Hakeru uzbrukums Rīgas Geto muzejam
Rekordātrumā Rīgas pašvaldības mājaslapā pieaug Rīgas Geto muzeja pretinieku skaits aptaujā par to, vai galvaspilsētas pašvaldībai būtu tam bezatlīdzības lietošanā jānodod ēkas Centrāltirgus spīķeros – Maskavas ielā 14a, kur pirms desmit gadiem Rīgas ebreju biedrība un reliģiskā draudze „Šamir” rabīna Menehema Barkahana vadībā ierīkoja Geto muzeju.
Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzejs
2010. gada Rīgas dome biedrībai „Šamir” uz desmit gadiem bezatlīdzības lietošanā nodeva ēkas Maskavas ielā 14a, kur tā ierīkoja muzeju, holokausta liecību krājumu, no Rīgas geto teritorijas pārveda koka ēku, kurā dzīvoja tur sadzītie ebreji. Tāpat muzejs rīko neskaitāmus izglītojošas un kultūras akcijas, kā arī izstādes un labdarības pasākumus.
Tagad desmit gadu termiņš beidzas un pašvaldības Īpašuma departaments internetā rīko rīdzinieku aptauju, vai muzejam Maskavas ielā būt arī turpmāk, vai pašvaldībai arī uz turpmākajiem desmit gadiem muzejam bezatlīdzības lietošanā nodot vecos spīķeros (aptauja rodama vietnē: https://id.riga.lv/2020/07/24/izsaki-viedokli/)?
Pašvaldība pozitīvi novērtē Geto muzeja darbību: „Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbības mērķis ir saglabāt atmiņas par ebreju kopienu Latvijā un holokausta traģēdiju Otrā pasaules kara laikā, izglītojot sabiedrību un veicinot izpratni un toleranci. Muzeju ik gadus apmeklē tūristi gan no Latvijas, gan no daudzām pasaules valstīm, muzeja apmeklētāju skaits ar katru gadu pieaug, tie ir apmēram 20 tūkstoši cilvēku gadā. 2019.gadā muzeju apmeklēja 25 655 cilvēki. Muzeja darbība ir pozitīvi novērtēta ekspertu vidū”.
Pašvaldības aptaujas mērķis nav vis noskaidrot rīdzinieku domas, vai muzejam vispār būt, bet gan: „Rīgas pilsētas pašvaldība vēlas noskaidrot sabiedrības viedokli, vai ir atbalstāma Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja turpmākā darbība teritorijā Maskavas un Turgeņeva ielu krustojumā, vai ir nosakāma cita vieta, kas potenciāli var kalpot šī muzeja izvietošanai”.
Pēc visa spriežot, tik pozitīvi nav noskaņota kāda cilvēku kopa, kas ir pret Geto muzeju pašreizējā vietā. Pēdējās pāris dienās pret muzeju iestājušies simtiem cilvēku. Aptauja ilgst no 24. jūlija līdz 16. augustam un līdz 11. augustam tajā bija piedalījušies tikai mazliet vairāk par 1000 interneta lietotāju. Bet otrdien, 11. augustā stundas laikā pret muzeju tika nodotas gandrīz 200 balsis. Pusvienpadsmitos no rīta par muzeju iestājās 75% aptaujas dalībnieku (822) un 25% (269) pret. Stundu vēlāk jau tikai 67% (894) bija par, bet 33% (432) pret (plkst. 11.33). Līdz ar to rodas pamatotas aizdomas, ka šī aptauja tiek izmantota negodīgā „sacensībā” starp holokausta piemiņas turētājiem un pretiniekiem.
Īpašuma departamenta rīkoto aptauju par Geto muzeju nevar uzskatīt par megapopulāru, jo līdz šim dienas laikā tajā piedalījās mazāk par 60 dalībnieku, bet otrdien stundas laikā tika nodotas vairāki simtu balsu, kas bija pret holokausta upuru piemiņas iemūžināšanu Centrāltirgus spīķeros. 11. augustā pēc pulksten 12.30 jau tika sasniegta „kritiskā robeža” – 50% bija pret Rīgas Geto muzeju. Pāris stundu laikā Geto muzeja pretinieku skaits pieauga par gandrīz 800 cilvēkiem. Viss liecina, ka muzeja pretinieki izmanto kādu ļaunprogrammatūru, jo no viena datora (IP adreses) aptaujā var nodot tikai vienu balsi.
Par šādu rezultātu ir sašutis rabīns Menehems Barkahans, kurš Jauns.lv teica: „Nedomāju, ka tik daudzi latvieši ir pret mūsu muzeju. Te noteikti darbojas kādi mūsu pretinieki”.
Jauns.lv jau uzdevuši jautājumu Rīgas domes Īpašuma departamentam, vai tas šos aptaujas rezultātus uzskatīs par patiesiem un objektīvu rīdzinieku viedokli?
