Aizputes uzņēmēja slepkavības lieta: pēc vairāk nekā 20 gadiem slepkava stāsies tiesas priekšā
Prokuratūrai pēc teju četru gadu izmeklēšanas nodota slepkavības lieta, kas pastrādāta pirms daudziem gadiem. 2017. gada aprīlī Aizputes novada Rijniekos, rokot jaunbūves būvbedri, zem pirms divdesmit gadiem nodeguša šķūņa krāsmatām atrada apraktu "Audi" ar vīrieša līķi – ar lodi galvā.
Visai ātri likumsargi noskaidroja, ka tas ir 2000. gadā bez vēsts pazudušais Aigars Zikmanis. Nekustamais īpašums, kur uziets baisais atradums, bija piederējis Zikmaņa bērnības draugam Mārim Avižum, kurš no Aizputes pazuda tajā pašā laikā, kad noslepkavotais.
Pēdas sadzina ārzemēs
Aizputē nebija noslēpums, ka abiem draugiem bijušas kopīgas darīšanas un izcēlies strīds par līdzekļu sadali. Pēc notikušā apstākļiem var spriest, ka slepkavība ir izplānota, jo bedre automašīnas noslēpšanai visticamāk sagatavota jau iepriekš. Pats Avižus uzreiz pēc notikušā aizbraucis uz ārzemēm, it kā strādājis Norvēģijā uz naftas ieguves platformas. Pēc tiesiskās palīdzības lūguma viņš aizturēts, izdots Latvijai un slepkavībā jau atzinies.
Kaut arī auto nebija ierakts dziļi, tomēr ar nolūku nodedzinātā šķūņa atliekas šo vietu sargājušas 17 gadus. Ja pats Avižus īpašumu nebūtu pārdevis, šis noslēpums, iespējams, tā arī nebūtu nācis gaismā.
Nu policijas izmeklēšana ir pabeigta, un janvārī lieta nosūtīta prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Avižu lūdz apsūdzēt pēc Krimināllikuma 117. panta 9. punkta – par slepkavību, ja tā izdarīta mantkārīgā nolūkā, draud sods līdz pat mūža ieslodzījumam.
Reketieri amatieri
Aprunājoties ar kādu Aizputes iedzīvotāju, kurš labi pazinis abus vīriešus, "Kas Jauns Avīze" noskaidroja, ka viņi sākotnēji nodarbojušies ar sīku reketu, bet pēc tam ķērušies pie liela apjoma meža izstrādes. Zikmanis gan esot bijis arī diezgan prasmīgs automašīnu krāsotājs, taču, sava drauga pierunāts, nostājies uz slidena ceļa.
"Nekādas noziedzīgās autoritātes viņi, protams, nebija. Avižus varbūt pirms tam vienu reizi bija tiesāts par kādu sīku noziegumu, viņam pat bija iesauka "Avīžnieks", bet viņš noteikti šajā pasākumā bija līderis. Pārsvarā viņi darbojās divatā, bet vēl viens trešais arī epizodiski bija. Sākumā viņu darbības lauks bija mazie komercveikaliņi, bet Aizputē jau nekāda apgrozījuma tajos nebija, un viņi atrada naudīgāku nodarbošanos," stāsta aizputnieks.
Cirta mežu pa tīro
Abi kompanjoni ķērušies klāt mežizstrādei – par sākotnēji iegūtajiem līdzekļiem nopirkuši tehniku un organizējuši brigādi, kura strādājusi gan valsts, gan privātajos mežos.
Runātājs atceras, ka bizness, kurš gan izskatījies aizdomīgs, gājis no rokas: "Nezinu, kā viņi tolaik tās atļaujas kārtoja, bet parasti tur, kur Avižus brigāde cirta mežu, vienmēr palika plika vieta – platības arī bija visai pamatīgas, tā ka peļņa arī noteikti bija liela. Daudzos gadījumos mežu īpašniekus arī apkrāpa un nesamaksāja, tāpēc varbūt viņiem sāka pēdas svilt. Visticamāk, nav varējuši lielo naudu savā starpā sadalīt, vismaz baumas, ka Zikmanis ir uzmetis "Avīžnieku", tolaik Aizputē klīda."
Kaut arī Krimināllikuma 56. pants paredz noilgumu, tostarp 15 gadus par sevišķi smagu noziegumu, šajā gadījumā tā nav – izņēmums ir noziegumi, par kuriem var piespriest mūža ieslodzījumu.
