Bijušais draugs pārtapis vajātājā: bojā dzīvi un mēģina izspiest naudu

“Rakstu Jums, jo man vairs nav glābiņa no iepriekšējām attiecībām. Vajā bijušais draugs, kurš mēģina izspiest naudu, piesūta cilvēkus, kas mēģina nozagt jebkādu informāciju, utt. Iesakiet, lūdzu, kā rīkoties, lai beidzot šis cilvēks liek man mieru un vairs nekad netuvojas.

Ilgstoši dzīvoju ar aprakstīto personu, ar kuru beidzot šķīros. Bija grūti to izdarīt, jo bija piesūcies kā dēle, kas meklēja sev tikai materiālo labumu un ērtu savu komforta zonu. Esam šķirti jau gandrīz 10 gadus, taču tas netraucē šai personai bojāt manu dzīvi un karjeru, rakstot nepatiesas sūdzības uz visām iestādēm par notikumiem, kas nav saistīti ar mani.

Šī persona visās savās sūdzībās atspoguļo patiesībā savus pārkāpumus, jo paša biogrāfija ir melna. Viņa tā sauktajā bandā ir agrāk sodītas personas, kas staigā un kārto lietas struktūrās... Pats lielījās un teica, ka es stipri nožēlošu.

Bijušais draugs vajā mani, braukājot uz mājām, un katru reizi mēģina izspiest naudu. Ja viņam ir psiholoģiska rakstura problēmas, tad, iespējams, viņam ir vajadzīga psiholoģiskā palīdzība. Cilvēkam ir ļoti zems pašvērtējums, jo savā dzīvē neko nav sasniedzis, tāpēc viņam skauž un mēģina bojāt dzīvi citiem. Un viņa rīcība paliek nesodīta, bet ko darīt man?”

Noteikti jāvēršas policijā

Situāciju komentē biedrības "Skalbes" atbalsta tālruņa noziegumos cietušajiem 116006 vadītājs Raivo Vilcāns.

Vajāšana ir viena no vardarbības formām, kas ietver atkārtotus un sistemātiskus nefiziskas ietekmēšanas aktus, kas tiek veikti ar mērķi radīt vajāšanas upurim bailes un izmisumu; tā var izpausties kā manipulācija ar mērķi panākt vajātās personas uzvedības izmaiņu, tādā veidā iegūt kontroli pār viņu. Latvijā vajāšana tiek uzskatīta par noziegumu, par kuru paredzēta atbildība saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem normatīviem aktiem.

Iespējams tuvošanās aizliegums

Vēstules autore min, ka bijušais draugs viņu vajā (braukā gar mājām, norīko cilvēkus informācijas ievākšanai) un tādā veidā manipulē, lai panāktu rakstītājas vēlamo uzvedību, tas ir, lai viņa iedod naudu.

Nepārprotami šajā gadījumā ir jāvēršas Valsts policijā ar iesniegumu par notiekošo vajāšanu un policijas pārstāvjiem jāsniedz visa nepieciešamā informācija.

Papildus tam ir iespēja vērsties jebkurā tuvākajā tiesā ar lūgumu piešķirt pagaidu tiesisko aizsardzību pret vardarbību, kas tiesas labvēlīga lēmuma gadījumā liegs vajātājam veikt saziņu ar cietušo personu (tostarp pietuvoties dzīvesvietai, sazināties tiešā veidā un caur citām personām, kā arī tiks liegti citi pieteikumā norādītie saziņas veidi).

Ja tiesa atzīst situāciju par bīstamu un to, ka tā nekavējoties jānovērš, tad vienas darbdienas laikā tiesa var izdot lēmumu par pagaidu tiesisko aizsardzību pret vardarbību. Ja upura rīcībā nav uzrādāmu pierādījumu par vardarbības aktiem, tad svarīgi ir sniegt tiesai esošās vardarbības situācijas detalizētu aprakstu, lai tiesneša rīcībā būtu maksimāli vairāk informācijas par upura situāciju.

Pierādījumu trūkums vai neesamība nav iemesls pagaidu tiesiskās aizsardzības pieteikuma neizskatīšanai. Pagaidu tiesiskās aizsardzības veidlapu un vadlīnijas tās aizpildīšanai var atrast: marta.lv/lv/marta-darbiba/vardarbiba/.

Psihologa un jurista konsultācijas

Jāņem vērā, ka, tiesai nosakot pagaidu tiesisko aizsardzību, tā ir obligāti jāievēro gan vajātājam, gan cietušajai personai, par kuras neievērošanu personu var sodīt.

