foto: Shutterstock
Vai pusmāsai ir tiesības mantot mirušā pusbrāļa īpašumu?
Sabiedrība
2021. gada 6. janvāris, 04:42

Vai pusmāsai ir tiesības mantot mirušā pusbrāļa īpašumu?

Sniedze Smilga

"Likums un Taisnība"

"Nesen nomira mans pusbrālis. Mums ir viena māte, taču dažādi tēvi. Vai es varu mantot no sava pusbrāļa? Kādi dokumenti jāiesniedz, un kas jāņem vērā?" Jautā žurnāla "Likums un Taisnība" lasītāja Anna.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Konsultē zvērināta notāre Sandra Jakušenoka:

Mantošanas kārtība ir noteikta Civillikuma 404. pantā. Ja mantojuma atstājējam nav laulātā un pirmās šķiras mantinieku – lejupējo, tas ir, bērnu (vai mazbērnu, ja bērni miruši), tad manto otrās šķiras mantinieki – vecāki, brāļi un māsas, kā arī pirms mantojuma atstājēja mirušo brāļu un māsu bērni.

Trešās šķiras mantiniece

Ja šādu mantinieku nav, tad manto trešās šķiras mantinieki – pusbrāļi un pusmāsas, kā arī pirms mantojuma atstājēja mirušo pusmāsu un pusbrāļu bērni. Ja nav arī to, tad manto ceturtās šķiras mantinieki, kurā ietilpst pārējie pēc pakāpes tuvākie sāņu asinsradinieki (brālēni, māsīcas u. c.).

Civillikumā ir lietoti jēdzieni lejupējie, ar to saprotot bērnus, mazbērnus, mazmazbērnus utt., tātad tos, kas nāk pēc mantojuma atstājēja taisnā līnijā uz leju, un augšupējie – tie ir vecāki, vecvecāki, vecvecāki utt., taisnā līnijā uz augšu virs mantojuma atstājēja. Brāļu un māsu sievas un vīri Civillikuma izpratnē nav radinieki, jo Latvijas Civillikums atzīst tikai asinsradniecību.

Tātad, ja nav pirmās un otrās šķiras mantinieku un mantojums ar testamentu nav novēlēts kādai citai personai, tad pusmāsa var mantot. Uz mantojumu var pieteikties gada laikā, taču labāk nekavēties.

Kā rīkoties

Jādodas pie notāra, līdzi ņemot pusbrāļa miršanas apliecības oriģinālu, savu pasi vai personas apliecību (eID karti), savu dzimšanas apliecību un pusbrāļa dzimšanas apliecību, lai var konstatēt radniecību. Ja dzīves laikā mainīts uzvārds, būs vajadzīgs arī dokuments par uzvārda maiņu.

Ja jūsu dzimšanas apliecība ir pazaudēta vai sabojāta un kļuvusi neizlasāma, tad jebkurā dzimtsarakstu nodaļā varat pieprasīt jaunu. Ja pazudusi pusbrāļa dzimšanas apliecība, tad jūs jebkurā dzimtsarakstu nodaļā varat pieprasīt izziņu par viņa dzimšanas reģistrāciju, iesniegumā norādot, kādam mērķim tā nepieciešama.

Pie notāra piesakoties uz mantojumu, ir jānosauc visi pārējie mantinieki, kuri jums ir zināmi, un viņu dzīvesvietas adreses, ja tās jums ir zināmas. Par nepatiesu ziņu sniegšanu draud kriminālatbildība.

Kad būsiet pieteikusies kā mantiniece, notārs oficiālajā elektroniskajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis izsludinās mantojuma atklāšanos un noteiks pieteikšanās termiņu, kurā uzaicinās pieteikties visus mantiniekus, kreditorus un citas personas, kurām ir tiesības uz mantojumu. Termiņš var būt no trim mēnešiem (saīsinātais termiņš) līdz vienam gadam. Termiņu skaita no dienas, kad sludinājums publicēts Latvijas Vēstnesī.

Mājas un auto dokumenti

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Pēc tam kad būsiet pieteikusies uz mantojumu, vajadzēs noteikt tā sastāvu un vērtību. Notāram mantojuma vērtību nepieciešams zināt, lai aprēķinātu, kāda valsts nodeva un notāra amata atlīdzība par apstiprināšanu mantojuma tiesībās jums būs jāmaksā.

