Ķirsis: Rīgas izpilddirektora pienākumu izpildītājai Zalpēterei būtu jāpamet amats
foto: LETA
Partiju apvienības "Jaunā vienotība" Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis.
Politika

Ķirsis: Rīgas izpilddirektora pienākumu izpildītājai Zalpēterei būtu jāpamet amats

Jauns.lv / LETA

Rīgas izpilddirektora pienākumu izpildītājai Ivetai Zalpēterei amats būtu jāpamet amats Rīgas domes jaunā sasaukuma pirmajā darba dienā, šādu viedokli pēcvēlēšanu diskusijā Latvijas Televīzijā pauda "Jaunās vienotības" pārstāvis Vilnis Ķirsis.

Ķirsis: Rīgas izpilddirektora pienākumu izpildītāj...

Viņš uzsvēra, ka pašvaldības izpilddirektors ir jāizraugās atklātā konkursā, lai tas būtu profesionālis un politiski neitrāls. Kā uzskata Ķirsis, pēdējam kritērijam Zalpētere neatbilst, jo ir "Latvijas attīstībai" dibinātāja un iepriekšējās Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no Latvijas Reģionu apvienības/"Latvijas attīstībai" saraksta.

Ķirsis uzsvēra, ka Zalpēteres nepalikšana amatā būšot "Jaunās vienotības" principiāla prasība.

"Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) saraksta līderis Mārtiņš Staķis diskusijā apliecināja, ka paliek spēkā priekšvēlēšanu laikā viņa paustais, ka neviens no Rīgas domes pagaidu administrācijas jaunajā sasaukumā amatus pašvaldībā nesaglabās, tostarp Zalpētere.

Rīgas domes jaunā sasaukuma iespējamās koalīcijas pārstāvji diskusijā vienbalsīgi atbalstīja, ka jauno izpilddirektoru būtu jāizraugās atklātā konkursā.

Kā vēstīts, Zalpētere Rīgas domes izpilddirektora pienākumu izpildītājas amatā nonāca pēc tam, kad no izpilddirektora amata uz pārbaudes laiku atstādināja Juri Radzeviču (GKR). Pēdējās pašvaldību vēlēšanās Zalpētere nesekmīgi startēja uz vietu Rīgas domē no Latvijas Reģionu apvienības/"Latvijas attīstībai" saraksta. Savukārt 2014.gada Saeimas vēlēšanās viņa startēja no "Latvijas attīstībai" saraksta, kuras biedrs ir arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Kopš šī gada janvāra stājās spēkā grozījumi normatīvajos aktos, ka nosaka, ka visu kapitālsabiedrību kapitāldaļu turētājs ir pilsētas izpilddirektors. Šādas izmaiņas tika pieņemtas ar mērķi nodrošināt politisku neitralitāti kapitālsabiedrību pārvaldē.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ir ieguvis AP/P apvienotais saraksts, kuram seko "Saskaņa" un "Jaunā vienotība".

Provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. AP/P saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, "Saskaņa" iegūs 12 domnieku krēslus, "Jaunā Vienotība" - desmit, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības apvienotais saraksts - septiņus, "Gods kalpot Rīgai" piecus, bet Latvijas Krievu savienība un Jaunā konservatīvā partija - katra pa četrām deputātu vietām.