Covid-19: EP deputāti aicina novērst digitālo plaisu izglītībā
Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien aicināja steidzami novērst digitālo plaisu, kas pandēmijas laikā izpaužas nevienlīdzībā attiecībā uz piekļuvi skolas izglītībai Eiropas Savienībā. Rezolūcija ceturtdien pieņemta ar 593 balsīm par, 58 pret un 36 atturoties.
Attālināta izglītība jāpadara par realitāti visiem
EP deputāti rezolūcijā pauž nožēlu, ka Eiropā joprojām ir skolēni un studenti, kuriem nav piekļuves digitālajai izglītībai, un dažās dalībvalstīs (kā Rumānijā) pat līdz 32% skolēnu vairākus mēnešus nav bijusi pieejama izglītība.
Viņi baidās par to, ka Covid-19 pandēmija apdraud iespēju mācīties veselai skolēnu paaudzei, un zaudēto mācīšanās iespēju dēļ attiecīgā paaudze, visai iespējams, nākotnē gūs mazākus ienākumus, un tas negatīvi ietekmēs darba ražīgumu un konkurētspēju Eiropas Savienībā kopumā.
Tāpēc digitālās plaisas likvidēšanai ir jābūt tūlītējai prioritātei, Komisijai veicot ieguldījumus savienojamībā un digitālajā aprīkojumā, jo īpaši attālos un lauku rajonos, kā arī apmācot skolotājus par to, kā izmantot jaunās tehnoloģijas.
Steidzami jāveic ieguldījumi, lai nodrošinātos pret otro vilni
“Daudzu dalībvalstu izglītības sistēmas joprojām nav gatavas otrajam vilnim, kas pašlaik skar Eiropu. Mums ir jādara vairāk, lai visiem garantētu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un apmācībai. Ļoti žēl, ka Padome vēlas samazināt finansējumu programmām, kas atbalsta izglītību un apmācību. Mēs atkārtojam aicinājumu trīskāršot Erasmus+ budžetu, mudinām dalībvalstis ievērojami palielināt nacionālos ieguldījumus izglītībā un atveseļošanas plānā Komisijai par prioritāti noteikt ieguldījumus izglītībā,” norādīja Viktors Negresku (S&D, Rumānija) , runājot EP Kultūras un Izglītības komitejas vārdā plenārsēdes debatēs pirms balsojuma.
Drosmīgs redzējums par Eiropas izglītības telpu
EP deputāti arī kritizē koordinācijas trūkumu Eiropas līmenī un to, ka starp dalībvalstīm krīzes laikā nav notikusi labākās prakses apmaiņa. Viņi prasa Eiropas Savienībai vairāk koordinēt dalībvalstu sadarbību un rosina izveidot platformu dalībvalstis prakses apmaiņai. Viņi aicina veidot Eiropas izglītības telpu, to padarot “no nenoteikta, uz plašiem principiem balstīta redzējuma par konkrētu darba programmu ar izmērāmiem mērķiem”.
„Mēs atzinīgi vērtējam Komisijas septembra beigās ierosināto “izglītības pasākumu kopumu”; tomēr tas ir tikai pirmais solis. Ir pienācis laiks Eiropas izglītības telpu un arī Digitālās izglītības rīcības plānu īstenot ar konkrētiem pasākumiem un to īstenošanai pietiekamu finansējumu”, pēc balsojuma sacīja ziņotāja Sabīne Ferheiena (EPP, Vācija).
Stāvoklis Latvijā un pasaulē
Izglītības un Zinātnes ministrijas veiktā aptaujā par attālinātajām mācībām Covid-19 pirmā viļņa laikā, 87% vecāku norādījuši, ka viņu ģimenei ir pietiekams mācību tehnisko līdzekļu nodrošinājums, lai īstenotu mācības attālināti. Savukārt 11% skolēnu vecāku norāda, ka ģimenei nav pietiekams mācību līdzekļu un tehniskais nodrošinājums, galvenokārt minot datora trūkumu vai to, ka ģimenē jādala viens dators uz trijiem vai četriem bērniem. Savukārt 29 % skolotāju norādījuši, ka, lai varētu pilnvērtīgi pasniegt attālināti, viņiem būtu vajadzīgs stabils interneta savienojums.
Saskaņā ar UNESCO datiem gandrīz 1,6 miljardiem izglītojamo vairāk nekā 190 valstīs, jeb 94 % no izglītojamo kopskaita visā pasaulē, nācās piedzīvot izglītības un apmācības iestāžu slēgšanu Covid-19 krīzes kulminācijas brīdī. Mazāk nekā 25 % no valstīm ar zemiem ienākumiem ir spējušas nodrošināt mācības attālināti, un pat visattīstītākajās valstīs piekļuves rādītājs digitālajai izglītībai bija aptuveni 90 %, kas nozīmē, ka arī attīstītajās valstīs ap 10 % skolēnu tika atstāti novārtā.
