Valkas mērs: Automātiska pašvaldību apvienošana nav saprātīga
Automātiska pašvaldību apvienošana, balstoties tikai uz teritorijas lielumu un iedzīvotāju skaitu, nav saprātīga, atklāja Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija").
Pašvaldību mērogs vai lielums ir būtisks faktors to spējā vai nespējā attīstīties. Būtisks, bet ne vienīgais, uzskata priekšsēdētājs.
"Pirms iepriekšējās pašvaldību reformas tika veikta laba analīze optimālam pašvaldību modelim ,bet politiskā tirgus rezultātā tas tika sakropļots. Domāju, būtu jāsāk ar šo sakropļojumu izlabošanu. Vai tas ir iespējams, ievērojot brīvprātības principu? Ja apvienojoties tiktu piešķirti būtiski līdzekļi infrastruktūras attīstībai - var būt jā. Bet te lielu lomu spēlē arī pašvaldības vadītāja personība. Bailes pazaudēt amatu nereti stāv pāri racionāliem argumentiem," pauda priekšsēdētājs.
Valkas novadā proporcionāli lielākus līdzekļus iegulda pagastos. Varētu to darīt vēl vairāk, ja novads būtu lielāks.
"Pašvaldību mēroga palielināšanu atbalstu. Taču apšaubu, vai valdošie politiķi par to spēs vienoties," piebilst Krauklis.
Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdības koalīcijas partneriem iesniegusi jaunu reformas koncepciju, kurā piedāvāti divi iespējamie reformu varianti.
Viens no ministrijas piedāvātajiem variantiem paredz, ka tiks izveidots 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modelis. Izstrādājot šo modeli, ņemti vērā vairāki kritēriji - attīstības centrs ar vismaz 1000 iedzīvotājiem, izveidots ceļu tīkls un atbilstoša infrastruktūra. Kā kritēriji ir arī vismaz viena perspektīva vidusskola novadā un tas, ka vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz novada administratīvajam centram ir ap 30 kilometriem.
Kā otru variantu VARAM piedāvā sākotnēji 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, kur pašvaldībām būs iespēja brīvprātīgi pievienoties.
Iepriekšējā reforma nav devusi cerēto rezultātu - tā secinājusi VARAM. Piemēram, pēc reformas vēl joprojām ir daudzi novadi, kas neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem, tāpat vairākos novados nav spēcīgu attīstības centru, novadu pašvaldības iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti neviendabīgas.
