Baškortostānas latviešu valodas skolotāja Ilona Saverasa iekļauta īpašā baškīru Tautu draudzības kalendārā
Latviešu valodas un kultūras skolotāja Ilona Saverasa, kura no Latvijas apmēram 2500 kilometru tālajā Baškortostānā latviešu senajā Arhlatviešu ciema (padomju gados tas pārdēvēts Maksima Gorkija vārdā) vidusskolā jau piektajai latviešu paaudzei māca latviešu valodu, kļuvusi par Baškortostānas Tautu draudzības nama izdotā 2021. gada kalendāra oktobra seju. Nākamā gada oktobra mēneša modele ir latviešu tautas tērpā saposusies Ilona.
Ilona kopā ar citu baškīru republikā dzīvojošo tautu pārstāvjiem prezentē tās daudznacionālo sastāvu, kurā goda vieta ir arī latviešiem. Viņa no Latvijas uz Arhlatviešu ciemu latviešu valodu devās mācīt 2009. gadā un šogad kopā ar tur sastapto mīļoto – Oļegu Vetsi, kura senči ir latvieši (viņa vecmāmiņas māsa uz Latviju, Ventspili, pārcēlās dzīvot jau 1985. gadā, radi dzīvojot arī Cēsīs) grasījās pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, vēsta Latvijas Radio.
Latviešu valodas skolotāja Ilona no Baškortostānas – 2021. gada kalendāra oktobra seja
Latviešu valodas un kultūras skolotāja Ilona Saverasa, kura no Latvijas apmēram 2500 kilometru tālajā Baškīrijas latviešu senajā Arhlatviešu ciema (padomju ...
Tomēr pandēmija šos plānus izjauca un Ilonai nācās palikt senajā latviešu ciemā Baškotostānas Republikā, kas ietilpst Krievijas Federācijas Pievolgas federālajā apgabalā. Starp citu, Maksima Gorkija (agrāk – Arhlatviešu) ciema vidusskola ir vienīgā vidusskola pasaulē ārpus Latvijas, kurā no pirmās līdz pēdējai klasei oficiāli pasniedz latviešu valodu, kas nav fakultatīvs vai interešu izglītības priekšmets, bet gan “pilnvērtīga” mācību programmas sastāvdaļa. Tiesa gan, to apgūst kā izvēles priekšmetu bērni, kuri to vēlas, bet tādi ir ne tikai latviešu pēcteči, bet arī krievi un baškīri.
Baškortostānas Tautu draudzības nams vēsta, ka novembra sākumā Ilona pozējusi tā sienas kalendāram, kurā viņa ir nākamā gada oktobra seju. Drīz vien pēc šīs sesijas Tautu draudzības nams republikas iedzīvotājiem Latvijas valsts svētkos – 18. novembrī prezentēja īsu videostāstu par mūsu valsti, kas, protams, arī ir tapis ar Ilonas līdzdalību.
Tā kā viņa ir patiesa Latvijas vēstnese tālajā apgabalā, kur 19. gadsimta beigās un 20, gadsimta sākumā izveidojās vairāki desmiti latviešu koloniju, no kurām lielākās bija Arhlatviešu kolonija, Bakaldīna un Austrumciems (jāpiebilst, ka Austrumciemā no 1884. līdz 1887. gadam par skolotāju strādāja rakstnieks Sudrabu Edžus). 1937. un 1938. gadā Staļina Lielā terora laikā tā dēvētās Latviešu operācijas gaitā tika nogalināti daudzi Baškīrijas latvieši - visi sabiedriski aktīvie cilvēki, turīgākie zemnieki, skolotāji, teju visi darba spējas vecuma vīrieši. Tika slēgtas visas Baškīrijas latviešu organizācijas un skolas. To darbība varēja atjaunoties tikai pēc PSRS sabrukuma.
Baškotostānas Tautu draudzības nams baškīrus iepazīstina ar Latviju:
19.-20. gadsimta mijā latvieši uz Baškīriju devās labākas dzīves un zemes meklējumos. 1897. gada tautas skaitīšanas materiālos Baškīrijā reģistrēti 3873 latvieši, 1926. gadā - 7045 latvieši. Pašreiz Baškortostānā dzīvo pusotrs tūkstotis latviešu, Maksima Gorkija ciemā ap 160. Latviešu valodā, galvenokārt, runā vecākas paaudzes cilvēki. Vidējā paaudze saprot latviešu valodu, taču to praktiski neizmanto. Jaunākā paaudze valodu nezina, prot pateikt dažus vārdus, bet viņu priekšrocība ir tāda, ka viņi aktīvi piedalās latviešu gadskārtu svinēšanā, apmeklē latviešu valodas stundas, pulciņu, piedalās nometnē „Avots”.
Vidzemes TV raidījums par Ilonu Saverasu:
Ilona Saverasa 2009. gada krīzes laikā zaudēja darbu tēvzemē un atrada nodarbošanos tālajā Baškortostānā – Arhlatviešu jeb Maksima Gorkija ciematā. Pirms gada viņa Jauns.lv atklāja: „Lēnām sevi noskaņoju, ka laiks atgriezties, esmu izdarījusi pietiekami daudz, lai ar tīru sirdsapziņu atgrieztos mājās.
2014. gadā es pametu Baškortostānu ar domu, ka neatgriezīšos. Biju nostrādājusi piecus gadus, biju izdegusi, bez spēka un idejām. Latvijā nodzīvoju pusgadu un atkal atgriezos Baškortostānā. Man neizdevās iedzīvoties, biju atgriezusies citā Latvijā, ne tajā, no kuras aizbraucu 2009. gadā. Bet toreiz 2009. gadā nebija citu iespēju. Latviešu valodas un literatūras skolotāja pat Rīgā nevarēja atrast darbu. Negribēju būt pārdevēja ar augstāko izglītību”.
Viņa stāstīja, ka Maksima Gorkija ciemata vidusskolā jau kopš 1989. gada māca latviešu valodu, kultūru un folkloru. Sākumā tās bija fakultatīvas nodarbības, bet kopš 2004. gada - mācību stundas. Katrai klasei nedēļā ir trīs latviešu valodas nodarbības. Viņa ar gandarījumu atklāja, ka Baškīrijas latviešiem “pēdējos gados ir izveidojusies cieša sadarbība ar citu tautu diasporām, piemēram, ukraiņiem, vāciešiem, baltkrieviem”:
“Man ar lepnumu jāatzīst, ka latviešu diasporai, salīdzinot ar citām, ir liels Latvijas atbalsts - gan materiāls, gan emocionāls. Latvijai interesē un rūp tās tautieši Krievijā, un savu iespēju robežās tā vienmēr ir bijusi gatava palīdzēt (Latviešu valodas aģentūra, Pasaules brīvo latviešu apvienība, Latvijas vēstniecība Maskavā, Ārlietu ministrija)”.
“Current Times” raidījums “Cilvēks kartē” par latviešu valodas skolotāju Ilonu tālajā Baškortostānā:
Īpaša Arhlatviešu vidusskolas „vizītkarte” ir latviešu ansamblis „Atbalss”. Pašreiz ansamblī dejo jau piektā skolnieču paaudze, kas piedalījusies arī lielajos Dziesmu svētkos Rīgā.