Populārākās Latvijas skolnieces 10 novērojumi par skolotājiem. VIDEO
Ja nespējat saprast, kāpēc jūsu tīnis, sevi filmējot tālrunī, saka: „Čau visiem, mani sauc tā un tā!”, tad ziniet, ka tas ir Sindijalo (16) „pirksts”. Viņa šobrīd ir slavenākā skolniece Latvijā, un viņas padomiem un rīcībai internetā ir desmitiem tūkstošu sekotāju. Žurnālā „Kas Jauns” Sindijalo dalās ar saviem 10 novērojumiem par skolotājiem.
Sindijalo, īstajā vārdā Sindija Lozgačova, pirms diviem gadiem bija atturīga un klusa meitene no Siguldas, kurai patika uz visu noraudzīties no malas. Kādu dienu viņai ienāca prātā nofilmēt video, pastāstot par sevi, un to ievietot „Youtube.com”. Pirmajam video sekoja nākamais, tad vēl, un šobrīd viņas kontā jau ir 103 video, no kuriem dažiem ir gandrīz 100 tūkstoši skatījumu un vairāk nekā 25 tūkstoši sekotāju. Sindijalo sākuši aicināt uz pasākumiem, ar viņas pazīšanu vai vismaz sociālajos tīklos atbildētu vēstuli dižojas, pašportretus ceļ debesīs, bet meitenes tālruņa numurs ir zelta vērtē. „Šie video mainīja manu dzīvi,” neslēpj 16 gadu vecā meitene.
Izrādās, lai kļūtu slavens, nav jārīko skandāli vai jāizceļas ar muļķībām, bet saprotamā un pareizā latviešu valodā jārunā ar vienaudžiem par ikdienā būtiskiem jautājumiem. Piemēram, kāpēc nesmēķēt, kālab nelipināt zem galda košļājamo gumiju, ko nedarīt vasarā vai kādēļ uz galvas jānēsā puķes. „Cenšos iepriecināt savus sekotājus, parādot labāko, kas man ir un ko varu,” par popularitātes atslēgu spriež Sindijalo, kas 1. septembrī sākusi mācības kādas Rīgas vidusskolas 10. klasē. Viņa kļuvusi par vienu no savas paaudzes viedokļu līderēm.
Nosēdēt 40 minūtes ir ļoti grūti. Īpaši apnicīgi, ja skolotājs necenšas stundas saturu veidot daudzveidīgu. Reizēm traucē skolotāju attieksme – kad viņi kaut ko dara tikai tāpēc, ka par to maksā algu. Mēs jūtam, vai mūs ciena arī kā cilvēkus. Pret mums nedrīkst izturēties kā pret neko, tad nav patīkami mācīties. Šāda attieksme īpaši ir gados vecākiem skolotājiem, kuriem droši vien ir apnicis strādāt.
2. Bez rindas pusdienās
Skolas pusdienās nav diez ko liela izvēle, tāpēc līdz šim bieži ņēmu līdzi pašas taisītus salātus vai augļus, ar ko man pietika. Pats šausmīgākais pusdienās ir rindas. Vispirms visiem kā zvēriem jāskrien starpbrīdī, lai paspētu iestāties rindā. Ir skolotāji, kas notur līdz pēdējam un palaiž tikai labu brīdi pēc zvana. Protams, skolotāji paši, aizejot uz ēdnīcu, var pieiet visiem priekšā un paņemt ēdienu, kamēr mēs stāvam rindā un gaidām. Bet mums tas šķiet tik stulbi! Ar ko skolotāji ir tik ļoti labāki par mums? Jā, viņi tur strādā, bet mēs tur mācāmies! Mūsu darbdienas reizēm ir garākas par viņu. Mēs sēžam astoņas stundas, kamēr daži skolotāji atnāk tik uz divām, trim.
Nedzeriet kafiju stundu laikā! Ir daudzi skolotāji, kas atļaujas dzert, kamēr mācāmies. Vispirms traucē viņu svilpjošā tējkanna, kas uzlikta vārīties. Zinu, ka ir skolēni, kam ir iebildumi arī pret kafijas smaržu – nu nepatīk! Un viņi dabū to ostīt. Man pret kafiju nav iebildumu, drīzāk tieku sakārdināta – arī man sagribas dzert kafiju. Skolotāji no laika gala taču mācījuši – ja ēd citu klātbūtnē, tad dalies ar citiem. Bet ko paši dara?
Pieļauju, ka skolotāji paši to nezina, jo neviens viņiem par to nav teicis – ja daudz dzer kafiju, ir nepatīkama elpa. Kad pieliecas un ar tevi runā, ir ļoti nepatīkami. Īpaši, ja dzerta kafija ar cukuru un pienu. To tiešām var just! Vēl trakāk, ja viņi negrib vieni dzert kafiju un ienāk skolotāja no blakus klases. Pamet savu klasi un nāk iedzert kafiju!
Vēl viens, ko skolotāji, visticamāk, nezina – ja stundas laikā pie kāda solā sēdošā pieliecas, tad viņu pēcpuse ir otrpus ejai sēdošā sejā… Tas dod iespēju aiz muguras visādi izākstīties. Var taču liekties pietupjoties vai sāniski!
