Jau rīt sāksies gada tumšākais ceturksnis, kas ilgs 3 mēnēšus

Atbilstoši portālā "timeanddate.com" publicētajiem datiem solārā ziema turpināsies līdz 4.februārim. Šajos trīs mēnešos saules spīdēšanas ilgums Rīgā būs mazāks par astoņām stundām un 43 minūtēm dienā. Īsākā diena būs 21.decembris, kad laika sprīdis starp saules lēktu plkst.9 un rietu plkst.15.43 būs vien sešas stundas un 43 minūtes.

46 dienas pēc ziemas saulgriežiem - 5.februārī - sāksies solārais pavasaris, kas turpināsies līdz 6.maijam. Šajā periodā dienas garums palielināsies no nepilnām deviņām stundām līdz nepilnām 16 stundām.

Nākamā gada gaišākais ceturksnis sāksies 7.maijā un noslēgsies 5.augustā, kad solāro vasaru nomainīs rudens.

Gadalaikus iedala dažādi. Astronomiskais rudens šogad sākās 22.septembrī un noslēgsies 21.decembrī, kad būs ziemas saulgrieži. Astronomiskā ziema turpināsies līdz pavasara ekvinokcijai 20.martā.

Savukārt meteoroloģiskā ziema sākas tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra vismaz piecas dienas pēc kārtas ir zemāka par nulli. 2019.-2020.gada tumšajā periodā daudzviet Latvijā meteoroloģiskā ziema neiestājās, bet šogad tā var sākties jau novembra vidū.

Jau ziņots, ka tuvākajos mēnešos gaisa temperatūra Latvijā caurmērā būs virs klimatiskās normas, taču ciklonu aktivitāte prognozēta mazāka nekā pagājušajā ziemā, tādēļ bieži gaidāms mierīgs laiks, savukārt aukstuma periodos vietām iespējama stipra snigšana.

Dānijas Meteoroloģijas institūts paredz, ka novembrī un decembrī laikapstākļus bieži noteiks anticiklons, tādēļ vidējais vēja ātrums un nokrišņu daudzums varētu būt mazāks par normu, savukārt janvārī iespējama Atlantijas ciklonu pastiprināšanās - vējaināks un nokrišņiem bagātāks laiks.

Vidējā gaisa temperatūra Baltijas reģionā un Austrumeiropā gaidāma zemāka nekā pagājušajā ziemā, taču tā joprojām būs virs normas, prognozē "AccuWeather". Šoziem gaidāmi aukstuma viļņi un periodisks sniegs, kā arī lielāks sniegputeņu risks, lai gan 2020.-2021.gada ziema Ziemeļeiropā nebūs tik vējaina kā iepriekšējā.