IDB pauda cerību, ka gaidāmās pārmaiņas Valsts policijā un arī ģenerālprokuratūrā šo situāciju uzlabos.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokurors Juris Stukāns šonedēļ Saeimas komisijā kritiski vērtēja Iekšējās drošības biroja (IDB) darbu, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) pārmet "šovu organizēšanu".

Ģenerālprokurors, runājot par korupcijas noziegumiem un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, norādīja, ka Latvijā patlaban kā minimums ir trīs iestādes, kas nodarbojas ar koruptīvu nodarījumu izmeklēšanu, taču darba rezultāti ir neapmierinoši.

"Ja runājam par to pašu IDB, tad kur ir tās atklātās augsto amatpersonu lietas? Mums Valsts robežsardzes un Valsts policijas vadība ir zem kriminālprocesiem. Ilgstoši. Kur tad ir darba rezultāti? Valsts kontrole pirms aptuveni diviem gadiem pateica, ka valsts robeža uzbūvēta un izdarīti pārkāpumi, kāpēc lietas līdz šodienai nav nosūtītas prokuratūrai, lai varētu turpināt virzīt uz priekšu?" retoriski vaicāja Stukāns.

Jau ziņots, ka IDB patlaban izmeklē kriminālprocesus pret Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu un Valsts policijas augstām amatpersonām - Normundu Krapsi un Renāti Filu-Roķi.

Stukāns ironizēja, ka Latvijā korupcijas apkarošanai varot izveidot arī ceturto vai piekto dienestu. 

Runājot par pārmetumiem, ka starp KNAB, prokuratūru un tiesu ir atšķirīga izpratne par noziegumiem, Stukāns norādīja, ka tiem tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kuriem ir atšķirīga izpratne, ir jādodas atpakaļ uz universitāti mācīties. Tāpat Stukāns kritizēja KNAB, kas pērn "taisījis šovu" pret toreizējo ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, kuru rosināja apsūdzēt par neizpaužamu ziņu izpaušanu.

Tāpat Stukāns KNAB veltīja kritiku par Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa lietu. "Nevis šovs un pēc tam trīs gadus nevaram izdomāt kādu Kaimiņam apsūdzību uzrādīt. Sēž trīs KNAB izmeklētāji, pieci prokurori un sapņo, kuru apsūdzību noformulēt. Uztaisīja šovu. Re kur tādi ir tie darba rezultāti," piebilda Stukāns.

Tāpat ziņots, ka Latvijas korupcijas uztveres indekss būtiski nav uzlabojies - pērn rādītājs, salīdzinot ar 2019.gadu, ir pieaudzis par vienu punktu, sasniedzot 57 punktus no 100, un Latvija ieņem 42.vietu pasaulē kopā ar Kipru un Kostariku, liecina Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International (TI)" publiskotie dati.