Latviešu ārste Anastasija par Covid-19 ierobežojumiem: "Japānā ir daudz trakāk nekā Latvijā, bet neviens neprotestē"

Japānā sejas aizsargmaskas jāvalkā pilnīgi visur, arī izejot pastaigāties dabā vai iznesot atkritumus no mājas. Savukārt valstī, kuru uzskatām par vienu no tehnoloģiskās attīstības pirmrindniecēm, ir problēmas ar internetbankas norēķiniem vai iepirkšanos internetveikalos. Tādēļ, pēc ārstes ieskatiem, situācija Latvijā ir daudz labāka un cerīgāka. Vienīgi mums jāievēro epidemiologu ieteikumi un drošības pasākumi. Oprisņaka pastāstīja:

“Mums, Latvijā, daudz kas ir labāk. Japāņiem gan ir jaudīgākais pasaules superdators, bet tajā pašā laikā daudzviet veikalos nevar maksāt ar karti un ir problēmas ar internetbankas norēķiniem.

Maskas jānēsā arī tualetē un iznesot atkritumus

Bet maskas gan visi valkā bez ierunām. Maskas ir jānēsā visur. Ne tikai veikalā vai sabiedriskajās vietās, bet visur!

Tās novilkt var tikai, kad atgriezies mājās. Bet citādi, tiklīdz tu izej ārā pa dzīvokļa durvīm, tev jābūt maskā: uz ielas, sabiedriskajā transportā, darbā, veikalā, tualetē, liftā, ēdnīcā – vienalga kur! Ēdināšanas vietu gadījumā, masku var novilkt tikai uz ēšanas laiku. Manās bildēs no universitātes ēdnīcas var redzēt, ka ēdiena (vai kafijas dzeršanas) laikā man maska vienmēr guļ blakus uz galda. Pabeidzi ēst - uzreiz velc atpakaļ!

Masku valkāju visu dienu: laboratorijā, braucot ar riteni, pastaigājoties un pat tad, kad izeju iznest atkritumus. Tā šeit dara visi. Zem deguna vai uz zoda neviens nenēsā. Starp citu, maskas jānēsā arī bērniem. Pavisam maziņiem – nē, bet kaut kur no četru gadu vecuma gan.

Pa šo laiku esmu pieradusi pie maskas. Reizēs, kad sazvanos ar draugiem caur “Zoom” vai "Whatsapp” un kameras priekšā esmu ar “pliku” seju, sajūtos ļoti jocīgi, un pat nedaudz intīmi.

Vienreiz izgāju gaitenī bez maskas (kaut kā biju galīgi par to aizmirsusi). Pie lifta satiku kaimiņu maskā un sajutos tā it kā būtu izgājusi ārā bez biksēm. Protams, uzreiz skrēju atpakaļ pēc savas maskas.

Vai maskas palīdz? Domāju, ka jā. Hirosimā (pilsētā, kur tagad atrodos) dzīvo 1,2 miljoni, un inficēto skaits tajā 23. decembrī bija 79 un divi nāves gadījumā, bet Latvijā, kur dzīvo 1,9 miljoni, jaunatklāto gadījumu skaits bija 1145 un 20 nāves".

“Visvairāk ienīstu vēdināšanu”

“Ar distancēšanos šeit gan ir grūtāk,” turpina Oprisņaka. “Šeit nav tāda noteikuma par divu metru distanci, un cilvēki joprojām pulcējas, īpaši pilsētas centrā, un arī kafejnīcās un veikalos. Tas, protams, atspoguļojas arī uz skaitļiem. Pēdējās nedēļās inficēto skaits manā pilsētā ir strauji pieaudzis un pilsētā esot vislielākais inficēto skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Protams, iesaka nepulcēties, atturēties no ceļošanas un publisku vietu apmeklējuma. Uz katra stūra ir salikti roku dezinfekcijas līdzekļi.

Covid-19 apkarošanas pasākums, ko es visvairāk ienīstu, ir telpu vedināšana. Japānā nav centrālas apkures. Lai arī atrodos dienvidos, pašlaik mums ir +2, +5 grādi. Vedināšanas dēļ telpās ir palicis ļoti auksti un laboratorijā sēžu vilnas šallē. Uz tualeti vispār labāk neiet, jo tur nav karstā ūdens. Tā kā pandēmija nav tas ērtākais laiks.

