Viendzimuma laulības. Ko īsti pāvests pateica, un kā tas jāsaprot?

Katoļu baznīcas virsgans intervijā pagājušajā nedēļā pirmizrādi Romas kinofestivālā piedzīvojušajā dokumentālajā lentē “Francesco” saka: “Homoseksuālām personām ir tiesības būt ģimenē; viņi ir Dieva bērni; viņiem ir tiesības uz ģimeni. Nevienu nedrīkst izstumt no ģimenes, vai radīt apstākļus, ka viņa dzīve šī iemesla dēļ būtu neiespējama. Tas, kas mums ir jādara, ir jārada likumīga līdzāspastāvēšana (sadzīvošana). Viņiem ir tiesības būt tiesiski aizsargātiem.” Tā vārds vārdā pāvesta teikto no itāliešu valodas iztulkojusi Latvijas katoļu Baznīcas vadība.

Savukārt citi (sekulārie) ziņu avoti latviskojot pāvesta teikto, to “vienkāršojuši”: “Homoseksuāliem cilvēkiem ir tiesības būt ģimenē. Viņi ir Dieva bērni. Ir jāpieņem civilo partnerattiecību likumi, lai viņi būtu juridiski aizsargāti” vai “Homoseksuāliem cilvēkiem ir tiesības veidot ģimenes…”

Katoļu bīskapi: “Tā nav jauna Baznīcas mācība”

Katrā ziņā šoreiz pāvesta teiktajam jāpieiet ar “skrupulozu piekasību”, jo viņš ir ne tikai diplomāts – valsts vadītājs, bet arī augsta līmeņa intelektuālis, garīgais līderis, kura katrs izteiktais vārds ir ar savu konteksta dziļu jēgu. Tā tas ir arī šajā gadījumā. Ja teikto interpretē pārāk vienkāršoti, tad to var pārprast. Un šajā gadījumā droši vien ir jāuzsver, ka pāvesta Franciska teiktais ir bijis “izrauts no konteksta”.

Zinot, ka katoļu baznīca neatzīst un nosoda homoseksuālās attiecības, daļa sabiedrības šo pāvesta citātu uzskatīja par “revolucionāru”, kas it kā esot solis uz viendzimuma laulību atzīšanu. Savukārt Latvijas katoļu bīskapi drīz vien publicēja kopīgu skaidrojumu, kurā pauda, ka pāvests būtībā jau neko jaunu nav pavēstījis. Viņš vienkārši atgādinājis, ka homoseksuāļi arī ir cilvēki – Dieva bērni, un tas jāatzīst arī laicīgajai varai, ka viņus nevajag izstumt no ģimenes, ka viņi nav pelnījuši brutālu nomētāšanu ar akmeņiem, ka viņi jāpieņem kā jebkurš cits cilvēkbērns. Pie tam runa bijusi attiecināma uz sekulāro vidi, nevis reliģisko normu vai dogmu pārskatīšanu.

Latvijas katoļu bīskapu paziņojumā teikts: “Pāvests atzīst sociāli kulturālās grūtības, kādās atrodas cilvēki ar homoseksuālām novirzēm, tāpēc iestājas par viņu juridisko aizsardzību, kas tomēr nebūtu jāuzskata par homoseksuālo pāru partnerattiecību legālu atzīšanu. (..) Pāvesta izteikumi tātad nekādi nepielīdzina homoseksuālas attiecības laulībai starp vīrieti un sievieti. Tātad, pāvests intervijā aicina vecākus neatstumt savus netradicionālās orientācijas bērnus, jo viņiem, tāpat kā visiem citiem, ir nepieciešama ģimene. (..) Filmā viņa izteiktie vārdi nekādā gadījumā nav jauna Baznīcas mācība, kas nesaskanētu ar Katoliskās Baznīcas Katehismu”.

Pēc būtības pāvests aicinājis civilo pārvaldi – sekulāro varu aizsargāt homoseksuālus cilvēkus, pat nepieminot, ka viņu attiecības būtu jālegalizē kā laulība. Pie tam pāvests arī nav strikti norādījis par kādu “ģimeni”, kurā jāiekļaujas homoseksuāli orientētiem, ir runa – seksuālām patnerattiecībām, bērna un vecāku mīlestību, radu saimi, reliģisko kopienu… Interpretācijas var būt visdažādākās.

Universitātes docents: “Seksuālas attiecības starp personām, kas neatrodas laulībā, joprojām ir grēks”

Kā īsti jātulko Franciska teiktais, Jauns.lv jautāja katoļu teologam, Latvijas Universitāte Teoloģijas fakultātes Baznīcas un reliģiju vēstures katedras docentam Dr. Hist. Eccl. Andrim Priedem. Viņš teica:

“Šodien kāda inteliģenta (interneta) komentētāja man lūdza pievērst uzmanību pāvesta lietotajam vārdu savienojumam “convivenca civile”. Uz to varu atbildēt, ka akcents uz vārdu “civile” nozīmē, ka nekādā gadījumā katoļu baznīcā netiek plānota “convivenca religiosa”. Tas ir, šī diskusija ir un paliek par laicīgās jeb sekulārās pasaules procesiem, kuros arī katram katoļticīgajam kā privātai personai ir tiesības un pienākums iestāties par kristīgas tuvākmīlestības un taisnīguma svētītu sabiedrību.

