Bardaks Ummja ezerā apdraud retu augu - Dortmaņa lobēliju
Jau 15 gadus meža ieskautajā Ummja ezerā Carnikavas novadā no 1. jūnija līdz 15. augustam aizliegts peldēties, lai no iznīkšanas pasargātu trauslo Dortmaņa lobēliju. Tomēr šovasar, neraugoties uz draudošajiem bargajiem naudas sodiem, ezers mudžēja no dabas postītājiem – viņi gan tur peldējās, gan mežā iebrauca ar automašīnām. Vājš attaisnojums būtu tas, ka tā apkārtnē ir vienīgā ūdenskrātuve, taču turpat līdzās kilometra pusotra attālumā ir neskaitāmi citi ezeri un jūrmalas liedags, kurā peldēties var bez bēdu.
Bardaks Ummja ezerā apdraud retu augu
Jau 15 gadus meža ieskautajā Ummja ezerā Carnikavas novadā no 1. jūnija līdz 15. augustam aizliegts peldēties, lai no iznīkšanas ...
Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ šovasar izklaidi un atpūtu alkstošie bariem vien devās pie dabas, jo visi kultūras pasākumi un festivāli bija atcelti. Dabas sargi bija norūpējušies, ka masveida „uzlidojumi” Latvijas dabas vērtībām un ainavām tām var nest postu. Tādēļ „Latvijas valsts meži” pat slēdza populārākās dabas takas un skatu torņus, bet visam priekšā šlagbaumu jau nevarēja aizgrūst. Rezultātā neapzinīgākie dabas mīļotāji pārvērtās par dabas postītājiem, ko piedzīvoja arī Ummja ezers Carnikavas novadā, dabas parkā „Piejūra”.
Dabas gandētājiem bija nospļauties uz to, ka šis ir tikai viens no dažiem Latvijā vēl atlikušajiem dzidra ūdens ezeriem, kurā aug tikai šādos ezeros ļoti reti sastopams augs Dortmaņa lobēlija. Pēdējo simts gadu laikā ezeru aizaugšanas un ūdens piesārņošanas dēļ šis augs izzudis vairākos desmitos Latvijas ezeru.
Ummja ezerā no 1. jūnija līdz 15. augustam aizliegts peldēties un pārvietoties ar peldlīdzekļiem (laivām, katamarāniem, peldmatračiem un citiem), lai aizsargātu Dortmaņa lobēliju. Tas noteikts Ministru kabineta izdotajos „Dabas parka „Piejūra” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumos”.
Vietējais iedzīvotājs, dabas draugs Armīns Jauns.lv pastāstīja par vasaras mēnešos ezera apkārtnē redzēto: „Uz ezeru devās ar peldmatračiem, pašā ezerā peldas kā lieli, tā mazi. Uz trīs lielajiem plakātiem, kas ir pie ezera, skaidri rakstīts, ka peldēties aizliegts, tāds plakāts ir arī pie vietas, kur auto parasti parkojas (Lilastes ceļš, no kura līdz ezeram kādi 200-300 metri). Bija arī aizlieguma plāksnītes ap ezeru, bet nu tās visas ir pazudušas, atradu tikai vienu pusplēstu, kas mētājās zemē.
Diemžēl liegums netiek ievērots, tur visas vasaras garumā ir kā Rīgas jūrmalas līcī. Pamatā kontingents no apkaimju vasarnīcu rajoniem. Pašvaldības policiju neesmu tur redzējis ne reizi, lai gan pērn pa laikam piebraukāja un informēja mutiski, ka nevar peldēties (es bieži tur braucu garām ar riteni vai skrienu). Zīmes ar aizliegumiem noplēstas”.
Varbūt vēl kaut kā vietējos varētu saprast, ja šī būtu vienīgā ūdenskrātuve apkārtnē. Bet turpat līdzas, kāda pusotra kilometra attālumā ir Rīgas jūras līča piekraste, gandrīz turpat aiz stūra ir Lilastes ezers, Dzirnezers, Pulksteņezers, Kadagas ezers, Lielais un Mazais Baltezers, kā arī Gaujas upes krasti.
Carnikavas pašvaldības policijas priekšnieks Gints Dzirkalis Jauns.lv pauda: „Protams, mēs apsekojām Ummja ezeru, mums ir kvadricikli un cita laba tehnika. Bet ikdienā mums ir vesela virkne arī citu darbu, Carnikavā ir daudz pludmaļu – Garciems, Kalngale un citas. Šajā sezonā uz Ummja ezeru mums arī bijuši divi reidi kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
Bet šajās vasaras brīvdienās daudzi „nesās ārā” pie dabas – visa Rīga. Tomēr pie Ummja ezera pietiekami daudzi ir sodīti – ne simtos, bet desmitos gan. Ja iebrauc ar transportlīdzekli aizsargājamjā teritorijā, sods ir 300 eiro, bet privātpersonām par noteikumu neievērošanu (tai skaitā peldēšanos) sods ir no astoņām līdz 40 soda vienībām (no 40 līdz 200 eiro, juridiskām personām – no 16 līdz 2000 soda vienībām (viena soda vienība – pieci eiro). Esam arī aizrādījuši cilvēkiem uz ceļa, ka ezerā peldēties nedrīkst, ja redzam, ka viņš uz Ummja ezeru dodas, piemēram, ar peldpleznām rokā. 8. augustā, nedēļu pirms aizlieguma atcelšanas, pie Ummja ezara vien sastādījām trīs pārkāpuma protokolus, ko sūtām izskatīšanai uz Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP).
Mēs pie ezera kontrolējam noteikumu ievērošanu, bet plakātus un brīdinājumus tur izliek DAP. Kopā ar DAP esam sprieduši, ka pie ezera būtu jānovieto arī novērošanas kameras, bet viss atduras pie finansējuma trūkuma”.
Dortmaņa lobēlija
Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna skaidro: „Dortmaņa lobēlija ir vienīgā Latvijā sastopamā lobēliju dzimtas suga, kas ir ļoti reta un tādēļ īpaši aizsargājama.
Šī mazā, trauslā puķīte ir pielāgojusies dzīvei ūdenī. Tā sakņojas ezera dibenā pavisam nelielā dziļumā, tāpēc pārsvarā sastopama ezera piekrastē. Jūlijā tā paceļ virs ūdens 40-70 cm garu stublāju un zied ar baltiem ziediem, nobriedinot sēklas virs ūdens. Dortmaņa lobēlijas lielākais drauds ir ezera ūdens piesārņošana ar organiskas izcelsmes piesārņojumu, kas pārsvarā ūdenstilpēs pārsvarā nonāk tieši lielā peldētāju skaita dēļ. Ummja ezerā pārmērīgās rekreācijas noslodzes dēļ ūdens krāsa jau ir nomainījusies no zilganzaļas uz zaļganu, bet ūdens dzidrība samazinājusies no pieciem līdz sešiem metriem 1906. gadā uz trīs metriem 2017.gadā”.