Latvijā labāk attīstītas tehnoloģijas nekā Japānā

Salīdzinot ar Japānu, Latvijai ir vairākas priekšrocības:

* mazāks cilvēku blīvums, un līdz ar to iespēja fiziski distancēties;

* labāk attīstītas tehnoloģijas, kas ļauj strādāt no mājām, veikt tiešsaistes maksājumus, izmantot bezkontakta norēķinus, daudzas lietas risināt caur internetu, elektroniski, kā arī pasūtīt ēdienu uz mājām.

Šeit tas viss, diemžēl, nav pieejams. Ticiet vai nē. Latvija tik tiešām tehnoloģiju ziņā ir labi attīstīta valsts, un mums tas ir jāizmanto savā labā.

Latvijas problēma pašlaik ir disciplīna, cieņa pret citiem, kā arī, laikam, izglītības līmenis. 

Bet Latvijā nemaz nav tik bezcerīgi, ka mēs dažreiz domājam, un problēmas, kuras mums ir, ir atrisināmas”.

Japāņiem jāmācās “pofigisms” bet mums – disciplīna un cieņa

Salīdzinot Latvijas cilvēku un japāņu attieksmi pret pandēmijas uzliktajiem ierobežojumiem, uzkrītoša ir uzvedība, disciplīnas jautājums:

“Viena liela atšķirība, ko saskatu, ir kopējā disciplīna. Šeit tiešām visi valkā maskas. Ne zem deguna, ne uz zoda, ne uz pieres, bet tā, kā nākas.

Šeit nav tādas attieksmes - masku nevilkšu principa pēc, esmu kaut kas “īpašs”. Šeit nemīl “īpašos”. Šeit nav “kruti” izcelties no masas. Tam ir savi plusi un mīnusi. Pa šo laiku esmu redzējusi varbūt pāris cilvēkus bez maskas uz ielas - kad minas ar riteni. Jā, piekrītu, ka maska, braucot ar riteni vai pastaigājoties vienam parkā, ir absurdi. Bet tik ļoti viņi šeit ir apzinīgi! Šeit nav tāda “pofigisma” un necieņas kā Latvijā. Un atkal - arī, “pofigismam” ir labās puses. Tikai jāzina, kad tas ir noderīgs, un kad tas sāk kaitēt mums pašiem.

Japāņiem derētu iemācīties veselīgu “pofigismu”, bet mums, veselīgu disciplīnu un savstarpējo cieņu”.

Japānas ekonomikas ministrs: “Situācija ir kritiska”

Tomēr neskatoties uz visiem piesardzības pasākumiem, Covid-19 uzbrukums Japānai ir biedējošs. Uzreiz pēc Jaungada svinībām galvaspilsēta Tokija un trīs tuvējās prefektūras lūgušas valdību izsludināt ārkārtējo stāvokli, lai ierobežotu straujo jaunā koronavīrusa izplatību.

“Apzinoties dzīvības vērtību, mēs kopā izsakām šādu lūgumu,” paziņojusi Tokijas gubernatore Juriko Koike, tiekoties ar Japānas ekonomikas ministru Jasutoši Nišimuru, kā arī Saitamas, Čibas un Kanagavas prefektūru vadītājiem.

Japānā, īpaši lielajās pilsētās, Covid-19 izplatība pēdējā laikā pieaug. “Vīruss nepazīst kalendāru,” uzsvērusi Koike, paužot satraukumu, ka slimnīcas ir pārpildītas un Covid-19 pandēmija ietekmē arī pārējo veselības aprūpi.

Ekonomikas ministrs Nišimura, kurš Japānas valdībā atbild par reakciju uz pandēmiju, atzinis, ka situācija ir kritiska. Viņš lūdzis gubernatorus aicināt iedzīvotājus bez vajadzības neatstāt mājas pēc pulksten 20.00, bet restorānus pārtraukt alkohola pārdošanu jau septiņos vakarā un slēgt durvis pulksten 20.00.