Atzīšana par cietušo vardarbībā, kā arī lēmums par pagaidu tiesiskās aizsardzības pret vardarbību piešķiršanu sniedz tiesības pretendēt uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbībā cietušiem pilngadīgiem cilvēkiem, kad iespējams saņemt desmit psihologa, jurista vai sociālā darbinieka konsultācijas, pamatotu iemeslu dēļ – papildus desmit konsultācijas. To pieprasīšana iespējama, sazinoties ar jebkuras pašvaldības sociālo dienestu.

Nav jāpiekāpjas varmākas priekšā

Pārtraucot vardarbīgās attiecības, tiek arī ierobežotas varmākas kontroles iespējas pār upuri, kuras varmāka cenšas atgūt ar glaimojošu un vēlamu uzvedību pret upuri, tomēr, piedzīvojot neveiksmīgu attiecību atjaunošanu, var sākt izmantot arvien agresīvākas metodes (vajāt, draudēt izrēķināties, atņemt bērnus u. c.). Reizēm varmākam tas var arī izdoties.

Atjaunojot attiecības pret upura gribu, to nekādā gadījumā nevar uzskatīt par abpusēji labprātīgu salīgšanu, bet gan kā atkārtotu upura robežu pārkāpšanu, kas drīz nonāk pie atkārtotas un, iespējams, agresīvākas vardarbības formas (nozieguma). Vardarbība attiecībās notiek cikliski, kam raksturīgi miera periodi, kas savstarpēji mainās ar vardarbības epizodēm.

Vardarbības pārtraukšana no varmākas puses ir iespējama tikai divos gadījumos, proti:

• varmāka pats atzīst un apzinās savu darbību negatīvās sekas un ir gatavs mainīt savu uzvedības modeli. Ja varmāka apzinās un atzīst problēmu, bet pietrūkst prasmju kontrolēt agresīvo uzvedību, viņš var vērsties pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma;
• iesaistot tiesībsargājošās institūcijas (policija, tiesa u. c.) ar mērķi apturēt, norobežot un pasargāt upuri no varmākas ar likumā dotiem instrumentiem.

Palīdzība turpinās

Attiecībā uz pieminēto nomelnošanu cietušajai ir tiesības vērsties pret varmāku likumā noteiktajā kārtībā, jo personas godu un cieņu aizsargā Latvijas likumi. Tomēr šis jautājums ir apspriežams ar juristu vai zvērinātu advokātu, lai noskaidrotu lietas apstākļus un esošās iespējas vērsties pret varmāku tiesiskā ceļā.

Covid-19 izraisītie notikumi nav atcēluši krīžu centru, policijas un tiesu darbību. Vardarbība (tostarp vajāšana) joprojām ir uzskatāma par noziegumu, un iepriekš valstī izsludinātā ārkārtējā situācija neapturēja cilvēku tiesības vērsties pēc palīdzības. Atsevišķos gadījumos mainījās tikai informācijas iesniegšanas kārtība.

No prakses izriet, ka vardarbībā cietušo personu iespējas aizstāvēties un izmantot valsts un nevalstisko organizāciju palīdzību var būt dažādas, kas izriet no daudziem situāciju ietekmējošiem faktoriem, tostarp no cietušās personas psiholoģiskā stāvokļa.

Sistemātiskas vardarbības pārdzīvošana rada cietušajā izmisuma, baiļu un bezpalīdzības stāvokļa izjūtu, kas var ierobežot spējas saredzēt pieejamo atbalstu.

Atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem 116006 darbojas katru dienu no pulksten 7 līdz 22. Zvans ir anonīms un bezmaksas.

Sarunā ir iespējams saņemt psiholoģisko un informatīvo atbalstu. Tālruņa konsultācijas laikā var pilnvērtīgi izklāstīt situāciju un saņemt psiholoģisku atbalstu, kā arī pārrunāt rīcības plānu, kā samazināt noziedzīgā nodarījuma sekas.

Arvien biežāk tiek izmantota arī tiešsaistes saziņas platforma (čats) mājaslapā www.cietusajiem.lv.

Atsevišķu akciju laikā ir iespējams saņemt arī bezmaksas juristu konsultācijas. Sadarbībā ar Juridiskās palīdzības administrāciju, kas nodrošināja juristu un zvērinātu advokātu piesaisti, no 18. līdz 29. maijam un no 8. līdz 19. jūnijam kopumā tika sniegtas vairāk nekā 555 juridiskās konsultācijas pa atbalsta tālruni noziegumos cietušajiem un čata platformā.

Par turpmākajām akcijām aicinām sekot līdzi mājaslapā www.cietusajiem.lv vai Facebook lapā cietušajiem.