"Darbības imitēšana," tiesībsargs un citi eksperti skarbi kritizē valdības rīcību pandēmijas laikā

"Situācija, cik daudz sabiedrības locekļiem bija sarežģīti saņemt dīkstāves pabalstu atšķirīgo sociālo iemaksu dēļ izgaismoja to, cik ilgstoši valdība bija pieļāvusi nodokļu regulējumu, kas nebija solidārs un ilgtspējīgs.

Situācija, kad ir gultas, bet nav ārstu un medmāsu ir sekas ilgstošai medicīnas darbinieku atalgojuma problēmu ignorēšanai," sacīja tiesībsargs Juris Jansons. Sabiedrība un eksperti asi kritizē valdības haotiskos lēmumus.

Piemēram, aizliegums brīvdienās tirgot daļu no precēm radīja pamatīgu drūzmēšanos citās dienās. Arvien biežāk izskan kritika par to, ka lēmumus pieņem vien tādēļ, lai parādītu, ka kaut kas tiek lietas labā darīts nedomājot par loģiku.

"Nereti ir situācijas, kad lēmumi tiek pieņemti nevis tāpēc, ka ir nepieciešami, bet tādēļ, lai varētu imitēt darbību, lai nepārmestu bezdarbību. Bieži vien šīs demokrātiski ievēlētās institūcijas ir baiļu varā.

Šajā gadījumā ne jau tik daudz baiļu varā no pandēmijas vai tamlīdzīgi, bet baiļu varā, ko par mūsu katru gājienu teiks prese vai vēlētāji, bet tā ir neizbēgama parādība šajās sistēmās un šīs bailes var vienā mirklī arī nonākt līdz panikai valdības līmenī," uzskata tiesību zinātņu doktors Edvīns Danovskis.

"Ir notikusi uzticības krīze, kas arī lielā mērā saistīta ar šo informācijas telpas revolūciju, jo šobrīd uzticība centrālai varai, politiķiem, arī zinātniekiem krītās. Strauji krītās.

Diemžēl šī uzticība nevis pārslēdzas uz citu zinātnisku žurnālu vai kaut ko tiešām autoratīvu, bet pārslēdzas uz kaimiņu Janku. Kaimiņu Jankam mēdz būt lielāka ticamība daļai sabiedrības acīs nekā ekspertiem," uzskata NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors
Jānis Sārts.

Tāpat Jansons vērsa uzmanību, ka Covid-19 straujās izplatības dēļ valdībai ir jāsper ātri soļi, bet tas nenozīmē, ka tie var būt nepārdomāti un pret cilvēktiesībām vērsti.