Pāvilostas dome eitanazējusi visus kaķus: arī Rūtas kundzes Pičiņu?

Pāvilostas dome rupji pārkāpa likumu, paredzot visu noķerto kaķu tūlītēju eitanāziju. Bojā gājis arī mājas kaķis, no kura saimnieces pašvaldība slēpusi informāciju.

Pičiņa pazušana

Rūtai ir 77 gadi, viņa dzīvo daudzstāvu namā Pāvilostā, Dzintaru ielā. Seniores mīlulim Pičiņam bija desmit gadi, tas bija skaists pūkains kaķis, melni sudrabotu spalvu, draudzīgs ar visiem, veselīgs, sterilizēts. Pa dienu Rūta Pičiņu laida laukā, jo nekur tālu viņš negāja, gulēja zem dzīvokļa logiem; kad pasauca, uzreiz skrēja pie saimnieces.

Kopš marta Pāvilostā ķēra ielas kaķus, un pašvaldība mājas minčiem ieteica aplikt siksniņu, lai ķērāji tos nepaņem. Arī Pičiņam ap kaklu bija siksniņa ar saimnieces uzvārdu, kaķi pazina visi mājas iedzīvotāji. Rūta 28. maijā dienas vidū Pičiņu izlaida laukā un devās pie ārsta. Kad atnāca, kaķa nebija. “Saucu visu vakaru. Naktī staigāju ap māju, kaķa nebija. No rīta zem ceriņkrūma atradu Pičiņa kakla siksniņu,” Likumam un Taisnībai stāsta Rūta.

“Sākumā domāju, ka visi noķertie kaķi ir aizvesti uz kādu patversmi, kur viņiem sameklēs saimniekus. Zvanīju uz visām Latvijas dzīvnieku patversmēm – Pāvilostas kaķi nekur nebija atvesti,” viņa turpina.

Nākamajā dienā, piektdienā, gājusi uz novada domi, bet sekretāre neko nav zinājusi. Pirmdien devusies pie domes izpilddirektora Alfrēda Magones, arī viņš atbildējia, ka neko nezinot, kaut gan bija parakstījis līgumu ar kaķu ķērāju un zināja viņa tālruņa numuru.

“Tad iedomājos piezvanīt uz veterināro aptieku Aizputē, kur pirms pāris gadiem kāda paziņa bija spiesta iemidzināt neārstējami slimu suni. Sākumā man teica, ka neko nezinot, taču es neatkāpos un zvanīju atkal,” stāsta Rūtas kundze. Beidzot saņēmusi atbildi, ka Pāvilostas kaķi atvesti 29. maijā un tajā pašā dienā visi eitanazēti...

Ielas kaķu populācija dzīvoja tuvējos dārziņos, ziemā uzturējās siltumnīcā. “Mēs viņus barojām, nesām zupu, maizi, desu, ko nu kurš. Dzīvas radības, žēl taču. Tie bija skaisti rudi kaķīši, kā dzintariņi,” stāsta Rūta.

Pašvaldība nemaksā par patversmi

“Pavasarī notika sapulce, un iedzīvotāji lūdza pašvaldību kaut ko darīt ar ielas kaķiem,” "Likumam un Taisnībai" stāsta Pāvilostas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Kurčanova. Tomēr pašvaldība pieņēma ne tikai nežēlīgu, bet arī nelikumīgu lēmumu.

Dome noslēdza līgumu ar Aizputes novadā dzīvojošo dzīvnieku ķērāju Spodri Cīruli (reģistrācijas numurs 23027011909), kurš noķertos kaķus aizveda uz SIA "Heriots" veterināro aptieku Aizputē. Aptiekai nav telpu dzīvnieku turēšanai, tāpēc visus kaķus tajā pašā dienā likvidēja.

Dzīvnieku aizsardzības likumā teikts, ka noķertie klaiņojošie dzīvnieki jānogādā patversmē, kur pašvaldība apmaksā viņu turēšanu vismaz 14 dienas.

“Nekavējoties eitanazēt drīkst tikai smagi slimus dzīvniekus, kurus nav iespējams izārstēt un kuri cieš neizturamas mokas. To nosaka veterinārārsts,” skaidro dzīvnieku aizsardzības biedrības "Dzīvnieku policija" valdes priekšsēdētāja Ilze Džonsone. "Dzīvnieku policija" vairākkārt ir iesniegusi priekšlikumu divu nedēļu termiņu pagarināt līdz vienam mēnesim, taču likumdevēji to noraidījuši.

