Lielais jautājums: Kas vainīgs pie valsts naudas izšķērdēšanas - zagšana, korupcija vai stulbums?

Uzņēmējs Pēteris Šmidre saka, ka mēs esam iestiguši sociālistiskajā sistēmā, kas neparedz saimniecisko pieeju ekonomikā. Rakstnieks Jurģis Liepnieks uzskata, ka atbildīga par esošo situāciju ir valdošā partija „Vienotība”, kurai vispār būtu jāpazūd no zemes virsas. Uzņēmējs un Saeimas deputāts Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) teic, ka viņu šokējusi par „Rail Baltica” projektu atbildīgo norobežošanās no tā, kad satiksmes ministrs ir palicis vienkārši par pastnieku vai kurjeru, kurš dokumentus pārnēsā no viena kabineta uz otru.

Pēteris Šmidre: esam daudz vairāk kolhozā un sociālismā nekā pirms pārdesmit gadiem

Mēs savā ekonomiskajā attīstībā un privātbiznesa attīstībā esam daudz vairāk sociālismā un kolhozu sistēmā nekā Latvijas neatkarības atjaunotnes sākumgados, gadsimtu mijā, saka uzņēmējs Pēteris Šmidre. Viņš jau sen kā teic, ka pienācis laiks valstij atņemt teikšanu daudzās biznesa jomās un to uzticēt privātuzņēmējiem:

„Mēs jebkuram varam paprasīt, kas pēc viņa domām saimnieko labāk – individuālais fermeris vai kolhozs. Nevienam nebūs šaubu par atbildi. Bet, ja pajautāsim, kas strādā labāk – valsts kapitālsabiedrība vai privātais uzņēmums, tad visi sāks aizdomāties.” Bet jo valsts daļa ekonomikā ir lielāka, jo lēnāka ir ekonomiskā attīstība, un tāpēc Pēteris Šmidre uzskata, ka ir nepieciešama privatizācija, respektīvi, valstij ir „jāatņem” teikšana ļoti daudzās ekonomikas jomās, protams, ne jau gluži visās.

„Nedrīkst valsti pielaist pie biznesa. Nu, nedrīkst! Valsts kapitālsabiedrībās viennozīmīgi ir interešu konflikts. Piemēram, „Latvenergo” vadības intereses ir gūt lielāku peļņu, bet valsts interesēs ir samazināt tos stulbos tarifus un inflāciju. Un tā ir katrā vietā (kur valsts ir noteicēja par kādu ekonomikas jomu). Ko darīt, lai attieksme pret privātuzņēmējiem būtu vairāk pozitīva, man grūti pateikt. Domāju, ka tā ir mūsu sistēmas problēma, bet pārējais ir sekas,” saka uzņēmējs.

Viņam grūti pateikt, kas vainīgs pie naudas izšķērdēšanas – zagšana. korupcija vai tā iz iztrallināta, piemēram, sadalot uzņēmumu padomes locekļu algās. Bet pie vainas ir sociālistiskās sistēmas pieeja, jo lēmumu pieņēmēju atbildība par izdarīto, par to, kur nauda pazūd, ir ļoti, ļoti nosacīta. Šobrīd mūsu ekonomiskā attīstība, salīdzinot ar pagājuša gadsimta deviņdesmitajiem gadiem un šī gadsimta sākumu, kad pats Pēteris Šmidre daudz aktīvāk piedalījās uzņēmējdarbībā, sociālisma bija mazāk, kaut arī bijušo premjeru Einara Repšes un Andra Šķēles laikā bija citas problēmas. Tomēr tolaik privātais bizness straujāk attīstījās un tie, kuri strādāja varēja arī nopelnīt:

„Galvenais, ka tolaik biznesam bija daudz mazāk šķēršļu, uzņēmēji jutās daudz brīvāki. Šobrīd viss „aplikts” ar kaut kādiem šausmīgiem noteikumiem. Tad tu varēji ar savu biznesa projektu normāli aiziet uz banku un paņemt kredītu. Bankas savā starpā konkurēja un cīnījās par saviem klientiem. Naudas plūsma ritēja, ekonomika attītījās, bet šodien ir problēmas pat atvērt rēķinu. Par to zina pilnīgi visi. Un arī nodokļi tolaik bija mazāki. Šodien iesākt jaunu biznesu, izlauzties cauri visiem nodokļiem, ir daudz, daudz grūtāk.”

