Pasaulē pirmā gadu mijas apsveikuma kartīte tapa 1843. gadā: tajā turīgi angļu pilsoņi cilāja vīna glāzes
Tie, kuri piemirsuši saviem radiem, draugiem un kolēģiem pa pastu nosūtīt Ziemassvētku apsveikumus, vēl var pagūt laba vēlējumus nosūtīt uz Jauno gadu. Nekas vēl nav nokavēts! Tradīcija sūtīt Ziemassvētku un Jaungada apsveikuma kartītes aizsākās pirms 177 gadiem Londonā - 1843. gada nogalē, vispirms Anglijā, bet pēc tam arī pārējā pasaulē. Jauns.lv piedāvā aplūkot pirmo Jaungada apsveikuma kartīti.
Pirmā gadu mijas laimes vēlējuma kartīte tika izsūtīta no Londonas muzeja. Valkas muzejs par savu kolēģa kādreizējo inovāciju britu impērijā savā mājaslapā raksta:
“Tālajā 1843. gada decembrī tika izveidota pirmā drukātā Ziemassvētku kartīte. Interesanti, ka tradīcija iesākās nejauši muzejā Londonā. Viktorijas un Alberta muzeja direktors Henrijs Kols bija ļoti aizņemts ar ikdienas pienākumiem un apjauta, ka nepaspēs visiem uzrakstīt apsveikumus. Lai atrisinātu šo problēmu, viņš izdomāja pasūtīt nodrukātas kartītes ar zīmējumu, kuras izsūtīt pa pastu. Pastkarti uzzīmēja muzeja direktora draugs, mākslinieks Džons Kalkots Horslijs (1817 - 1903).
Uz kartītes bija attēloti trīs sižeti - ģimene pie svētku galda un cilvēki, kuri palīdz nabadzīgajiem, kā arī uzraksts “Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!”. Kartīte tika izgatavota litogrāfijas tehnikā uz cieta kartona un izkrāsota ar roku. Tajā laikā Ziemassvētku kartīšu populārākie sižeti bija ģimenes svētku mielasts, baznīcas zvani, cepts tītars vai plūmju pudiņš. Iesākumā Ziemassvētku apsveikumi bija arī ar pavasarīgu vai vasarīgu sižetu – vijolītēm, neaizmirstulītēm, puķu groziem un lidojošiem taureņiem”.
Pirmajā nodrukātajā svētku pastkartītē bija redzama tipiska turīga angļu ģimene pie svētku galda. Attēlu ietvēra rāmis ar efeju, vīnogu un vīnstīgu ornamentu. Eksemplāri, kas Henrijam Kolam palika pāri, tika tirgoti par šiliņu gabalā. Daudzi gan kritizēja atklātnītē redzamo vīna glāžu cilāšanu un uzskatīja, ka šāda kartīte mudina uz alkohola lietošanu, tomēr no pirmās tirāžas tika pārdots vairāk nekā 1000 eksemplāru. Šodien saglabājies vien apmēram 12 pirmo toreiz izgatavoto apsveikumu kartīšu oriģināli, kuri ik pa laikam nonāk arī mākslas priekšmetu izsolēs. Piemēram, 2001. gadā izsolē tika pārdota paša britu muzeja direktors Henrija Kola parakstīta kartiņa, ko viņš savulaik sūtījis savai vecmāmiņai par apmēram 32 000 eiro.
1844. gadā sāka parādīties jau citu mākslinieku zīmētas Ziemassvētku kartiņas. Populārākie tā laika Ziemassvētku kartiņu sižeti bija ģimenes svētku mielasts, baznīcas zvani, sniegā ieputināta pasta kariete, cepts tītars vai plūmju pudiņš.
Latvijā pirmā Ziemassvētku kartiņa iespiesta gan tikai vairāk kā pēc pusgadsimta, kad tās jau bija iekarojušas britu impēriju. Vēsturnieki un mākslas zinātnieki zina stāstīt, ka Latvijas teritorijā pirmā Ziemassvētku kartīte ar Rīgas skatiem tapusi 1896. gadā.
Mākslas zinātniece Irēna Bužinska, kura jau apmēram 15 gadus kolekcionē senās Ziemassvētku kartītes, stāstījusi, ka pirms simts gadiem visbiežāk cilvēki saņēma apsveikuma kartītes, uz kurām ir misticisma simbols – mušmires, cūka, kas simbolizēja pārticību, vai pakavs, kas nozīmēja īpašu veiksmi.
19./20. gadsimtu mijā bija kartītes, kurās parādījās tādas lietas, kuras mēs šodien vairs neuzskatām par pieņemamām – gan bērni, kas palīdz ieliet alkoholu vecākiem uz galda vai arī pīpējošie bērniņi, kas tagad izraisa milzīgu neizpratni, bet tas tolaik bija tāds moderns motīvs, atklāja mākslas zinātniece.