Ja gadījies noķert mājas kaķi vai suni, saimnieks 14 dienu laikā to var sameklēt, pašvaldībai jāatklāj iedzīvotājiem, uz kuru patversmi ir aizvesti noķertie dzīvnieki, bet informācijas slēpšana parasti liecina par to, ka notiek nelikumības.

“Likums atļauj laist ārā kaķi, ja tas ir sterilizēts un potēts. Par pazīšanas zīmi var kalpot kakla siksniņa, nogriezts auss galiņš (ielas kaķiem) vai mikročips,” saka Džonsone.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. panta pirmajā daļā rakstīts: “Par klaiņojošu dzīvnieku nav uzskatāms sterilizēts kaķis, kas uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā.” Pičiņš bija sterilizēts, ar siksniņu, uz kuras bija uzrakstīts saimnieces uzvārds, un gulēja pie mājas, zem sava dzīvokļa logiem. Tātad Pičiņa saimniece likumu nav pārkāpusi, un kaķi nedrīkstēja vest prom.

Taču Pāvilostas dome visiem noķertajiem kaķiem parakstīja nāves spriedumu, arī Pičiņam. Pašvaldībā apzinājās, ka ir pārkāpuši likumu, tāpēc vilka laiku garumā, kamēr eitanazētie kaķi tiks kremēti un vairs nebūs nekādu lietisko pierādījumu.

Visā vaino ķērāju

“Varbūt to kaķi saplosīja kāds suns,” pieļauj Marita Kurčanova. Un kaķa siksniņu suns nolika zem ceriņkrūma...

Domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons un izpilddirektors Alfrēds Magone visu vainu uzveļ kaķu ķērājam: “Mums bija noslēgts līgums ar sertificētu ķērāju.” Tālākais esot viņa atbildība. Kristapsons piebilst, ka ķērājs solījis kaķus vest uz Saldus patversmi.

Tomēr pienākums slēgt līgumu ar patversmi ir pašvaldībai, nevis ķērājam. Dzīvnieku aizsardzības likuma 39. pantā rakstīts: “Vietējās pašvaldības izveido un uztur dzīvnieku patversmes, izķer, izmitina un aprūpē izķertos un atsavinātos mājas (istabas) dzīvniekus, kā arī izmitina un aprūpē bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus savvaļas dzīvniekus vai slēdz līgumu ar fizisko vai juridisko personu par šādu dzīvnieku izķeršanu, izmitināšanu, uzturēšanu un aprūpi.”

Vēlāk kaimiņi pastāstīja patiesību par Pičiņa pazušanu. Šajā mājā dzīvo Velta, kurai nepatīkot kaķi, un viņa pieteikusies ķērājam par brīvprātīgo palīdzi. Citi redzējuši, ka Velta, uzvilkusi garus gumijas cimdus līdz elkoņiem, nesusi Pičiņu. Likums nepieļauj, ka dzīvnieku ķeršanu veic persona bez attiecīga sertifikāta. Un kā cilvēks, kurš pastrādājis šādu nelietību, turpmāk skatīsies kaimiņiem acīs?

Pičiņa saimniece var vērsties tiesā gan pret brīvprātīgo palīdzi, gan ķērāju, kurš pieļāva viņas iesaistīšanos, gan pret domi, kas nepildīja likumu.

Ķērājs nosaka diagnozes?

Cik ilgi jāmācās, lai kļūtu par sertificētu dzīvnieku ķērāju? Tikai trīs stundas! Šajā īsajā laikā topošais ķērājs apgūst likumus, teoriju un praktisko apmācību pie esoša ķērāja, ar auto un aprīkojumu kursi maksā 31,30 eiro, iepriekšēja izglītība nav vajadzīga, eksāmens nav jākārto.

Latvijas Veterinārārstu biedrība rīko šādus kursus un pēc triju stundu apmācības izsniedz ķērāja apliecību, kas ir oficiāls dokuments, reģistrēts šajā biedrībā. Apliecība ir derīga līdz mūža galam, jo atkārtotas mācības nav paredzētas.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. pantā rakstīts, ka Veterinārārstu biedrība apmāca klaiņojošu suņu un kaķu ķērājus, izsniedz un anulē apliecību un reģistrē apmācītos ķērājus. Pildot šos uzdevumus, biedrība atrodas Zemkopības ministrijas funkcionālā pakļautībā.

Taču Veterinārārstu biedrībā paskaidroja, ka tā neanulē izsniegtās dzīvnieku ķērāju apliecības, pat ja ir saņemtas sūdzības.

