"Neskaitāmas reizes gribēju aizbēgt" - piedzīvoto Bruknas kopienā atklāj bijušais dalībnieks
Par to, kāda dzīve ir Bruknas kopienā, var spriest tikai tas, kas tur ir dzīvojis, nevis atbraucis ekskursijā. Tā LTV Ziņu dienestam saka kāds bijušais kopienas dalībnieks. Pēc mēnešiem pārcilvēciska darba un skarbas dzīves skolas viņa dzīve pašlaik rit prom no kopienas un brīva no atkarībām. Taču nevienam citam līdzīgā situācijā viņš dzīvi Bruknā neieteiktu.
Košās dālijas Ģirta dārzā ir vienīgais, ko pusmūža vīrietis atļauj nofilmēt. Visu pārējo kāds var atpazīt un saprast, kāds ir viņa īstais vārds un kur viņš dzīvo. No publiskiem apvainojumiem par nepateicību viņš bīstas. Tāpēc par piedzīvoto Bruknas kopienā viņš gatavs runāt tikai aizkadrā, neatklājot savu balsi. Ģirts nodzīvojis Bruknas kopienā daudzus mēnešus. Viņš uzskata, ka posms Bruknā palīdzējis, bet, kas tieši no visa, viņš nezina.
"Es nevaru atbildēt, es par to brīnos. Jo man ir bijis neskaitāmas reizes, ka es vienkārši esmu gribējis aizbēgt un aiziet," saka Ģirts.
Ģirts vēlāk norāda, ka gribējis pabeigt iesāktos darbus. Salīdzinot ar citiem, viņam esot paveicies – viņš bijis gan fiziski, gan psiholoģiski stiprs.
"Ja tur aizbrauc vājš cilvēks, izturēt to ir grūti gan psiholoģiski, gan fiziski. Es domāju, ka tur cilvēku sačakarē vēl vairāk, nevis kādam palīdz.
Esmu redzējis, kā aizbēg naktī. Vienkārši no rīta tu nezini, kur tas cilvēks ir palicis. Viņš naktī pazudis bez naudas," stāsta Ģirts.
Ģirts stāsta, ka Bruknas ikdiena ir pārcilvēciski smags darbs, režīma trūkums, bailes un sods.
"Tev visu laiku ir no kaut kā jābaidās, ka, teiksim, nebūsi pietiekami daudz izdarījis vai būsi kaut ko nokavējis. Tur jau pat tādās galējībās, ka tu baznīcā vairs nezini, kur rokas likt, vai tev viņas šitā jātur, vai tev tā jātur," atceras vīrietis.
Ģirts stāsta, ka laikā, kad dzīvojis Bruknā, tur uzturējušies vidēji 10 bērni. Viņaprāt, vecumā no astoņu gadu vecuma. Viņus raksturojot, saka – normāli puikas, dzīvē gājuši caur uguni un ūdeni. Par to, ka viņa laikā tur sastaptie bērni būtu atkarīgie vai noziedznieki, ar kuriem nevar citādāk, kā ar brutalitāti, Ģirts noliedz. No rītiem, īpaši ziemā, zēni raudājuši, jo negribējuši lēkt upē, kas bijis jādara visiem bez izņēmuma.
Jau ziņots, ka, veicot atkārtotu pārbaudi 20.augustā biedrībā "Kalna svētību kopiena", kas darbojas Bruknas muižā Bauskas novadā, VBTAI kopā ar Tiesībsarga biroja pārstāvi neguva pilnīgu pārliecību, ka iepriekš konstatētie bērnu tiesību pārkāpumi neturpinās, aģentūru VBTAI pārstāvis Taivo Trams.
Ņemot vērā VBTAI iesniegumu par pārbaudēs Bruknas muižā konstatēto, policija sākusi resorisko pārbaudi, informēja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāve Dace Kalniņa.
Viņa skaidroja, ka, pamatojoties uz iesniegumu, kas saņemts no VBTAI, Bauskas iecirkņa amatpersonas ir sākušas resorisko pārbaudi. Likumsargi skaidro visus apstākļus par iespējamiem pārkāpumiem, kas saistīti ar jauniešu uzturēšanos Bruknas muižā Bauskas novada Dāviņu pagastā.
Savukārt Valsts darba inspekcijā (VDI) norādīja, ka VDI pārstāvji piektdien ieradušies Bruknas muižā, tomēr sākotnējais pārbaudē secinātais liecina, ka pašlaik bērni tur nestrādā. Visi tur nodarbinātie ir pieaugušie un strādā brīvprātīgi, turklāt par darba apstākļiem nesūdzas.
VDI pārbaudes laikā neizdevās sazināties ar kopienas vadītāju, prāvestu Mediņu. Konkrēto gadījumu VDI vēl vērtēs un noskaidros apstākļus, tāpēc plašāka informācija vēl tikai sekos.
Turpmāk VDI būs jāvērtē, kāda veida līgumi šajā gadījumā ir noslēgti un vai ar bērniem līgumi vispār ir slēgti, tostarp jāuzzina vai nepilngadīgo aizbildņi ir devuši savu piekrišanu. Atbilstoši VDI paustajam, arī brīvprātīgā darba gadījumā, darba devējam ir jānodrošina veselībai nekaitīgi un droši darba apstākļi.
