Satversmes tiesa ierosina lietu par plānoto Auces novada pievienošanu Dobeles novadam
Satversmes tiesa (ST) pēc Auces novada domes pieteikuma ir ierosinājusi lietu par plānoto Auces novada pievienošanu Dobeles novadam administratīvi teritoriālās reformas gaitā, informēja tiesā.
Saeima 2020.gada 10.jūnijā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā pielikums noteic administratīvās teritorijas, to administratīvos centrus un teritoriālā iedalījuma vienības. Saskaņā ar šo likumu Dobeles novadā ietilpst Auces pilsēta, Bēnes, Īles, Lielauces, Ukru, Vecauces un Vītiņu pagasts.
Auces novada dome lūdz ST pārbaudīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma apakšpunktu atbilstību Satversmes 1. un 101.pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5.pantam.
Auces novada dome uzskata, ka apstrīdētās normas aizskar tās tiesības, jo ar šīm normām Auces novads kā patstāvīga pašvaldība beigs pastāvēt, un tajā pašlaik ietilpstošās teritoriālā iedalījuma vienības - Auces pilsēta, Bēnes, Īles, Lielauces, Ukru, Vecauces un Vītiņu pagasts - tiks pievienotas Dobeles novadam, pienācīgi nepamatojot, kāpēc Auces novads nav saglabājams kā patstāvīga pašvaldība.
Pieņemot apstrīdētās normas, Saeima esot pārkāpusi labas likumdošanas un pašvaldības principu, tāpat neesot ievērojusi subsidiaritātes principu un neesot pienācīgi konsultējusies ar Auces novada domi un novada iedzīvotājiem.
ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2021.gada 6.martam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu, bet lietas sagatavošanas termiņš ir 2021.gada 6.jūnijs.
ST jau ir ierosinātas vairākas līdzīgas lietas. Pirmo lietu par administratīvi teritoriālo reformu ST tiesa sāks skatīt 13.janvārī.
Tiesa vērtēs Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" vairāku apakšpunktu atbilstību Satversmes 1. un 101.pantam, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta 6.daļai un 5.pantam.
Minētie pamatlikuma panti nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.