Kaut gan viss nav tik ļoti melns, kā to mālē, jo jāatzīst, ka Latvija ekonomika, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, nav tai sliktākajā situācija. Mēs viennozīmīgi esam Eiropas valstu pirmajā septītniekā, kur strauji attīstās ekonomika, uzsver Pēteris Šmidre.

Jurģis Liepnieks: „Sajūta, ka šo valsti neviens nevada”

Rakstnieks Jurģis Liepnieks uzskata, ka pie pašreizējās milzīgās naudas izšķērdēšanas nevajadzīgiem projektiem laikā, kad līdzekļu pietrūkst daudz citām pamatlietām, vainīga ir valdošā partija „Vienotība”, kurai būtu jāpazūd no zemes virsas:

„Ir tāda sajūta, ka neviens šo valsti nevada. Kaut kādi procesi, kas notiek šajā valstī, notiek tā kā paši no sevis. Un tā kā tie notiek paši no sevis, tad tie notiek tādā nevadāmā, nesaprotamā un neskaidrā virzienā.” Viens no uzskatāmākajiem piemēriem šai ziņā ir „Rail Baltica” projekts. Tā kā par to ir daudz atbildīgo, tad neviens konkrēti nav atbildīgs un mēs Daugavā būvējam tilta balstus, kas nevienam nekad nebūs vajadzīgs, un staciju, kurā nezin kad un vai vispār piestās kāds vilciens. Tas attiecas arī uz daudziem citiem būvniecības projektiem, kuri tiek īstenoti laikā, kad nauda nepietiek daudz akūtākām problēmām, piemēram, onkoloģisko slimību ārstēšanai vai pārtikas pakām trūkumā nonākušiem. Jurģis Liepnieks ir pārliecināts, ka valstī nauda tiek tērēta bez nekādas stratēģiskās vadības un uzraudzības. Mūsu valdībai trūkst ambīcijas un vēlmes kaut ko izdarīt, kā tas bija premjeru Andra Šķēles un Einara Repšes laikā. Arī tolaik valdībai varēja kaut ko pārmest, bet ne gribu un enerģiju kaut ko izdarīt.

Andris Kulbergs: stulbuma un nekompetences spogulis

Piecus mēnešus, kuru laikā Andris Kulbergs vadījis Saeimas„Rail Baltica” projekta parlamentārās izmeklēšanas komisiju, viņu šokējusi tā bezatbildības un stulbuma pakāpe gan Satiksmes un Finanšu ministrijās, gan no premjera puses, kas valdījuši šī Latvijai un visai Eiropai tik nozīmīgā dižprojekta vadībā un uzraudzībā.

Tas nivelē gan premjera, gan satiksmes un finanšu ministru darbību: „Tas ir spogulis nevis klajai korupcijai, kā daudziem varētu šķist, bet gan stulbumam, nekompetencei un tīrākajam nesaimnieciskumam. Neticēju, ka šāda līmeņa projektu var uzticēt vienam Satiksmes ministrijas apakšnodaļas ierēdnim, kuram darba aprakstā rakstīts, ka darbs pie „Rail Baltica” aizņem tikai 40% no viņa darba ikdienas.” Tā nu galarezultātā Eiropas līdzfinansējums „Rail Baltica” projektam vairs nav vis 85%, kā sākumā tika stāstīts tautai, bet tikai 15%. To savādāk kā par tīrāko bezatbildību, neprofesionalitāti un bezatbildību, Andris Kulbergs nevar nodēvēt.

Kā Andris Kulbersg, Jurģis Liepnieks un  Pēteris Šmidre vērtē nadas plūsmu mūsu ekonomikā, skatieties Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.