Kāpēc, piesakoties pensijai, nepieciešams vidusskolas atestāts? Atbilde uz šo un citiem jautājumiem par pensijām
Žurnāls "Likums un Taisnība" saņēmis vairākus lasītāju jautājumus par pensijām, uz kuriem centās rast atbildes Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
Skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vecākās ekspertes Sanita Letapura un Liene Glušaka un Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska.
Dienests Igaunijā
Mans tēvs nesen aizgāja vecuma pensijā, viņam pensiju aprēķināja 300 eiro. Pensijas stāžā nav iekļauti obligātā dienesta gadi padomju armijā, kad viņš dienēja Igaunijas teritorijā, jo tēvam neizdevās sameklēt šos dokumentus. Ja tēvs sameklēs attiecīgās arhīva izziņas, vai viņam pārrēķinās vecuma pensiju?
Jā, iesniedzot dokumentus par darba stāžu un tam pielīdzināmajiem periodiem, piešķirto vecuma pensiju var pārrēķināt. Tiesību normās ir noteikts, ka Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžu līdz 1990. gada 31. decembrim veido Latvijā un arī ārpus Latvijas uzkrātais darbam pielīdzinātais periods – dienests PSRS Bruņotajos spēkos.
Ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem apdrošināšanas stāžu veido tikai Latvijas teritorijā uzkrātais obligātais aktīvais militārais dienests PSRS Bruņotajos spēkos.
Vienlaikus jāņem vērā, ja dienesta periods ir uzkrāts Lietuvas vai Igaunijas teritorijā, tad tas ir vērtējams saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu nosacījumiem, kas nozīmē, ka par šo periodu būtu tiesības saņemt pensiju no attiecīgās valsts.
Līdz ar to, lai noteiktu, vai personai būs tiesības uz Latvijas vecuma pensijas pārrēķinu, jāvērtē konkrētā situācija. Lai iegūtu detalizētu informāciju, personai jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
Darbu LOTOS vienībā stāžā neieskaita
Mans darba stāžs līdz 1995. gada beigām ir 16 gadi, 11 mēneši un dažas dienas. Skolas laikā vasarā strādāju LOTOS vienībā, bet tad nevienam neizsniedza darba grāmatiņu. Vai par darbu LOTOS var sameklēt arhīva izziņu un šo laiku iekļaut darba stāžā, lai stāžu palielinātu līdz pilniem 17 gadiem?
Nē, darbs LOTOS vienībā neietilpst darba stāžā, jo šo vienību dalībniekiem nemaksāja darba algu. Abreviatūra LOTOS tulkojumā no krievu valodas nozīmē – Latvijas vecāko klašu skolēnu darba un atpūtas vienība. Skolēni vasarā kolhozos kaplēja bietes un veica citus darbus, bet algu nesaņēma. Viņiem nodrošināja ēdināšanu un telpas dzīvošanai, parasti kādā skolas ēkā.
Darba periodi līdz 1995. gada 31. decembrim pielīdzināmi apdrošināšanas stāžam, ja tie ir pierādīti ar dokumentiem (darba grāmatiņu, darba līgumu un dokumentiem par tā izpildi, kuros ir norāde par attiecīgā darba perioda pabeigšanu, arhīva izziņu, darba devēja izziņu, tiesas spriedumu), ievērojot toreizējos normatīvajos aktos noteikto darba attiecību nodibināšanas minimālo vecumu, kas līdz 1972. gada 30. septembrim bija 14 gadi, no 1972. gada 1. oktobra līdz 1995. gada 31. decembrim – 15 gadi. Ja strādājāt jaunākā vecumā, šo laiku darba stāžā diemžēl neieskaitīs.
Savukārt, ja strādājāt kolhozā, ar ierakstu darba grāmatiņā var nepietikt. Būs nepieciešama arhīva izziņa, kurā norādīti mēneši, kuros jums reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums.