Savukārt, “convivenca religiosa” būtu nozīmējusi, ka ir pieļaujamas izmaiņas morālteoloģijas normās, svītrojot no grēku saraksta seksuālas attiecības starp personām, kas neatrodas laulībā. Bet tā kā pāvests Francisks nav minējis šo frāzi, tad nav nekādu norāžu, ka būtu sagaidāms kāds jauns reliģisks rituāls. Kā līdz šim - jebkuras dzimumattiecības, kuras notiek jebkurā citā kontekstā, kas nav baznīcas laulības konteksts, joprojām ir un paliek grēks no baznīcas skata punkta. Vienalga, vai tās ir starp viena vai pretēja dzimuma personām. Vienīgais veids, kā tām personām, kam ir gadījies sagrēkot, būtu iespējams atrast atpakaļceļu uz baznīcu - atnākt uz grēksūdzi un nožēlot izdarīto grēku; savukārt, par personām, kas nepieder pie katoļu baznīcas, minētajai baznīcai un tās pāvestam nav jurisdikcijas tiesību, respektīvi, katoļu baznīca šīs personas nevar ne pieņemt, ne izslēgt no dievgalda kopības.

Attiecībā uz iespēju pārprast pāvesta Franciska teikto. Jā, protams, ir iespējams pārprast. Jo katra puse ir ieinteresēta pāvesta sacīto interpretēt atbilstoši savām interesēm. Turklāt jebkurš tulkojums citā valodā jau ir interpretācija! Nav jāaizmirst, ka pāvests nebūt ne katrā reizē runā “'ex catdra”, tas ir, ar nemaldības svaidījumu. Iespējams, ka minētā frāze ir izskanējusi kādā konkrētā kontekstā, kur, varbūt kā Tuvajos Austrumos, pastāv iespējamība, ka persona ar netradicionālu seksuālo orientāciju var tikt nomētāta ar akmeņiem, atbilstoši atsevišķu reliģiju tradicionālajām normām”. 

Visi ir Dieva bērni – tā īsumā var formulēt pāvesta vēstījumu

Arī citi LU Teoloģijas fakultātes mācībspēki izplatījuši savu vērtējumu par pāvesta izteikumu. Lūk, daži citāti no viedokļiem, kas publicēti fakultātes mājaslapā:

Profesors Valdis Tēraudkalns: “Pāvesta viedoklis ir nozīmīgs, bet ne tāpēc, ka tā būtu zīme katolicisma mācības maiņai – pats pāvests ne tikai jautājumā par LGBT, bet pat tādā salīdzinoši mazāk kontraversālā jautājumā, kā iespējā precētiem vīriešiem kļūt par garīdzniekiem reģionos, kur priesteru akūti trūkst (konkrēti Amazones reģionā Dienvidamerikā), ir paudis teoloģiski tradicionālu pozīciju, sarūgtinot liberāļus katolicismā. Vienlaikus pāvesta izteikums ir svarīgs komunikatīvs solis, kas aicina uz iekļaušanu. Visi ir Dieva bērni – tā īsumā var formulēt pāvesta vēstījumu. (..) Zināms, ka viendzimumu pāru partnerattiecību juridiskai reģistrācijai pāvests pauda atbalsta vēl būdams arhibīskaps Argentīnā. Tiesa, arī tad viņš bija pret šo attiecību pielīdzināšanai laulībai. Līdz ar to var teikt, ka pāvesta pozīcija šajā jautājumā īsti neapmierina ne liberāļus, ne konservatīvos”.

Lektore un teoloģijas doktorante Aļesja Lavrinoviča: “Pāvests ir paudis ideju, ka homoseksuāli orientētiem cilvēkiem ir tiesības būt. Romas Katoļu baznīcā šis pāvesta viedoklis nemaina neko, taču prasa skaidrojumu. Pāvesta vārdi dokumentālajā filmā “Francesco” ir redakcionāli izgriezti no intervijas konteksta, kuru Francisks bija sniedzis meksikāņu žurnālistei Valentīnai Alazraki 2019. gadā, un kurā viņš pēc vārdiem par katra cilvēka tiesībām būt ģimenē, paskaidro, ka runa ir par bērnu un vecāku attiecībām. (..) Pāvesta izteikums par to, ka ir jārada likums, kas aizsargātu viena dzimuma personu civilo savienību, atrodas ārpus Katoļu baznīcas tiesiskā tvēruma un neparedz mainīt Katoļu baznīcas kanonisko tiesību kodeksu, nedz laulības noslēgšanas kanonisko formu. Tas nozīmē, ka pāvests komentē to, kā varētu rīkoties sekulārā sabiedrība, kurā valsts un baznīca ir dalītas. Sekulārajā sabiedrībā pieņemts likums, kas juridiski regulētu attiecības starp viendzimuma personām, neietekmēs Katoļu baznīcu, kurai ir sava likumdošana”.

Dekāne, profesore Dace Balode:  “Pāvesta izteikumi ir noteikti pozitīvāki nekā iepriekšējo pāvestu paustais, tie būtu neiedomājami, piemēram, pavēsta Benedikta mutē, kurš vēl šobrīd savā publicētajā biogrāfijā izsakās ļoti kritiski par homoseksualitāti un jaunajiem civillikumiem - jaunā attieksme viņaprāt ir “pretkristīgs kredo”. Pāvesta Franciska izteikumi uz šī fona parāda sakustēšanos šajā jautājumā visaugstākajā Romas katoļu baznīcas līmenī, lai arī, protams, te vēl nav runa par visas baznīcas teoloģijas revīziju. Taču redzams, ka tas izraisa diskusijas un jautājumus ne tikai to vidū, kas seko norisēm baznīcā no ārpuses, no publiskiem medijiem, bet arī pašas baznīcas vidū”.