Par bīstamu ēku Rīgā atzīta Latvijas Biznesa koledža un nams Vecrīgā

Ēkām pārbaudes veiktas šā gada jūlijā un augustā.

BVKB interaktīvajā ēku kartē abas ēkas atzīmētas ar sarkanu krāsu, kas nozīmē, ka ēka ir bīstama un tās ekspluatācija pilnībā vai daļēji jāpārtrauc.

Tāpat joprojām bīstamo ēku kategorijā atrodas Rīgas cirka ēka.

Tostarp arī par bīstamu atzīta Grāmatvedības un finanšu koledžas filiāle Gulbenē, biroju ēka un mūzikas skola Cēsīs un tirdzniecības centrs Siguldā.

Birojā aģentūrai BNS atzīmēja, ka ilgi domāts par to, vai kartē nodalīt daļēji un pilnībā bīstamos objektus, un izšķīrās visus atzīmēt ar sarkanu, jo ēka ir vienota konstrukcija. "Ja kaut kas bruks vienā tās daļā, tas ietekmēs arī pārējās ēkas stiprību. Tāpēc kartē norādām visu objektu sarkanu, tādējādi motivējot ēkas īpašniekus uzlabot ēkas drošību - atgriezties no sarkana pie zaļa apzīmējuma pēc iespējas ātrāk," skaidroja BVKB pārstāvji.

Tāpat birojā norādīja, ka par visiem septiņiem kartē ar sarkanu atzīmētajiem objektiem BVKB ir pieņēmis lēmumu - liegt ekspluatēt nedrošās ēkas daļas, uzliekot par pienākumu īpašniekam nodrošināt, lai tās nav pieejamas apmeklētājiem. "Neviena no ēkām nav pilnībā slēgta. Visi ēkas īpašnieki ir detalizēti informēti par konstatētajiem pārkāpumiem un nepieciešamību tos novērst, jo, atbilstoši normatīvo aktu regulējumam, ēkas īpašnieks uzņemas pilnu atbildību par ēkas ekspluatāciju un cilvēku drošību, kas tajā uzturas," pauda birojā.

Visiem minēto ēku īpašniekiem ir uzdots veikts tehnisko izpēti, un pēc tās ir jāizstrādā būvniecības iecere, kas jāpiesaka attiecīgajā būvvaldē būvatļaujas saņemšanai.

Pēc būvdarbu realizācijas BVKB lems par zaļās gaismas došanu ekspluatācijai.

Latvijas Biznesa koledžas pārstāvji situāciju atteicās komentēt un norādīja, ka sīkāku paskaidrojumu varētu sniegt Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kas ir ēkas īpašnieki.

Savukārt VNĪ pārstāve Jolanta Grāmatniece aģentūrai BNS paskaidroja, ka ekspluatācijas ierobežojumi ir saistīti ar iebraukšanas mezglu.

Viņa pauda, ka BVKB ir norādījis uz konstatētiem defektiem - zem caurbraukšanas vietas ārējās vides apstākļu ietekmē ir bojātas pagraba konstrukcijas.  "Pēc vizuālās apsekošanas datiem VNĪ sertificēti būvniecības speciālisti ir veikuši padziļinātu objekta tehnisko izpēti, vadoties pēc kuras tiks izstrādāts tehniskais risinājums objekta sakārtošanai," sacīja Grāmatniece.

VNĪ pārstāve uzsvēra, ka bojāts ir ēkas iebraukšanas mezgls pagalmā, nevis visa būve, tādējādi pati skola ir piemērota ekspluatācijai, un tā nekādi neapdraud studentu drošību.

Savukārt nama 11.novembra krastmalā 29 īpašnieka - Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijas - advokāts Jānis Lapsa aģentūrai BNS pastāstīja, ka minētajā ēkā gada sākumā bija izcēlies ugunsgrēks, kura dzēšanas laikā izmantotais ūdens un pats nelaimes gadījums par sevi radījis būtiskus bojājumus, kas netika pietiekami novērsti.

Tostarp Lapsa atzīmēja, ka ēkai iepriekš bija citi īpašnieki, un arī tad tā nav tikusi pietiekami labi apsaimniekota. "Tas arī saasināja šo problēmu," piebilda Lapsa. Viņš informēja, ka nama lielākais nomnieks iepriekš bija hostelis "Franks", kura telpās arī izcēlās ugunsnelaime.

Lapsa arī norādīja, ka patlaban ir veiktas dažādas ekspertīzes un veikti darbi, lai visas konstatētās nepilnības novērstu. Ēka patlaban esot pilnībā atbrīvota.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka BVKB izveidojis pārbaudīto publisko ēku digitālo karti, lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu iespēja iepazīties ar Latvijā ekspluatēto publisko ēku stāvokli.

Ēku vērtējumam kartē izmantots tā saucamais "luksofora principu" - visi objekti kartē ir trīs krāsās – zaļā, dzeltenā un sarkanā. Ar zaļu krāsu atzīmētās ēkas ir teicamā vai labā stāvoklī, un tās var droši ekspluatēt, ar dzeltenu – ēkas, kas ir sliktā stāvoklī, un to drošība jāuzlabo, bet ar sarkanu – bīstamie objekti, kas nav droši cilvēkiem, tāpēc to ekspluatācija pilnībā vai daļēji jāpārtrauc.

No 882 kartē redzamajiem objektiem 828 ēkas atzīmētas ar zaļu, bet 47 - ar dzeltenu. Savukārt septiņi objekti ir bīstamā stāvoklī, tāpēc iekrāsoti sarkani.

BVKB darbu sāka 2014.gada 1.oktobrī līdz ar jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos.

BNS / Foto:  maps.google.com