Darbu uzskaites žurnālā ķērājs Spodris Cīrulis norādījis katra noķertā kaķa krāsu, noķeršanas datumu, laiku un vietu, kā paredz noteikumi. Un katram kaķim ierakstījis vērtējumu: “Neapzīmēts, klaiņojošs, slimību pārnēsātājs.” Vienu kaķi saimniekam izdevies izglābt, ailītē ierakstīts: “Apzīmēts, ar siksniņu, labs.” Visus pārējos astoņpadsmit kaķus ķērājs atzinis par slimību pārnēsātājiem!

“Dzīvnieku ķērājs nedrīkst noteikt diagnozes, viņam nav tādas izglītības. Diagnozes nosaka veterinārārsts. Ķērājs var ierakstīt ārēji redzamas pazīmes, piemēram, noplēsta auss,” saka Pārtikas un veterinārā dienesta Uzraudzības daļas vecākā eksperte Ineta Kupča.

Sarakstā ierakstīts melnpelēks kaķis, noķerts 29. maijā agri no rīta, arī uzskaitīts kā neapzīmēts, klaiņojošs, slimību pārnēsātājs – tas varēja būt Pičiņš.

Materiālus nosūtījām Pārtikas un veterinārajam dienestam, jūnijā tas sācis administratīvā pārkāpuma lietu, kad vēl bija spēkā Administratīvo pārkāpumu kodekss.

Pēc 106. panta par dzīvnieku labturības noteikumu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai fiziskai personai uzliek naudas sodu no septiņiem līdz 350 eiro, juridiskai personai – no 15 līdz 700 eiro. Šajā gadījumā sods nebūs iedarbīgs, jo Pāvilostas novada dome samaksās sodu no sava budžeta, ko veido no iedzīvotājiem iekasētie nodokļi.

"Noķer, sterilizē un atlaid!"

"Dzīvnieku policija" nosūtīja vēstuli Pāvilostas novada domei, atbilde nav sniegta. Izpilddirektors Uldis Kristapsons "Likumam un Taisnībai" norāda, ka vēstule bijusi informatīva un uz to neesot jāatbild. Viņš uzskata, ka noķertie kaķi bijuši slimi, ar kautiņos iegūtām brūcēm. Iedzīvotāji turpretī liecina, ka kaķi bijuši labi baroti un veselīgi.

Kaķu kolonija Pāvilostā izveidojās, laikus nesterilizējot vienu kaķeni. Nesterilizētie runči iezīmē teritoriju, un iedzīvotājiem nepatīk šī smaka. Kristapsons uzsver, ka mājā dzīvo bērni, tāpēc nav pieļaujami šādi apstākļi – pirmajā vietā ir cilvēki, nevis kaķi.

Taču to visu var atrisināt civilizēti, nenogalinot nevainīgus dzīvniekus. Piemēram, Rīgā jau desmit gadus darbojas programma Noķer – sterilizē – atlaid. Ielas kaķus sterilizē par pašvaldības naudu un iezīmē, nogriežot auss galiņu. Slimos kaķus ārstē, sterilizētos nogādā atpakaļ, kur tie dzīvojuši un tiek baroti. Rīgā vairs nav masveidā redzami kaķēnu bari ar strutojošām acīm.

Agrāk Kuldīgas pašvaldībai bija tikpat nežēlīga attieksme kā Pāvilostā, taču iedzīvotāji panāca, ka tagad šeit darbojas princips "Noķer – sterilizē – atlaid".

Palīdzību var meklēt organizācijā "Dzīvnieku policija", kurai ir sava lapa "Facebook". Brīvprātīgie izdomās, kā dzīvniekiem palīdzēt, atradīs tiem pagaidu mājas.

Kā palīdzēt nelaimē nonākušiem dzīvniekiem Rīgā?

Kaķu kolonijas, kurās ir mazi kaķēni. Tālrunis 67474700. Ielas kaķu sterilizāciju rindas kārtībā nodrošina Rīgas dome.

Traumēts suns vai kaķis. Tālrunis 67558855. Beinerta veterinārā klīnika, diennakts.

Bojā gājis dzīvnieks. Tālrunis 26132132, diennakts. SIA 1960, mirušo dzīvnieku savākšana pēc līguma ar Rīgas domi.

Klaiņojošs suns. Tālrunis 25473333. Dzīvnieku policija.

Dzīvnieks nelaimē (iekritis akā, uzkāpis augstu kokā u. tml.). Tālrunis 112, glābšanas dienests.