Cik tālu no dzīvojamām mājām drīkst norisināties medības?
Medniekiem nav tiesību svešā mežā medīt dzīvniekus bez meža īpašnieka atļaujas. Tomēr likumā nav noteikts, cik tālu no jūsu mājām drīkst notikt medības. Piemēram, ja jūsu zemes robeža beidzas tūlīt aiz viensētas pakša un tur sākas jau cita īpašumā esošs mežs, medniekiem nevar aizliegt pa to dzīties pakaļ medījumam.
“Dzīvoju lauku īpašumā plašu meža teritoriju tuvumā, lielākās mežu platības pieder valsts akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži”.
Nesen pa “Latvijas valsts mežu” izbūvēto ceļu mežā devās karavāna ar dažāda veida vieglajiem automobiļiem. Pēc dažām stundām visa karavāna brauca atpakaļ un nogriezās nevis šosejas virzienā, bet gan gar manu māju, tad pa man daļēji piederošu ceļu iebrauca kaimiņu īpašumā, kura sastāvā arī ietilpst mežs. Automašīnas šie cilvēki novietoja manu kaimiņu īpašumos. No automašīnām izkāpa cilvēki signālvestēs, bruņojušies ar ieročiem. Kļuva skaidrs, ka tie ir mednieki.
Neapšaubāmi bija skaidrs, ka blakus esošajā meža gabalā notiks medības, un pēc brīža tās arī sākās.
Sazinājos ar meža gabala īpašnieci, kura todien neatradās mājās, un noskaidroju, ka viņai par medībām nekas nav zināms un viņa atļauju medīt savā īpašumā nav devusi. Arī es nebiju devis atļauju bruņotiem cilvēkiem braukt pa manu īpašumu un trokšņot, tā man sabojājot brīvdienu.
Vēl jāatzīmē, ka mednieki (masts) izvietojās 100-200 metru attālumā no manām mājām. Turklāt mednieku uzvedība jau pēc medību beigšanas bija visai trokšņaina. Tādēļ man jautājumi:
* Cik lielā attālumā no dzīvojamām mājām vispār drīkst norisināties medības?
* Vai drīkst medīt teritorijās (šai gadījumā runa ir par privātmežu), kuru īpašnieki tam nav devuši atļauju?
* Vai mednieki drīkst bez atļaujas iekļūt svešā īpašumā un pārvietoties pa to?”, jautā žurnāla “Likums un Taisnība” lasītājs Andris.
Zemkopības ministrijas Meža departamenta atbildes “Likumam un Taisnībai” sniedza ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte:
“Līdz 2014. gadam bija nosacījums, kas liedza medīt tuvāk par 200 metriem no apdzīvotām vietām un ēkām. Tomēr praksē viensētu gadījumā šis regulējums ierobežoja iespējas likumīgi aizsargāt savu īpašumu (sējumus, stādījumus, kā arī lauksaimniecības dzīvniekus un mājdzīvniekus) pret savvaļas dzīvniekiem un attiecīgi šo nosacījumu no tiesību normām svītroja, saglabājot visus nosacījumus, kas attiecas uz drošību medībās un jo īpaši šaujamieroču izmantošanā.
Medīt teritorijās (arī privātmežos), kuru īpašnieki tam nav devuši atļauju, nedrīkst. Saskaņā ar Civillikuma 935. pantu zemes īpašniekam ir tiesības aizliegt ikvienai svešai personai ķert vai medīt dzīvniekus viņam piederošās zemes robežās, bet, aizliegumu pārkāpjot, - prasīt no pārkāpēja atlīdzību. Turpmāko medību tiesību izlietojumu atbilstoši Civillikuma 1129. pantam nosaka Medību likums, kura 1. panta 9. punkts izskaidro medību tiesību būtību un izlietojumu: Medību tiesības ir tiesības zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam savā zemes gabalā medīt šajā likumā un medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Medību tiesības zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var izmantot pats vai nodot citai personai. Attiecīgi neviens nevar medīt īpašumā bez tā īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstiskas atļaujas - medību tiesību nodošanas līguma. Pārkāpējam par to paredzēta nopietna atbildība (Medību likuma 24. un 32. pants). Izņēmums ietverts vien Medību likuma Pārejas noteikumu 14. punkta 2. apakšpunktā - Āfrikas cūku mēra un klasiskā cūku mēra draudu ierobežošanas pasākumu īstenošanas nolūkos.
Nevienam nav ļauts iekļūt svešā īpašumā bez īpašnieka atļaujas, izņemot likumdošanā noteiktas amatpersonas un gadījumus, kad tas pieļaujams. Mednieki un medības nav starp šīm personām un gadījumiem, ja neskaita jau pieminēto izņēmumu saistībā ar Āfrikas cūku mēri. Protams, neviens nav pasargāts no nejaušas apmaldīšanās, tāpēc īpašniekam, ja tas nevēlas tādus gadījumus pieļaut, redzamā vietā jāizvieto informācija par risku iekļūt svešā īpašumā pret īpašnieka gribu”.
Medību noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts meža dienests sadarbībā ar Valsts policiju un Vides ministriju. Atkarībā no sabiedriskās bīstamības pakāpes ar medībām saistīto normatīvo aktu pārkāpumos vainojamās personas tiek sauktas pie administratīvās vai kriminālās atbildības. Ja pārkāpuma rezultātā tiek nodarīts mantisks kaitējums, vainīgā persona ir civiltiesiski atbildīga par savu nodarījumu.
Medību likuma VII nodaļa “Administratīvie pārkāpumi medību jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā” paredz sodus par medību noteikumu neievērošanu. Piemēram, par medīšanu vietā, kur medīt aizliegts, piemēro naudas sodu no astoņām līdz simt naudas soda vienībām, nosakot medību tiesību izmantošanas aizliegumu uz laiku līdz vienam gadam vai bez tā (viena naudas vienība – pieci eiro).
