Kalniete: Veidojot Latvijas plānu Atveseļošanās fonda izmantošanai, nevajadzētu ļauties dažādu lobiju spiedienam

Latvijā ienāks apmēram divi miljardi eiro un, deputātes ieskatā, būtiska ir valsts spēja naudu jēgpilni investēt, proti, svarīgi ir, cik ātri naudu var pārvērst reālā produktā.

"Tas ir ļoti svarīgs jautājums, lai nepieļautu kārtējos "kampšanas projektus". Es varu tikai iedomāties, kādi lobēšanas spiedieni būs piecu partiju koalīcijā, kas nāks Ministru prezidenta virzienā, un cik grūti būs šie lēmumi. Ja mēs ieliekam vienā stropā piecas bišu saimes, bez savstarpējām cīņām tur neiztikt," sacīja Kalniete.

Viņa norādīja, ka Latvija sāka gatavot šo plānu tad, kad Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena tikai izziņoja EK plānu aizņemties un, mainoties aizņēmuma summām, tas ir piekoriģēts. "Varu pieļaut, ka plānošanas daļa ir sagatavota, grūtākā būs lēmuma pieņemšana, jo ir krīzē smagi cietušas jomas, kas nav tieši saistītas ar Zaļo kursu vai digitālo ekonomiku," pauda EP deputāte.

Politiķe atzīmēja, ka pirmo reizi Eiropas Komisija ir aizņēmusies naudu 750 miljardu eiro apmērā Atveseļošanās fondam, kas nonāks pie dalībvalstīm, un šis mehānisms kalpos kā vienreizējs papildinājums Eiropas Savienības daudzgadu budžetam.

"Par abām šīm daļām sarunas ir bijušas ārkārtīgi sarežģītas arī tāpēc, ka EP pamatoti uzskatīja, ka Atveseļošanās fonda naudu nevar uzskatīt par pieplusējamu tām programmām, kas iekļautas daudzgadu budžetā, tās palielinot. Tā tas nav. Tie ir divi atšķirīgi finansējumi," sacīja Kalniete.

Viņa norādīja, ka Eiropas Tautas partijas grupa īpaši atzinīgi vērtē, ka izdevās panākt papildus 15 miljardu eiro finansējumu vadošajām ES programmām, tostarp zinātnei, pētniecībai un inovācijām, veselības aprūpei, izglītības programmai "Erasmus", aizsardzībai un ārējo robežu drošībai, kaimiņu politikai, humānās palīdzības programmām un citām. Vēl papildus viens miljards eiro paredzēti, lai Eiropa būtu labāk sagatavota neparedzētām situācijām un neprognozējamiem izaicinājumiem.

Atveseļošanās fonda sakarā viena no kaujām bija par to, vai dalībvalstu valdība pati lemj, kā izmantot šo naudu, vai tomēr būs skaidras prasības, kuras izvirzīs ES. Kalniete teica, ka ETP grupa, stingri iestājās par šādām prasībām. "Šobrīd ir noteikts, ka valdībai ir jātērē aptuveni 20%, lai veicinātu tās iniciatīvas, kas pastiprinās tautsaimniecībā digitālās ekonomikas daļu, un 37% ir jābūt saistītiem ar Zaļā kursa īstenošanas projektiem," sacīja ETP grupas viceprezidente.

Politiķe atzīmēja, ka nākamā lielā kauja saistībā ar Atveseļošanās fondu bija saistīta ar pašu resursiem, jo patlaban lielais jautājums ir par to, kā ES atdos šo parādu, lai dalībvalstu nodokļu maksātājiem nebūtu jānes liela papildus nasta. Tāpēc, Kalnietes ieskatā, ir nepieciešams paplašināt to jomu skaitu, no kurām iekasētie nodokļi tiešā veidā nonāk ES budžetā. "Dalībvalstis šajā ziņā bija ļoti negatīvi noskaņotas, bet, pateicoties Eiropas Parlamenta ļoti stingrajai nostājai šajā jautājumā, mēs esam panākuši vienošanos, no kura gada sāksies plastmasas nodokļa iekasēšana, kad būs digitālais nodoklis un kad būs CO2 pārrobežu nodoklis," teica Kalniete.

Savukārt, komentējot Ungārijas un Polijas izteiktos draudus bloķēt daudzgadu budžeta pieņemšanu, jo tika izvirzīts nosacījums sasaistīt budžeta līdzekļu saņemšanu ar likuma varas ievērošanu, Kalniete norāda, ka draudi bijuši bezatbildīgi, jo varēja padarīt par ķīlniecēm visas dalībvalstis, kā arī, protams, ietekmētu arī šo abu valstu budžetus.

Pēc politiķes sacītā, budžeta bloķēšana nozīmētu, ka 2021.gada 1.janvārī būtu pavisam nedaudzas programmas, kuras būtu iespējams finansēt tādā apjomā, kā tas budžetā ir paredzēts, bet pārējais noritētu saskaņā ar īpašu procedūru, kas nekad iepriekš nav tikusi piemērota. Tas nozīmētu, piemēram, ka gandrīz par 50-75% samazinātos finansējums kohēzijas fondiem, bet Latvijai, tāpat kā Polijai un Ungārijai kohēzijas fondi ir lielākā nauda valsts attīstībai.

"Budžeta nepieņemšana nozīmētu to, ka projekti, kas iesākti iepriekšējā budžeta ietvarā, 2021.gadā nesaņemtu finansējumu pilnā apjomā," sacīja Kalniete, atzīmējot, ka Vācijas kanclerei Angelai Merkelei izdevās atrast kompromisu – ja Polija un Ungārija nesaņems ES finansējumu, jo tās neievēro likumdošanu attiecībā uz demokrātiskajām brīvībām, tās varēs vērsties ES Tiesā.

Nevalstiskās organizācijas “VoteWatch Europe” reitingā Sandra Kalniete ierindota starp 100 ietekmīgākajiem Eiropas Parlamenta deputātiem. Viņa pārstāv partiju apvienību JAUNĀ VIENOTĪBA un, pildot doto mandātu darbam Eiropas Parlamentā, strādā Ārlietu un Starptautiskās tirdzniecības komitejās, Drošības un aizsardzības apakškomitejā, kā arī īpašajā komitejā par ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, tai skaitā plaši izmantojot dezinformāciju.

Deputāte aktīvi darbojas Austrumu partnerības ietvaros, lai sekmētu demokrātiskos procesus tādās valstīs kā Ukraina, Moldova, Gruzija un citas. Eiropas Tautas partijas (ETP) grupa ir lielākā Eiropas Parlamentā kopš 1999.gada. Pašlaik labēji centriskajā politiskā grupā strādā 187 deputāti no visām ES dalībvalstīm. Vienīgais Latvijas politiskais spēks, kas pārstāvēts vadošajā Eiropas politiskajā saimē, ir partija VIENOTĪBA/partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA.