„Vienkārši filmēja „skaistu” video, kā ceļmalā mirst cilvēks!” Rušonas pagastā bojāgājušā velosipēdista brālēnam radušies vairāki jautājumi
Riebiņu novada Rušonas pagastā 6. augustā kompānijas „B-Bus” autobuss gaišā dienas laikā notrieca 48 gadus veco vietējo zemnieku Valdi Dumpi, kurš notikuma vietā no gūtajām traumām mira. Vairāk nekā 160 cilvēku trešdien Rušonas Eikšņa kapsētā viņu pavadīs pēdējā gaitā. Valda brālēnam Aināram Pokolanam ir virkne jautājumu par traģēdiju.
Tagad bez saimnieka palikusi 100 hektāru lielā saimniecība un dēlu zaudējusi Valda sirmā māmuļa. Jauns.lv jau rakstīja, ka 6. augustā „B-Bus” autobuss „Scania” notrieca velosipēdistu, kurš negadījuma vietā no gūtajām traumām mira. Autobusā bija Sabiedriskā transporta padomes un Autotransporta direkcijas delegācija, kas bija devusies uz Latgali spriest par sabiedriskā transporta pakalpojuma iepirkumu, kurā startēja arī „B-Bus”.
„Saskaņā ar aculiecinieku sniegtajām liecībām, autobusa vadītājs ar 30 gadu stāžu rīkojās profesionāli un esošajā situācijā izdarīja maksimāli iespējamo, lai izvairītos no vēl lielākas traģēdijas – ja autobuss iebrauktu blakus esošajā grāvī un apgāztos, sekas varēja būt vēl traģiskākas. Autobusa vadītājs domāja par salonā esošo pasažieru drošību. Negadījumā neviens no autobusa pasažieriem necieta,” Jauns.lv pavēstīja „B-Bus” preses pārstāve Maija Lazdiņa.
Bojāgājušā brālēns Ainārs ir tālbraucējs-šoferis un traģēdijas brīdī atradās 4000 kilometru attālumā no Latvijas – Spānijā. Uzzinot par negadījumu, viņš steidzās uz Latviju, lai trešdien pagūtu uz sava brālēna bērēm Rušonas Eikšņa kapsētā. Viņam ir arī autobusa vadītāja apliecība, un Ainārs jau pa ceļam, apkopojot informāciju, izvērtējis ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, liecinieku liecības, kas liek uzdot vairākus jautājumus:
„Aculiecinieka – vietējā iedzīvotāja, kas traģiskajā brīdī devās uz mājām, uzņemtajā video redzams, ka notriektais riteņbraucējs pēc notriekšanas guļ ceļa braucamajā daļā. Autobusam riteņbraucēju ārpus apdzīvotās vietas vajadzēja apdzīt ar pusotra metra distanci. Tādēļ man ir vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Autovadītājs, autobusa šoferis cietušajam nesniedza nekādu pirmo palīdzību, cilvēks 20 minūtes, vēl dzīvs būdams, gulēja uz ceļa, gaidīja ātro palīdzību un nomira. Šoferis uztaisīja „šovu” priekš saviem ekskursantiem – Autotransporta direkcijas darbiniekiem, kurus „B-Bus” izvadīja pēc notikušā sabiedriskā transporta iepirkuma konkursa, kurš beidzās firmai par labu! Nav saprotams, vai šis brauciens, kurā „B-Bus” izvadāja Autotransporta direkcijas un Sabiedriskā transporta padomes cilvēkus, bija kāds kompānijas labais žests?
Un trešais, kas mani šokē ir pilnīga vienaldzība gan no autovadītāja, gan kompānijas puses. Neviens pat nav izteicis līdzjūtību par notikušo.
Autobuss manam brālēnam uzbrauca no aizmugures, abi brauca virzienā no Aglonas uz Preiļiem. Autobusam velosipēdistu vajadzēja apdzīt ar 1,5 metru distanci. Trieciens bija autobusa labajā pusē - logā, kas liecina par to, ka cilvēks bijis pilnā augumā uz velosipēda, viņš, piemēram, nevarēja būt pēkšņi kritis, jo tad trieciens autobusam būtu lejasdaļā. Visu saliekot kopā, pēc noteikumiem autobusam ar labo riteni aiz vidus līnijas vajadzēja braukt maksimāli pusmetra attālumā, ja ņemam vērā, ka brauktuves josla ir trīs metri, no kuras viens metrs ir riteņbraucējam, bet 1,5 metrs – distance. Izskanējusi versija, ka Valdis varēja būt pagriezies uz kreiso pusi, bet tādā gadījumā autobuss viņu nevarēja atsviest uz ceļa labo pusi.
Bet pats trakākais ir vienaldzība – notriec cilvēku un cilvēki var mierīgi stāvēt pie autobusa un nesniegt nekādu pirmo medicīnisko palīdzību! Tagad tas nav obligāti, bet tas ir cilvēks, tas nav nekāds zvērs. Cilvēki vienkārši filmēja „skaistu” video sev, kā ceļmalā nomirst cilvēks!
Es arī braucu ar auto un, ieraugot riteņbraucēju, vienmēr izvēlos normālu ātrumu. Ceru, ka izmeklēšana būs korekta. Šobrīd nevar saprast, kas tur ir, kas nav vainīgs. Man ļoti grūti kādus komentārus sniegt, jo neesmu tur bijis klāt. Valda mammai, kura nav autobraucēja pateica: nebija variantu un mēs viņu notriecām. Bet tad ir jautājums, ar kādu ātrumu viņš ir braucis?
Cilvēki pie mums diemžēl nonākuši līdz tam, ka nelaimes gadījumos mēs nevis viens otram palīdzam, bet filmējam. Ja ārzemēs kāds stāvēs ar avārijas gaismām, ir pieņemts, ka garāmbraucošais apstāsies un sniegs palīdzību, tā ir norma, bet šeit var atļauties citādāk.
Ir tik daudz neskaidrību, baidos, ka tagad kāds sagrozīs faktus, to absolūti negribētos. Ja riteņbraucējs būs vainīgs, man pretenziju nav, bet ja tā būs šofera vaina, tad laikam jābūt kaut kādam sodam. Man ir vairāki jautājumi:
* Vai uz vietas tika sniegta pirmā medicīniskā palīdzība, jo ātrā palīdzība ieradās tikai pēc 20 minūtēm?
* Vai autobuss samazināja ātrumu apdzenot riteņbraucēju, kuru var nolasīt no autobusa digitālā tahogrāfa?
* Vai tika ievērota 1,5 metru distance no riteņbraucēja?
* Kur ir autobusa video reģistratora ieraksts?
Vēl pāris dienu pēc avārijas ceļa daļa nebija nomazgāta no asinīm, par ko ir šokā vietējie iedzīvotāji. Diemžēl ir aizdomas par kārtējo bezatbildību, korupciju un visatļautību”.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes pārstāve Lāsma Kursīte Jauns.lv informēja, ka par šo traģēdiju ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 260. panta 2. daļas un šobrīd policija skaidro notikušā apstākļus. Krimināllikuma pants par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai izraisīta cilvēka nāve, par ko apsūdz autobusa vadītāju, paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.