Visbiežāk manto nekustamo īpašumu, automašīnu un naudu bankas kontā. Kādi dokumenti ir vajadzīgi? Varat iesniegt zemesgrāmatas apliecību, taču tas nav obligāti, jo ziņas par mantojuma atstājēja nekustamo īpašumu notārs pēc viņa personas koda pārbauda zemesgrāmatā un Kadastra reģistrā. Jāzina arī īpašuma vērtība. Pēc jūsu izvēles var izmantot kadastrālo vērtību, kas ir norādīta Kadastra reģistrā, vai tirgus vērtību, ko par maksu noteiks jūsu uzaicināts sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs.

Ja mantojat automašīnu, būs vajadzīgi tās dokumenti un arī novērtējums. Vērtētāju varat izvēlēties Mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā, kurš pieejams internetā, Uzņēmumu reģistra mājaslapā.

Lai noskaidrotu, vai un kāda naudas summa atrodas mantojuma atstājēja bankas kontā, notārs pieprasīs ziņas no kontu reģistriem.

Visus neskaidros jautājumus varēsiet noskaidrot pie notāra, piesakoties uz mantojumu.

Lai nemantotu parādus

Diemžēl daudziem ir arī parādi, ir ņemti hipotekārie kredīti, īstermiņa aizdevumi, līzings. Mantinieki manto visu, arī aizgājēja parādus, par kuriem viņi var arī nezināt. Tāpēc var gadīties, ka parādu summa ir lielāka par mantojuma vērtību un cerētā mantojuma vietā jums vēl nāksies piemaksāt no savas kabatas, lai dzēstu visus aizgājēja parādus.

Lai tā nenotiktu, mantojumu iesaka pieņemt ar inventāra tiesību. Tad par parādiem mantinieks atbildēs tikai mantojuma apmērā. Labākajā gadījumā rezultāts būs nulle, taču neiekļūsiet mīnusos. Mantojuma inventāra sarakstu var lūgt sastādīt jebkurš potenciālais aizgājēja mantinieks.

Svarīgi zināt, ka inventāra tiesību var pieteikt tikai divu mēnešu laikā pēc mantojuma atstājēja nāves.

Piesakoties uz mantojumu, mantinieks paziņo notāram, ka vēlas to pieņemt ar inventāra tiesību. Tad notārs dod zvērinātam tiesu izpildītājam uzdevumu sastādīt inventāra sarakstu. Tas ir jāizdara tādā termiņā, kādu notārs noteicis, lai pieteiktos uz mantojumu. Piemēram, ja notārs noteicis trīs mēnešu termiņu, tad tajā ir jāiekļaujas.

Tiesu izpildītājs pats neko nevērtēs, viņš inventāra sarakstu sastādīs pēc jūsu iesniegtajiem īpašuma novērtējuma dokumentiem. Mantojuma sastāvu un vērtību notārs norādīs saskaņā ar inventāra sarakstu.

Notāra izsludinātajā pieteikšanās termiņā pieteiksies arī kreditori, ja tādi ir. Ja mantojums pieņemts ar inventāra tiesību, tad par mantojuma atstājēja parādiem mantinieki atbild tikai ar mantojuma inventāra sarakstā norādīto mantu, nevis ar savu personīgo mantu. Inventāra saraksta sastādīšana ir maksas pakalpojums.

Ko norādīt?

Vai inventāra sarakstā jānorāda katrs krēsls un krūzīte? Parasti to nedara. Sadzīves priekšmetiem, mēbelēm, apģērbam, rotaslietām, traukiem, darba instrumentiem un tamlīdzīgām lietām parasti nav piederības dokumentu, un mantinieki lielākoties savstarpēji vienojas par šo lietu sadali. Tad tās neiekļauj ne mantojuma masā, ne inventāra sarakstā.

Tomēr gadās strīdi, kad, piemēram, ar mantojuma atstājēju kopā dzīvojošs tuvinieks apgalvo, ka kāds dārgs priekšmets pieder viņam, nevis mantojuma atstājējam.

Mantinieki var lūgt iekļaut inventāra sarakstā sadzīves priekšmetus, dzīvokļa iekārtu un citu kustamu mantu, ja nav strīdu par šo mantu piederību mantojuma atstājējam. No kustamām lietām inventāra sarakstā parasti norāda vērtīgas gleznas vai citus dārgus mākslas priekšmetus, kolekcijas, lai vēlāk, kad gribēsiet šīs vērtīgās lietas pārdot, nerastos jautājumi par to, kādā veidā jūs šīs vērtības esat ieguvuši.

Svarīgi. Inventāra tiesība ir jāpiesaka divu mēnešu laikā no mantojuma atstājēja nāves dienas.