Vaidere: Uzraudzīsim, lai ES atveseļošanas fonds tiktu izmantots lietderīgi

“Esmu gandarīta, ka vērā ņemti arī vairāki manis iesniegtie grozījumi, tostarp iespēja fondu izmantot, lai segtu vīrusa seku novēršanas investīcijas jau kopš krīzes sākuma. Dalībvalstīm arī būs pieejams lielāks priekšfinansējums nekā tika sākotnēji plānots, lai mazinātu slogu uz valstu budžetiem ekonomisko grūtību laikā,” norāda I. Vaidere.

ES līmenī tiks ieviests īpašs Atveseļošanas un noturības mehānisms, lai veicinātu ekonomikas atgūšanos no pandēmijas un celtu ES konkurētspēju ilgtermiņā. Latvijai no šī fonda būs pieejami aptuveni 2 miljardi eiro grantos, lai ieviestu reformas, it īpaši pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku, kā arī mazinātu krīzes sekas. Deputāte informē, ka fonda kritēriji paredz spēcīgu fokusu uz Eiropas zaļā kursa ieviešanu, jo vismaz 37% no finansējuma ir paredzēti klimata mērķu sasniegšanai. “Svarīgi būs ieguldīt, piemēram, ēku renovācijas projektos, kas ne tikai radīs jaunas darbavietas, bet arī samazinās izmešus un rēķinus iedzīvotājiem. Otrs lielākais investīciju virziens ir digitalizācijas ieviešana gan valsts pārvaldē, gan uzņēmumos, kā arī iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošana, kam jāatvēl vismaz 20%. Investīcijas paredzētas arī zinātnei, izglītībai, veselības aprūpei,” iezīmē I. Vaidere.

Viņa skaidro, ka EP ir svarīgi uzraudzīt finansējuma izmantošanu dalībvalstīs, lai nodrošinātu, ka nodokļu maksātāju nauda netiek izšķērdēta. “Ir bažas par, piemēram, Spāniju, kurā sociālistu valdība varētu mēģināt ES līdzekļus novirzīt savu atbalstītāju labumam. Vienlaikus arī Latvijā atbildīgs Eiropas naudas izlietojums ir aktuāls uzdevums, ņemot vērā sarežģīto piecu politisko spēku valdību. Ar lielu naudu nāk liela atbildība, tāpēc atkārtoti aicinu visus koncentrēties uz Latvijas kopējo labumu ilgtermiņā, līdzekļus ieguldot racionāli,” uzsver I. Vaidere. Fonda noteikumi paredz, ka EP regulāri tiks informēts par dalībvalstu reformu plānu ieviešanu un tos apspriedīs ar Eiropas Komisiju (EK), kas dalībvalstīm līdzekļus piešķirs. Tiks piemēroti stingri kontroles pasākumi, lai novērstu krāpšanu un korupciju.

Šobrīd dalībvalstis gatavo savus atveseļošanas un noturības plānus, kas apkopos piedāvātās reformas un investīciju projektus. Paredzēts, ka Latvijas plānu valdībā apstiprinās janvārī un pēc tam saskaņos EK, ņemot vērā EP viedokli. Tāpat tuvākajos mēnešos dalībvalstu parlamentos jāratificē lēmums, lai ļautu ES kopīgi aizņemties naudu finanšu tirgos fonda vajadzībām. Tas varētu notikt līdz vasarai.

Raksts sadarbībā ar ETP grupu Eiropas Parlamentā