Kašķis Latvijas mazpilsētā: lai ieriebtu kaimiņiem, ielaiž dzīvoklī dzērāju

Kādas nelielā mazpilsētas mājā ir izveidojies konflikts. Kāda dzīvokļa īpašniece savā mājoklī iemitinājusi žūpu, īres līgumu nenoslēdzot. Kundze strādā Rīgā, tāpēc dzīvoklis kādu laiku stāvējis tukšs. Kaimiņi tagad ir neapmierināti, dzērājs skandalējas, neievēro tīrību un kārtību. Namam ir sausā tualete, bet dzērājs nav laikus izsaucis zelta vedēju, lai izsūknētu šā dzīvokļa tualetes bedri.

“Es noskaidroju, ka kaimiņi ar policiju to dzērāju nevar izlikt! Viņu var izlikt tikai tiesas ceļā,” tikmēr līksmi stāsta dzīvokļa īpašniece, kurai ar kaimiņiem ir sliktas attiecības. “Tāpēc lai tas dzērājs tur dzīvo!” ieriebšana kaimiņiem kundzei sagādā prieku. Bija kaimiņi, kas gribēja nopirkt viņas dzīvokli, bet sieviete nepiekrita. Patlaban viņa īrē mitekli galvaspilsētā, bet, kad aizies pensijā, plāno pārcelties uz savu mazpilsētas īpašumu.

Patiesībā kundze ir ieriebusi pati sev. Pirmkārt, par savu ģimenes locekļu, citu dzīvoklī iemitināto personu un arī ciemiņu nodarītajiem zaudējumiem atbild dzīvokļa īpašnieks. Ja, piemēram, dzērājs noplūdinās kaimiņus vai, gultā smēķējot, aizmigs un izcelsies ugunsgrēks, apdrošinātāji kaimiņiem izmaksās kompensāciju un pēc tam zaudējumus piedzīs no šīs kundzes, kuras ciemiņa (nosauksim viņu tā) vainas dēļ būs radies kaitējums.

Otrkārt, namam ir apsaimniekotājs, un tas varēs kundzei iesniegt rēķinu par mājas kopīpašumam nodarītajiem zaudējumiem.

Treškārt, arī par laikus neizsūknētu tualetes bedri pašvaldība sodīs ne jau dzērāju, bet gan dzīvokļa īpašnieci.

Ceturtkārt, ja dzērājs skandalēsies un kaimiņi sauks policiju, arī tad kārtības sargi prasīs paskaidrojumus no dzīvokļa īpašnieces.

Piektkārt, kaimiņi var ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par to, ka kundze no saņemtās īres maksas nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Un kundze saņems pieklājīgu atgādinājuma vēstuli no VID. Īpašniece daudzo gadu laikā gan nav atradusi laiku, lai privatizēto dzīvokli ierakstītu zemesgrāmatā, tas ir tikai kadastrā reģistrēts uz viņas vārda, un formāli pēc Civillikuma viņa ir nevis īpašniece, bet gan tiesiskā valdītāja, taču šādas nianses viņu neatbrīvos no atbildības.

Un vēl viens – sestais – arguments. Kundze grib saglabāt dzīvokli savām vecumdienām, taču dzērājs to, iespējams, būs pārvērtis par smirdīgu ūķi. Nāksies mest ārā visas mēbeles un taisīt pamatīgu remontu, kas maksās daudzus tūkstošus. Tāda būs cena par vēlmi ieriebt kaimiņiem. Jo jebkurā karā, arī ar kaimiņiem, uzvarētāju nav, ir tikai zaudētāji.

Kā rīkoties kaimiņiem?

Konsultē Aivars Gontarevs, dzīvojamo māju pārvaldīšanas eksperts:

“Ja dzīvoklī iemitinātais īrnieks veic darbības, par kurām var piemērot administratīvo sodu (piemēram, traucē naktsmieru), kaimiņi var saukt pašvaldības policiju. Ja šāds cilvēks jums izsaka draudus, ziņojiet Valsts policijai.

Var arī informēt Valsts ieņēmumu dienestu par to, ka dzīvokļa īpašniece no saņemtās īres maksas nemaksā nodokli.

Saprātīgi izīrētāji pārbauda, kādus cilvēkus laiž savā īpašumā, un neizīrē to problemātiskiem īrniekiem, piemēram, dzērājiem, narkomāniem vai cilvēkiem bez regulāriem ienākumiem un ar uzvedības problēmām. Dzīvokļu īpašnieki saprot, ka šādi īrnieki viņiem var radīt zaudējumus, jo ne tikai nesamaksās īri, bet arī var palikt parādā par komunālajiem pakalpojumiem.

Diemžēl ir pieredzēti gadījumi, kad dzīvokļu īpašnieki, kuri ar negodīgām metodēm grib savā īpašumā iegūt visu māju, nodarbojas ar komunālo teroru un tīšuprāt savā dzīvoklī iemitina dzērājus, klaidoņus vai tamlīdzīgus problemātiskus īrniekus ar mērķi padarīt pārējo kaimiņu dzīvi neciešamu un panākt, lai viņi piekrīt savus dzīvokļus pārdot par lētu cenu.

Mājas iemītniekiem ieteicams apdrošināt savus dzīvokļus un iedzīvi, lai pasargātu sevi no iespējamajiem zaudējumiem, ko var nodarīt šāds bīstams kaimiņš.”