4. Skolotāji, nekavējiet stundas!
Skolotāji mēdz kavēt stundu sākumu. Kas notiek? Blakus sākusies stunda, bet mēs gaitenī uzvedamies skaļi. Iznāk skolotāja no blakus klases un izlamājas. Bet mēs taču neesam vainīgi, ka netiekam klasē!
Īpaši mazpilsētās iedzīvotāji cits citu pazīst. Arī skolā ir skolotāji, kas mācījušies kopā ar dažu bērnu vecākiem. Parasti šādus bērnus sauc mīļvārdiņos, izceļot, kāda bijusi viņa mamma vai tētis. Tāpat skolotāji mēdz apgrūtināt ar informāciju par saviem bērniem, kas parasti ir vecāki par mums, ar viņu piemēru, kā arī ar savām problēmām – ar stāstiem par slimībām un naudas trūkumu.
Tas nav vajadzīgs! Mēs atnācām uz skolu mācīties, nevis iztirzāt privāto dzīvi. Mūs neinteresē skolotāju privātā dzīve. Jā, ir izņēmumi, piemēram, bioloģijā, kurā ļoti noderēja skolotājas pašas pieredze.
Manuprāt, tas ir labi. Es pat būtu priecīga, ja man tāda būtu. Jo daudzi skolēni cenšas izrādīties vai apsmej citus, kam nav visu populāro brendu. Ja ir skolas forma, visi ir vienlīdzīgi. Nav tik daudz jāsapņo par drēbēm, kuras nevar atļauties.
Gribas, lai ir patīkami skatīties arī uz skolotāju. Viņām jābūt piedienīgi ģērbtām – bez dziļiem izgriezumiem vai pārāk īsiem svārkiem. Esmu sastapusies ar ļoti stilīgiem skolotājiem, kas respektē trendus, kādi ir jauniešiem.
7. Atbilsti tam, ko māci!
Pirms pāris gadiem sociālās zinības un vēsturi mums mācīja skolotājs no Iespējamās misijas. Viņš mums lasīja lekciju par cigarešu kaitīgumu, rādīja īsfilmu, lika taisīt plakātus… Gadu vēlāk viņu redzēju pilsētā ejam uz autoostu un… smēķējam. Tā viena cigarete mani sagrāva, jo to skolotāju ļoti cienīju un man patika viņa stundas. Domāju – kā viņš varēja mācīt mūs, ka smēķēšana ir slikta, ja pats to dara?! Ļoti nepatīkami tas bija.
Skolēnus nepārliecina skolotāji, kas paši nevar izpildīt to, ko māca. Piemēram, sportā. Man ir bijusi skolotāja, kurai nekā vairāk par treniņtērpu no sporta nav bijis. Sporta skolotājam pašam jābūt aktīvam, lai iemācītu, piemēram, volejbolā pareizi piespēlēt bumbu.
Es neprotu dziedāt. Ceturtajā klasē tas man radīja traumu. Visi sēž klasē, skolotāja pa vienam ceļ kājās un liek dziedāt. Atceros, kā raudāju. Teicu: „Es nemāku, nedziedāšu”, bet skolotāja tik saka: „Tev ir jādzied tāpat kā visiem!”
Skolotājiem vairāk vajadzētu strādāt ar tiem, kam kaut kas nepadodas, nevis padodas vislabāk. Diemžēl mēdz būt otrādi. Ir skolotāji, kas stundās strādā tikai ar labiņajiem, pārējiem nepievēršot uzmanību. Tas, ka es nesaprotu mācību vielu, nav tikai mana problēma. Ja viņi ir skolotāji, viņu uzdevums ir mums iemācīt.
9. Dāvanas
Ir jau jauki kaut ko skolotājam uzdāvināt. Bet skolotāji taču mums vārda un dzimšanas dienās nedāvina dāvanas. Parasti, kad jāvāc nauda ziediem, dzirdams ļoti daudz viedokļu. Vieniem tas nav nekas, bet citi saka – kam tas ir vajadzīgs, ko skolotāji dod mums?
Ir gadījušies lieliski skolotāji. Pēdējā mācību gadā šķīrāmies no ļoti labas matemātikas skolotājas, kas mums bija mācījusi pēdējos divus gadus. Tikai, kad aizgāja pensijā, ar klasesbiedriem novērtējām, cik viņa bija laba. Lai no viņas atvadītos, uz pēdējo stundu klasesbiedri (man todien sanāca būt ekskursijā) gāja ar pašceptiem kēksiņiem un ierāmētu fotogrāfiju, kurā skolotāju biju nobildējusi jautrā pozā, sākot mūs mācīt. Mums iedeva jaunu skolotāju. Pusotru mēnesi tikai noturējās – atteicās no darba mūsu dēļ. Viņa mūs nemācīja, bija mums slikta skolotāja, tāpēc slikti pret viņu izturējāmies. Viņa neko nedarīja lietas labā, gaidīja, ka būsim eņģelīši – paši visu sapratīsim un izdarīsim. Iepriekšējo matemātikas skolotāju uzaicinājām arī uz 9. klases izlaidumu – puķu viņai sadāvināja pat vairāk nekā klases audzinātājai.
Sindijalo skatītākais video „❤️VALENTĪNDIENAS SWAP❤️”