Bērna kopšanas laiks mātēm dažādos gados
Līdz kuram gadam bērna kopšanu līdz astoņu gadu vecumam ieskaita apdrošināšanas stāžā? Vēlāk mātēm, kuras mājās audzināja bērnu, lai šos gadus ieskaitītu apdrošināšanas stāžā, bija jāmaksā kaut kādas niecīgas iemaksas, burtiski santīmi. Taču šo likuma normu īpaši neafišēja, un lielākā daļa šīs iemaksas neveica. Tagad šīm viņām šo bērnu kopšanas laiku neieskaita stāžā. Lūdzu, paskaidrojiet šo kārtību konkrētāk.
Laiks, kad māte audzinājusi bērnu līdz astoņu gadu vecumam, tiek iekļauts apdrošināšanas stāžā līdz 1990. gada 31. decembrim.
Laikā no 1991. gada 1. janvāra līdz 1995. gada 31. decembrim bērna audzināšanas laiku iekļauj apdrošināšanas stāžā tikai tad, ja par šo laiku māte pati veica sociālā nodokļa maksājumus, kuru lielums bija 1% no valstī noteiktās minimālās algas.
Mūsu laikiem tās bija niecīgas summas. Tā, no 1992. gada 1. jūnija minimālā mēnešalga Latvijā bija 7,50 lati, no 1993. gada 1. maija – 15 lati, no 1994. gada 1. aprīļa – 22,50 lati, no 1994. gada 1. oktobra – 28 lati mēnesī.
Atmiņu stāsts
Atceras kāda māte: “Štatu samazināšanas dēļ 1994. gadā mani atlaida no darba. Gāju uz Pensiju un pabalstu daļu interesēties par bezdarbnieka pabalstu. Man paveicās, jo tur bija ļoti laba darbiniece, kura man ieteica samaksāt šīs sociālās apdrošināšanas iemaksas. Drīkstēja maksāt par šo gadu, kā arī par iepriekšējo un nākamo gadu. Par 1991. un 1992. gadu vairs nevarēja samaksāt, tos gadus zaudēju. Samaksāju uzreiz par 1993., 1994. un 1995. gadu, kopā tie bija četri lati ar santīmiem. Tā es tiku pie trim stāža gadiem. Tiem laikiem četri lati bija pietiekami liela nauda. Kad vēlāk atradu pagaidu darbu skolā par apkopēju, mana alga bija 50 latu mēnesī.”
Taču presē un TV nekādas informācijas nebija, tāpēc lielākā daļa šīs iemaksas neveica un zaudēja stāža gadus.
Vēlāk, laika periodā no 1996. gada 1. janvāra līdz 1996. gada 31. decembrim, apdrošināšanas stāžā ietilpst laiks, kad valsts veic sociālās apdrošināšanas iemaksas par personu, kas kopj bērnu līdz triju gadu vecumam. No 1997. gada 1. janvāra apdrošināšanas iemaksas valsts maksā par personu, kura kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam un saņem bērna kopšanas pabalstu vai vecāku pabalstu.
Kad vajadzīgs vidusskolas atestāts?
Tagad, piesakoties vecuma pensijai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbinieki prasa uzrādīt vidusskolas beigšanas atestātu. Daudziem tas sagādā problēmas, jo šo dokumentu augstskolu absolventi nav saglabājuši. Kāpēc tiek prasīts vidusskolas atestāts, jo mācību laiks vidusskolā taču neietilpst darba stāžā?
Tiesību normā ir noteikts, ka apdrošināšanas stāžu līdz 1990. gada 31. decembrim veido Latvijas un bijušās PSRS teritorijā uzkrātais darbam pielīdzinātais periods – mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas, bet ne vairāk par pieciem gadiem attiecībā uz specialitātēm, kurās izglītības iegūšanai bija noteikti ne vairāk kā pieci gadi, un ne vairāk par sešiem gadiem attiecībā uz specialitātēm, kurās izglītības iegūšanai bija noteikti vairāk nekā pieci gadi.
Tas nozīmē, ja students kādu gadu bija paņēmis akadēmisko atvaļinājumu, šo laiku darba stāžā neieskaitīs. Ja cilvēks mācījies augstākajā mācību iestādē, vidusskolas atestāts nav nepieciešams. Tas būs vajadzīgs, ja pēc vidusskolas beigšanas esat mācījies kādā vidējās speciālās izglītības iestādē, piemēram, tehnikumā vai medicīnas māsu skolā.
