Nākamgad gaidāmas RTU rektora vēlēšanas
Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) nākamajā, 2021.gadā, gaidāmas rektora vēlēšanas, kurām patiesībā bija jānotiek šogad, informēja augstskolā.
Šogad valdībā un parlamentā tika skatīti Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Augstskolu likumā, kas paredz mainīt augstskolu pārvaldību. Minētos grozījumus arī nākamgad turpinās skatīt Saeimā.
Universitātē norādīja, ka Augstskolu likuma grozījumi Saeimā tiek izskatīti lēnāk, nekā bija plānots, un tas ietekmē augstskolu darbu.
Piemēram, šis lēnais likumdošanas process RTU ir aizkavējis rektora vēlēšanas, kurām bija jānotiek 2020.gada decembrī, uzsvēra universitātē. Augstskolā cerēja, ka likuma grozījumi tiks pieņemti pēc iespējas ātrāk, lai jau 2021.gadu varētu sākt ar jaunu pārvaldības modeli un jaunā sakārtotā struktūrā.
Vienlaikus, komentējot nākamā gada gaidāmos notikumus, RTU atzīmēja, ka pēc Augstskolu likuma grozījumu pieņemšanas mainīsies augstskolu pārvaldība - tiks izveidotas padomes, mainīsies budžetēšanas process un atbildības jomas.
"Pārmaiņas būs grandiozas un skars lielu daļu augstskolu darbinieku," prognozēja universitātē.
Kā ziņots, kopš rudens divas reizes nedēļā notiek Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes, kurās skata likumprojektu par grozījumiem Augstskolu likumā pirms otrā lasījuma.
Līdz šim notikušajās sēdēs komisijas locekļi konceptuāli vienojās, ka augstskolās ieviešamo padomju locekļiem jānosaka "politiskās atdzišanas" periodu 24 mēnešu garumā, jāļauj Valsts prezidentam izvirzīt zinātņu universitāšu un mākslu un kultūras universitāšu padomēs vienu neitrālu padomes locekli, kā arī par rektoram, senātam un augstskolās ieviešamajām padomēm nosakāmajām kompetencēm.
Iepriekšējās sēdēs konceptuāli panākta vienošanās, ka augstskolas padome, saskaņā ar šo likumu un augstskolas satversmē noteikto kompetenci, apstiprina augstskolas satversmi un tās grozījumus. Savukārt, ja augstskolā ir izveidota Satversmes sapulce, augstskolas padome, saskaņā ar šo likumu un satversmē noteikto kompetenci, saskaņotu augstskolas satversmi un tās grozījumus pirms to apstiprināšanas Satversmes sapulcē. Tāpat konceptuāli pielemts, ka augstskolas padomei būtu veto tiesības attiecībā uz augstskolas satversmes grozījumiem.
Konceptuāli izdiskutētas arī normas, kas paredz, ka augstskolas padome apstiprina augstskolas attīstības stratēģiju un seko tās ieviešanas progresam, apstiprina augstskolas budžetu un finanšu plānu, kā ari apstiprina augstskolas gada pārskatu.
Deputāti arī konceptuāli lēmuši, ka turpmāk augstākās izglītības iestādes būs zinātņu universitātes, mākslas un kultūras universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas.
Deputāti konceptuāli lēma, ka zinātnes universitāte ir nacionāla līmeņa zinātnes, izglītības un kultūras institūcija, kura atbilstoši augstākās izglītības standartiem īsteno trīs augstākās izglītības līmeņu studiju programmas, lietišķo zinātņu augstskolas ir augstākās izglītības un pētniecības institūcijas, kuras atbilstoši augstākās izglītības standartiem īsteno bakalaura un maģistra līmeņa augstākās izglītības programmas, bet mākslu un kultūras universitātes ir augstākās izglītības, zinātnes un kultūras institūcijas, kuras atbilstoši augstākās izglītības standartiem īsteno bakalaura un maģistra studiju programmas izglītības tematiskajā jomā "Mākslas".
