Izstrādāti priekšlikumi pirmsskolas pedagogu atalgojuma un darba slodzes pilnveidei
foto: unsplash.com
Foto ilustratīva nozīme.
Tava izglītība

Izstrādāti priekšlikumi pirmsskolas pedagogu atalgojuma un darba slodzes pilnveidei

Jauns.lv / LETA

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadītajā pirmsskolas izglītības darba grupā izstrādāti priekšlikumi pirmsskolas pedagogu atalgojuma un darba slodzes pilnveidei, informēja ministrijā.

Izstrādāti priekšlikumi pirmsskolas pedagogu atalg...

Pēc IZM paustā, nepieciešams pakāpeniski vienādot pirmsskolas pedagoga un vispārējās pamata un vidējās izglītības pedagoga vienas stundas izmaksu, bet ikdienas darbu katrai pirmsskolas izglītības iestādei ļaut organizēt atbilstoši savai specifikai un iespējām.

Savukārt visu pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojums pakāpeniski jāfinansē no valsts budžeta, paredz darba grupas izstrādātie priekšlikumi.

Ministrijā informēja, ka šie priekšlikumi tiks izmantoti, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos pirmsskolas izglītības iestāžu darba organizācijas, pedagogu darba samaksas un pedagogu darba slodzes pilnveidei.

Šā gada sākumā izveidotajā darba grupā strādāja pārstāvji no IZM, Valsts izglītības satura centra (VISC), Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Labklājības ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra, Latvijas Pašvaldību savienības, Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Universitātes, kā arī dažādu novadu pirmsskolas izglītības iestādēm un izglītības pārvaldēm.

Otrdien gan darba grupas pārstāvji, gan izglītības eksperti un izglītības darbinieki bija aicināti uz tiešsaistes konferenci "Pirmsskolas izglītība pārmaiņu laikā", kuras laikā viņi iepazinās gan ar darba grupas priekšlikumiem, gan citām pirmsskolas izglītības aktualitātēm, informēja IZM.

Konferencē IKVD pārstāvis informēja par aktualitātēm pirmsskolas iestāžu vadītāju vērtēšanā, bet VISC - par izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodiku pirmsskolās.

Tāpat dalībniekiem bijusi iespēja iepazīties arī ar labās pieredzes stāstu par digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrādi inovatīvu pirmsskolas izglītības programmu nodrošināšanai, kā arī saņemt atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.

Vienlaikus ministrijā akcentēja, ka no 2019./2020.mācību gada pirmsskolas izglītībā tiek īstenotas jaunās vadlīnijas un kompetencēs balstītais mācību saturs. Pēc gada darba veiktais monitorings ļaujot secināt, ka pārmaiņas izdevies īstenot veiksmīgi - par to liecina izglītības iestāžu paustais viedoklis, ka 75% vecāku pozitīvi novērtējuši ieviestās pārmaiņas. Aptaujā piedalījās 788 pirmsskolas izglītības iestādes, kas ir 81% no iestāžu kopskaita.

Savukārt no 2018.gada nogales līdz 2021.gadam valsts valodas pētījumu programmā "Latviešu valoda" tiek īstenots pētījums par latviešu valodas apguvi izglītības iestādēs, tajā skaitā tiek skaidrots, kā latviešu valodu apgūst pirmsskolas vecuma bērni. Kā uzsvēra Liepājas Universitātes profesore Dace Markus, pētījuma laikā iegūtie dati ļauj secināt, ka citu tautību bērniem pirmsskola bieži vien ir vienīgā vieta, kur trenēties latviešu valodas lietojumā, tāpēc mazākumtautību bērnu grupās reāla bilingvisma vide valodas apgūšanai ir ļoti svarīga.

Pēc IZM sniegtās informācijas, pirmsskolas posmā Latvijā šobrīd ir 99 000 bērnu, no tiem 42 000 ir 5-6 gadu vecumā. Pedagogu darba samaksu 5-6 gadus veco bērnu pirmsskolas grupās finansē valsts, un pirmsskolas pedagogu atalgojumam 2019.gadā valsts novirzīja 40 miljonus eiro. IZM piebilda, ka no 11 000 pirmsskolās strādājošo pedagogu gandrīz 4000 ir 5-6 gadīgu bērnu grupās.