Slimnīcu līmeņu reformu plānots pabeigt līdz gada beigām
Slimnīcu līmeņu reformu plānots pabeigt līdz gada šā gada beigām, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Viņa skaidroja, ka, noslēdzot pārrunas ar slimnīcām, tiks sagatavots ziņojums, kuram sekos atbilstoši grozījumi Ministru kabineta noteikumos.
Sarunu process ar slimnīcām būtu jānobeidz līdz septembrim, lai varētu virzīt izmaiņas un jauno gadu sāktu jau ar jauniem Nacionālā veselības dienesta (NVD) līgumiem, pauda Viņķele. Tomēr ātrums, ar kādu virzīsies šī reforma, ir atkarīgs no sarunām ar ārstniecības iestādēm, skaidroja ministre.
Sēdē komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) atzīmēja, ka viena no pašreizējām problēmām, kas ir cieši saistīta ar esošajiem slimnīcu līmeņiem, ir tāda, ka pacienti nereti netiek pārvesti uz augstāka līmeņa slimnīcām gana ātri, tādējādi zemāka līmeņa ārstniecības iestādēs tiek ārstētas diagnozes, kuras būtu jāārstē augstāka līmeņa slimnīcās.
Skride un komisijas deputāte Anda Čakša sēdē arī uzsvēra pacientu transportēšanas jautājumu pēc slimnīcu līmeņošanas, kas citu izmaiņu starpā paredz atteikšanos no atsevišķiem mazāku slimnīcu pakalpojumiem. Šajā sakarā ministre skaidroja, ka pacienta pārvešanai uz attiecīgo ārstniecības iestādi ir jābūt ietilpstošai pakalpojuma izmaksās. "Tas ir apmaksāts, ietverts un organizēts pakalpojums," sacīja politiķe. Pacientu transportēšanā, pēc Viņķeles paustā, būtu tostarp jārēķinās ar faktu, ka pacientiem arī būs jānodrošina transports atpakaļ uz dzīvesvietu.
Veselības inspekcijas (VI) vadītājas vietniece veselības aprūpē Anita Slokenberga sēdē sniedza izklāstu par inspekcijas veikto auditu, kas tika sākts pērn rudenī, bet noslēdzās šī gada sākumā.
Pārbaudēs secināts, ka piektā līmeņa ārstniecības iestādēs, kas ir augstākais slimnīcu līmenis, kurā ietilpst universitāšu slimnīcas, kopumā strādā 57 speciālisti par vidējo atalgojumu 2094 eiro, savukārt uzņemšanas nodaļas vidējais gadījumu skaits dienā ir 491. Tikmēr ceturtā līmeņa ārstniecības iestādēs, kur primāri ietilpst lielās reģionālās slimnīcas, kopumā ir nodarbināti 63 speciālisti par vidējo atalgojumu 2200 eiro, lai gan šeit ik dienu vidējais uzņemšanas nodaļas gadījumu skaits ir mazāks - 434 pacienti.
Vēl krasāka atšķirība vērojama trešajā slimnīcu līmenī, kurā ietilpst, piemēram, Jūrmalas slimnīca, Ogres rajona slimnīca un Cēsu klīnika. Šī līmeņa ārstniecības iestādēs kopumā strādā 41 speciālists par vidējo atalgojumu 2171 eiro, kamēr uzņemšanas nodaļas vidējais gadījumu skaits dienā kopskaitā ir 159.
Tāpat, kā izriet no inspekcijas pārbaudēs secinātā, nereti slimnīcās trūkst uzraudzības pār internistiem, kā arī pastāv gadījumi, kad ārsts pilda gan internista, gan, piemēram, pediatra pienākumus, lai gan valsts finansējums ir piešķirts par katru pozīciju atsevišķi. Proti, saskaņā ar valsts piešķirtajiem līdzekļiem, abas pacientu grupas aprūpi saņemtu vienlaicīgi un vienlīdzīgi, kas nav iespējams situācijā, kad abu minēto pozīciju pienākumus pilda viens mediķis.
Vienlaikus VI ieskatā izceļams ir fakts, ka konstatēts gadījums, kad kāds anesteziologs strādā 423 stundas mēnesī, pie tam vienā no dienām strādājot 31 stundas maiņu. "VI nav iebildumu pret to, ka vienam cilvēkam ir vairāk nekā viena darbavieta," skaidroja Slokenberga. Tomēr inspekcijas pozīcija šajā ziņā ir, ka ārstam par savu darbu būtu jāsaņem tāds atalgojums, lai viņš varētu atļauties veltīt laiku arī atpūtai.
Strādājot pārlieku daudz un vairākās vietās vienlaicīgi, tiek apdraudēta arī pakalpojumu kvalitāte un pacientu drošība, uzsver VI vadītājas vietniece. Atsevišķos gadījumos VI secinājusi, ka mediķi ir nodarbināti sešās vai pat deviņās vietās vienlaicīgi. Tādējādi Slokenberga atzīmē, ka, mediķim strādājot vairākās vietās vienlaicīgi, viņš nav spējīgs novērtēt savas komandas spējas ekstrēmās situācijās, nepārzina slimnīcas iekšējo klimatu un cieš viņa komunikācijas spējas ar kolēģiem un pacientiem, uz ko arī norādot pacientu sūdzību iesniegumi VI.
Jau ziņots, ka VI vadītājas vietniece veselības aprūpē iepriekš pavēstīja, ka slimnīcu sākotnējā izvērtējumā secināts, ka ceturtā līmeņa slimnīcās uzņemšanas nodaļas pacienta izmaksas sasniedz 90 eiro, bet zemāka, trešā līmeņa, slimnīcās - jau 160 eiro. Savukārt otrā līmeņa slimnīcās viens uzņemšanas nodaļas pacients izmaksā 266 eiro, kas ir teju trīsreiz vairāk nekā ceturtā līmeņa iestādēs.
Slokenberga skaidroja, ka šāda atšķirība veidojas, jo, balstoties uz Ministru kabineta noteikumos atrunāto kārtību, viena uzņemšanas nodaļas pacienta izmaksas ietekmē arī ārstniecības iestādes speciālistu skaits. Tādējādi, slimnīcās, kurās speciālistu īpatsvars pret pacientu skaitu ir relatīvi lielāks arī viena uzņemšanas nodaļas pacienta izmaksas būtu lielākas.
"Zemāka līmeņa slimnīcās nav tik daudz pacientu uz vienu slodzi, tāpēc vienam pacientam var tikt veltīts vairāk laika," skaidrojot šo izmaksu atšķirības, norāda Slokenberga.
Tādējādi, izvērtējot šīs atšķirības, būtisks rādītājs esot uzņemšanas un neatliekamās palīdzības nodaļu pieejamo speciālistu daudzums un pacientu skaits uz vienu ārsta slodzi. Minēto apliecina arī VI izvērtējumā secinātais, proti, ka otrā līmeņa slimnīcās pacientu skaits uz vienu ārsta slodzi ir 62, trešā līmeņa - 71, bet ceturtā līmeņa slimnīcās - 89.
