Lielākā daļa izmeklētāju ir jaunas sievietes, kas "dodas dzemdēt", uz kadru trūkumu norāda Kalnmeiers

Kalnmeiers deputātiem atzīmēja, ka pirms vairākiem gadiem likvidētajai Latvijas Policijas akadēmijai ir pielikts punkts un pie šā jautājuma nav vērts atgriezties, jo naudas tās atjaunošanai nav un nebūs. "Es nežēlojos, mēs pagaidām iztiekam ar to, kas ir. Bet situācija ir tāda, ka lielās darba slodzes un mazā atalgojuma dēļ ir grūti piesaistīt kvalificētus darbiniekus," viņš teica.

Pēc ģenerālprokurora domām, lai, piemēram, Valsts policijā vēlētos strādāt profesionāļi, ir nepieciešams ieviest konkurētspējīgu atalgojumu un samērīgu darba slodzi. Algu reformu izstrādājusi Iekšlietu ministrija (IeM), tomēr tā no nākamā gada tiks īstenota "apcirptā veidā", jo finansējums netika piešķirts tādā apmērā, kā tika prasīts.

Kalnmeiers informēja, ka šobrīd trūkst gandrīz 200 cilvēku, un lielākā daļa no tiem ir izmeklētāji. Viņš stāstīja, ka pirms pāris nedēļām bijis Dobelē, kur prokurori žēlojušies par to, ka no 14 izmeklētājiem, kam būtu jāstrādā, ir tikai septiņi, turklāt tās esot tikai jaunas sievietes, kuras, pēc ģenerālprokurora vārdiem, dodas dzemdēt bērnus.

"Slodze ir dubulta, līdz ar to krīt kvalitāte, izmeklētāji ir ieinteresēti pieņemt pēc iespējas vairāk atteikumus, bet prokurori tos atkal tos atceļ, ierosina lietas. Kvalitāte ne tuvu nav tāda, kādu to gribētos redzēt, jo pamatā nāk strādāt jaunās sievietes, kuras pabeidz policijas koledžu. Sešu mēnešu apmācības kurss - tā nav augstākā juridiskā izglītība. Izpratne par kriminālprocesu ir tāda, kāda tā ir," pauda Kalnmeiers.

Viņš piebilda, ka prokurori sūdzas - kaut arī izmeklētāji cenšas strādāt, viņi savu atbildīgo jomu nepārzina tā, lai varētu savu darbu darīt kvalitatīvi.

Komisijas deputāts Kārlis Krēsliņš (NA) atzina, ka par vienu kopēju mācību iestādi visām drošības struktūrām jau ticis runāts 10.Saeimas sasaukumā, kā arī šis jautājums iekļauts valdību deklarācijās. Parlamentārietis piekrita, ka sešos mēnešos policijas koledžā nav iespējams kvalitatīvi darbam sagatavot izmeklētājus. Viņš rosināja Nacionālās aizsardzības akadēmijā veidot atsevišķu fakultāti.

Ģenerālprokurors noteica, ka jaunai mācību iestādei būtu nepieciešami vismaz desmit miljoni eiro un esot skaidrs, ka šādas naudas nebūs, tomēr runa varētu būt par specializētu mācību kursu.

Krēsliņš ieteica iestrādāt aizsardzības nozares budžetā to, ka nepieciešami līdzekļi tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācīšanai.

Savukārt opozīcijās esošās partijas "No sirds Latvijai" deputāts Ringolds Balodis ģenerālprokuroru aicināja par šādas studiju programmas izveidi parunāt ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. "Iespējams, Tieslietu ministrijā jūs nesaprot, bet tad vajag iet plašāk, jo Policijas akadēmijas jautājums netiek tālāk risināts," viņš sacīja.

Balodis arī ironiski piebilda, ka "tagad sanāk mums te gandrīz tāds anonīmo alkoholiķu pulciņš, kas viens otram pažēlojas, paraud, bet iet tālāk un velk savu grūto vezumu".

Komisijas vadītājs Ainars Latkovskis ("Vienotība") uz to atbildēja, ka komisijas sēde ar vairāku institūciju pārstāvju uzklausīšanu ir "zināma priekšspēle" pirms valdības sagatavotā nākamā gada budžeta vērtēšanas. Latkovskis norādīja, ka jautājumu par personāla apmācību aktualizēs kādā no nākamajām komisijas sēdēm, uz kurām uzaicināti tieslietu un iekšlietu ministri.

LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA